Maska pret Covid-19. Kāpēc cilvēki netic pierādījumiem

Tēmas izpētei pieversies sabiedrisko mediju portāls Rus.lsm.lv

Covid-19 pandēmija turpinās jau vairāk nekā deviņus mēnešus. Inficējušos skaits pārsniedzis 39 miljonus, koronavīruss aiznesis vairāk nekā miljona cilvēku dzīvību. Kopš šīs globālās nelaimes sākuma epidemiologi aicinājuši visus valkāt aizsargmaskas, jo šis vienkāršais profilaktiskais līdzeklis tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem. Tomēr ir daudz nianšu, kas padara sarežģītāku šo šķietamo vienkāršību.

Slimnīcās medicīnisko masku izmantošana būtiski samazina koronavīrusa pārnesi. Savukārt ārpus medicīnas iestādēm tiek izmantotas visdažādākās maskas, tostarp paštaisītas, tāpēc dati par aizsardzības efektivitāti šādā gadījumā ir haotiski un nepilnīgi, un ir likumsakarīgi, ka tas rada šaubas un skepticismu, nereti motivējot atteikties no maskām.

“Viesīsim skaidrību – zinātne apstiprina masku izmantošanas efektivitāti, bet nesenie pētījumi rāda, ka maskas patiešām var glābt dzīvības, turklāt dažādos veidos: tās samazina iespējas, ka varētu tikt pārnests koronavīruss un notikt inficēšanās ar to, bet atsevišķi pētījumi liecina, ka aizsardzība ar maskas palīdzību var samazināt varbūtību, ka slimības norises gaita būs smaga, ja cilvēks tomēr inficēsies,” publikācijā  zinātniskajā žurnālā “Nature” raksta amerikāņu žurnāliste Linna Pīplsa. Autore aplūko rezultātus, kas gūti vairākos pētījumos par masku efektivitāti Covid-19 pandēmijas laikā.

Pētījums, kas veikts 196 valstīs un publicēts augusta sākumā, liecināja, ka iknedēļas mirstības uz vienu iedzīvotāju palielināšanās bija četrreiz zemāka tajos reģionos, kur masku valkāšana bija izplatīta vai to bija ieteikusi valdība.

Transports vīrusam
Diskusijas par maskām ir cieši saistītas ar citu strīdīgu jautājumu – kā gan tomēr vīruss izplatās? Kad cilvēks runā, šķauda, klepo vai vienkārši izelpo, viņš izdala sīkas šķidruma daļiņas. Dažas no tām, lielas un pat redzamas, tiek klasificētas kā pilieni, citas – mikroskopiskas – pieder aerosolu kategorijai. Vīrusi, tajā skaitā SARS-CoV-2, pārvietojas šajās daļiņās, un daudz kas ir atkarīgs no to izmēra.

Pilieni var lidot pa gaisu un iekļūt tuvumā esošā cilvēka acīs, degunā vai mutē, un izraisīt infekciju. Bet smaguma spēks tos velk uz leju. Aerosoli var lidināties gaisā no dažām minūtēm līdz dažām stundām, izplatoties pa nevēdinātu istabu kā cigarešu dūmi.

Kāda tam ir saistība ar maskas aizsargfunkciju?
Paša vīrusa diametrs ir apmēram 0,1 mikrometrs. Tomēr vīrusi paši no sevis “neceļo”, to transportlīdzekļi ir pilieni un aerosoli, kuru izmērs ir no 0,2 līdz vairākiem simtiem mikrometru.

Zinātnieki vēl līdz šim nav pārliecināti, kāds “transporta” daļiņu izmērs ir visbūtiskākais Covid-19 pārnesei. Tāpat arī zinātnieki joprojām nezina, kāds ir galvenais gripas pārneses veids, lai gan gripa tiek pētīta daudz ilgāk.

Daudzi pētnieki uzskata, ka galvenais Covid-19 pandēmijas iemesls ir vīrusa bezsimptomu pārnese. Tādā gadījumā var pieņemt, ka vīrusi tomēr mazāk tiek nodoti klepojot un šķaudot, bet svarīgākais pārneses veids ir aerosoli. Tāpēc ir vērts aplūkot, kuras maskas spēj aizšķērsot ceļu aerosoliem, raksta Pīplsa.

Galvenais ir audums
Pat labi pieguļoši respiratori N95 reālos apstākļos nedaudz atpaliek no deklarētā efektivitātes līmeņa, faktiski izfiltrējot apmēram 90% aerosolu izmērā līdz 0,3 mikrometriem.

Starptautiska pētnieku grupa, izvērtējot novērojumu rezultātus, konstatējusi, ka ķirurģisko un kvalitātes ziņā tām pielīdzināmo auduma masku aizsardzības līmenis ir 67%. Virdžīnijas Politehniskā institūta un štata universitātes zinātnieku nepublicētā darbā ir minēti dati par to, ka

pat kokvilnas T krekls var bloķēt pusi ieelpojamo aerosolu un gandrīz pusi izelpojamo aerosolu divu mikrometru diametrā.

Taču, ja aerosolu daļiņu izmērs ir 4–5 mikrometri, gandrīz jebkurš audums var bloķēt vairāk nekā 80% aerosolu abos virzienos. Vairākas auduma kārtas dod lielāku efektu, un, jo blīvāks audums, jo labāk.

Cits pētījums liecina, ka maskas ar dažādu, tādu kā kokvilna un zīds, audumu kārtām spēj aizturēt aerosolus labāk nekā maskas, kas izgatavotas no viena materiāla.

Sociālā atbildība
Jautājumi par maskām attiecas ne tikai uz bioloģiju, epidemioloģiju un fiziku. Aizsargmasku efektivitāte reālajā pasaulē daudzējādā ziņā ir atkarīga no cilvēku uzvedības.  Ir dati, kas liecina, ka maskas uzvilkšana var mudināt tās valkātāju un apkārtējos rūpīgāk ievērot citus piesardzības pasākumus, tādus kā sociālā distancēšanās. Iespējams, maskas mums atgādina par kopīgo atbildību. Tomēr, lai tā būtu, vajag, lai cilvēki tās valkātu, norāda autore.

Visu rakstu var izlasīt portālā LSM.lv