Svarīgākie un jaunākie fakti par Covid-19 vakcīnas izstrādes gaitu
Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra, pieaugot sabiedrības un profesionāļu diskusijām publiskā telpā, sniedz aktuālu un pierādījumos balstītu informāciju par vakcīnu pret koronavīrusa SARS CoV-2 izraisītu infekcijas slimību Covid-19 izstrādi.
Pašlaik Eiropas Savienībā nav apstiprināta jeb reģistrēta neviena vakcīna, kas pasargātu no saslimšanas ar Covid-19. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) cieši sadarbojas ar vakcīnu izstrādātājiem, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu un drošu vakcīnu pieejamību.
Kāpēc steidzami ir nepieciešamas vakcīnas pret
Covid-19?
Vakcīnu pret Covid-19 mērķis ir aizsargāt cilvēkus no slimības,
kuru izraisa jaunais koronavīruss SARS-CoV-2, veicinot organisma
imūnreakciju.
Pašreizējā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir
pasaules mēroga krīze ar postošu ietekmi uz cilvēka veselību,
sociāliem procesiem un ekonomiku.
Covid-19 var izraisīt smagu slimību un pat nāvi visu vecumu
cilvēkiem, tostarp tiem, kuriem nav citu slimību. Turklāt šobrīd ir
maz zināmas ilgtermiņa sekas cilvēka veselībai.
Drošas un efektīvas vakcīnas pret Covid-19 ir nepieciešamas, lai
aizsargātu no saslimšanas ar koronavīrusa Covid-19 slimību ikvienu
cilvēku, īpaši medicīnas darbiniekus un neaizsargātākās iedzīvotāju
grupas – proti, vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām
slimībām.
Kādas darbības un metodes šobrīd tiek izmantotas, lai
izstrādātu un apstiprinātu vakcīnas pret Covid-19?
Šobrīd Covid-19 vakcīnu izstrāde ir balstīta uz dažādām cilvēku
vakcīnu ražošanas tehnoloģijām. Daļa no tām ir labi zināmas
tehnoloģijas, daļa - jaunas, tādas kā peptīdu vai nukleīnskābes
tehnoloģijas. Zināmākas tehnoloģijas ir balstītas uz dzīvu
vīrusu, kas nevar izraisīt saslimšanu. Piemēram, vakcīnās,
kas pasargā no masaliņām, bakām, izmanto šo tehnoloģiju. Inaktivēts
miris vīrus, kas izraisa spēcīgu antivielu reakciju, tiek plaši
pielietots gripas vakcīnas ražošanai. Izstrādes stadijā ir arī
dažādas vakcīnu tehnoloģijas, jo šobrīd nav zināms, kuras sekmīgi
apliecinās efektivitāti un drošumu klīnisko pētījumu ietvaros.
Tāpat atsevišķas vakcīnas var būt nepiemērotas noteiktām
iedzīvotāju grupām, piemēram, imūnsupresētiem pacientiem vai vecāka
gadagājuma cilvēkiem.
Vakcīnas pret Covid-19 tiek izstrādātas, ievērojot tādas pašas
stingras prasības kvalitātei, drošumam un efektivitātei, kā
jebkurām citām zālēm.
Vakcīnu attīstības cikla vispārējie posmi
• Sākotnējās izpētes posms
• Pirms klīniskā izpēte, kuras ietvaros vakcīnas efektivitāte
un drošība tiek pārbaudīta uz dzīvniekiem
• Klīniskā izpēte
• Regulatorā vērtēšana un apstiprināšana (jeb
reģistrēšana)
• Pēc reģistrācijas uzraudzība, kuras ietvaros tiek
uzraudzīta zāļu blakusparādības un efektivitāte ilgtermiņā visā
sabiedrībā un visiem pacientiem, kas lieto vakcīnu.
Klīniskā izpēte sastāv no trim posmiem jeb fāzēm. I fāzē vakcīnu
saņem pavisam neliels cilvēku skaits. II fāzē klīniskā izpēte tiek
paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm
(piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem
cilvēkiem, kuriem jaunā vakcīna ir paredzēta. III fāzē vakcīnu
ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti
un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. Pēdējais
klīnisko pētījumu posms ir IV fāze, un daudzām vakcīnām IV fāzē
pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta. Tas nozīmē,
ka tāpat kā visām zālēm, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti
sākotnēji pārbauda laboratorijā, tai skaitā vispirms uz
dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās
brīvprātīgie cilvēki.
Parastā situācijā šie posmi tiek veikti secīgi viens pēc otra, lai
samazinātu iespēju, ka neperspektīvs produkts tiek attīstīts visās
fāzēs. Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi, daļa no posmiem
tiek veikti paralēli. Kopumā tiek izmantotas gan jau zināmas un
vakcīnu izstrādē lietotas metodes, gan inovatīvas metodes, ko ļauj
mūsdienu zināšanas un tehnoloģiju attīstība, kā arī iepriekš jau
vairāk kā 10 gadus pētītais par SARS un MERS koronavīrusu
potenciālajām vakcīnām. Šie ilgstošie pētījumi iepriekš arī kalpo
kā fundaments ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei šīs pandēmijas
kontekstā.
Kas ir paātrinātā zāļu reģistrācijas vērtēšana? Un vai
tā šobrīd tiek pielietota, lai vērtētu vakcīnas pret
Covid-19?
Paātrinātā vērtēšana ir viens no Eiropas Zāļu aģentūras rīkiem, kas
noteikts normatīvos aktos, lai paātrinātu daudzsološu zāļu, to vidū
arī vakcīnu, vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas
situācijās.
Parastos apstākļos visi dati par zāļu efektivitāti, drošumu un
kvalitāti, kā arī visi nepieciešamie dokumenti zāļu reģistrācijai
uzņēmumam, kas vēlas zāles reģistrēt, jāiesniedz viena oficiāla
pieteikuma veidā pirms vērtēšanas uzsākšanas. Savukārt paātrinātās
vērtēšanas (Rolling review) gadījumā Eiropas Zāļu aģentūra izvērtē
datus no tajā brīdī vēl notiekošiem pētījumiem, tiklīdz šie dati
kļūst pieejami, un pieņem lēmumu, kad pieejamie dati ir pietiekami,
lai uzņēmums zāļu reģistrēšanai iesniegtu oficiālu pieteikumu.
Izvērtējot datus, kolīdz tie kļūst pieejami, Eiropas Zāļu aģentūra
var ātrāk pieņemt lēmumu par to, vai var veikt attiecīgo zāļu
reģistrāciju. Tas nozīme, ka paātrinātā reģistrēšanas procedūra var
tikt pabeigta aptuveni 70 dienu laikā, salīdzinot ar parasto
reģistrēšanas veikšanas praksi, kas notiek 210 dienas. Taču
reģistrācijas prasības nekādā mērā netiek atvieglotas Covid-19
vakcīnu reģistrācijai, laika ietaupījums ir balstīts uz pierādījumu
vērtēšanu, tiklīdz pētījumi tiek noslēgti un nekavējoties iesniegti
pārbaudei Eiropas Zāļu aģentūrā.
Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūrā ir iesniegti divi pieteikumi vakcīnas
pret Covid-19 apstiprināšanai Eiropas Savienībā. Šie pieteikumi
tiek vērtēti paātrinātā reģistrēšanas procedūrā, ņemot vērā
koronavīrusa izraisītas infekcijas slimības Covid-19 straujo
izplatību.
Tāpat jāmin, ka Eiropas Zāļu aģentūra arī jau ir sniegusi
farmācijas uzņēmumiem vairākus desmitus zinātnisko padomu
(konsultāciju) par vakcīnu izstrādi, lai palīdzētu izstrādāt
piemērotāko zāļu klīniskās izpētes plānu.
Vai jau ir zināms, ka vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas
un drošas? Kad tas būs zināms?
Eiropas Zāļu aģentūra ir sākusi vērtēt pirmos pieejamos datus par
vakcīnām pret Covid-19, kas iegūti klīniskos pētījumos.
Šobrīd vēl nav iespējams izdarīt secinājums par šo vakcīnu drošumu
un efektivitāti, jo virkne pierādījumu vēl nav iesniegti Eiropas
Zāļu aģentūrā. Paātrinātā vērtēšana tiks turpināta, saņemot
jaunākos pētījumu rezultātus par katru no izpētes fāzēm.
Kā minēts, Eiropas Zāļu aģentūra veiks šo vakcīnu vērtēšanu
atbilstoši tādiem pašiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes
standartiem, kā citām zālēm, jo netiks veiktas nekādas atkāpes no
šīm pamatprasībām. Lai gan pagaidām nav iespējams paredzēt precīzu
kopējo vērtēšanas ilgumu, tomēr šim procesam vajadzētu būt īsākam
nekā parastajai vērtēšanai, pateicoties laika ietaupījumam, ko
sniedz paātrinātā vērtēšana, taču saglabājot stingru pierādījumu
bāzi līdzvērtīgā līmenī kā pirms pandēmijas situācijā.
Patlaban, lai izstrādātu vakcīnas pret Covid-19, tiek veikti plaši
klīniskie pētījumi, kuros katra atsevišķa vakcīnas kandidāta izpētē
iesaistīti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Šo
pētījumu rezultāti būs pieejami tuvāko mēnešu laikā. Tiek
prognozēts, ka ātrākais laiks, kad Eiropas Zāļu aģentūra saņems
klīnisko pētījumu datus pirmajām vakcīnām pret Covid-19, varētu būt
2020. gada beigas. To rezultāti sniegs informāciju par
vakcīnas efektivitāti cilvēku aizsardzībā pret Covid-19, vakcīnas
drošumu un kvalitāti (piemēram, par tās sastāvdaļām un ražošanas
veidu). Minētie dati tiks izvērtēti vēlākos paātrinātas vērtēšanas
posmos.
Jānorāda, ka kopumā klīniskā izpētē šobrīd ir vēl vairāki desmiti
potenciālu vakcīnu pret Covid-19. Informācija par visiem
klīniskajiem pētījumiem ir pieejama Eiropas klīnisko pētījumu
reģistrā.
Vienlaikus tiek pielikti visi pūliņi, lai arī pēc vakcīnu
reģistrēšanas tiktu rūpīgi un pastiprināti uzraudzīta šo vakcīnu
efektivitāte un drošums un visi dati tiktu apkopoti un
analizēti.
Kura iestāde var reģistrēt vakcīnas un nodrošināt to
pieejamību Latvijas iedzīvotājiem?
Jāņem vērā, ka zāļu reģistrācija un iepirkšana ir divi neatkarīgi
procesi. Visas jaunās bioloģiskās zāles, tajā skaitā vakcīnas,
Eiropas Savienībā reģistrē Eiropas Zāļu aģentūra un to reģistrācija
ir spēkā uzreiz visā Eiropas Savienībā. Savukārt Covid-19 vakcīnu
iepirkumus dalībvalstīm koordinē Eiropas Komisija, un Latvijā par
iepirkumiem atbildīgā iestāde ir Nacionālais veselības dienests.
Arī laikā, kad vakcīnas vēl tiek reģistrētas, tiek domāts par to,
kā vakcīnas varēs iepirkt, lai iepirkumu procedūru dēļ neaizkavētos
reģistrēto vakcīnu piegāde un vakcīnas būtu pieejamas vienlaikus
vienlīdzīgos apjomos visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Lai nodrošinātu nepieciešamo vakcīnu daudzumu, uzņēmumi, kuri ir
iesnieguši pieteikumus vakcīnu pret Covid-19 reģistrēšanai, jau arī
ir sākuši pielāgot savas ražošanas iespējas, lai varētu nodrošināt
šīs vakcīnas pietiekamā daudzumā.
Kur būs pieejama papildu informācija?
Aicinām izmantot tikai oficiālus un pierādījumos balstītus
informācijas avotus par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, kā
Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietni, kurā regulāri tiek
papildināta informācija.
Zāļu valsts aģentūra sniegs iedzīvotājiem Latvijā papildu
informāciju latviešu valodā, tiklīdz tā būs pieejama. Veselības
aprūpes speciālisti arī saņems pierādījumos balstītu
informāciju.
Jautājumu gadījumā par savu slimību ārstēšanu pacientiem iesakām
vērsties pie sava ārsta.
Kādēļ vakcīnas ir nepieciešamas?
Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām
infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas,
stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka infekcijas,
invazīvā pneimokoka infekcijas un poliomielīta.
Katru gadu vakcinācija palīdz 2,7 miljoniem cilvēku visā pasaulē
nesaslimt ar masalām, vienam miljonam – nesaslimt ar garo klepu un
diviem miljoniem bērnu – negūt stingumkrampjus.
Pirms dažiem desmitiem gadu daudzi cilvēki nomira no slimībām,
kuras tagad var novērst ar vakcināciju. Cilvēki biežāk cieta arī no
šo slimību izraisītajām komplikācijām, piemēram, no akluma, ko
izraisa masalas. Savukārt bērni, kuru mātes grūtniecības laikā
slimoja ar masaliņām, dzima ar dzirdes traucējumiem (zudumu),
kataraktu vai vēlāk saskārās ar apgrūtinātu mācīšanās procesu.
Poliomielīts bija galvenais nāves, paralīzes un neatgriezeniskas
invaliditātes cēlonis Eiropā un citos reģionos.
Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Ja
liela daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, infekcijas slimības nevar
viegli izplatīties. To dēvē par kolektīvo imunitāti. Vakcinācija
var novērst slimības vai ievērojami samazināt jaunu inficēšanās
gadījumu skaitu.
Pateicoties vakcinācijai, bakas tagad ir izskaustas visā pasaulē,
poliomielīta pārnese ir beigusies pasaules lielākajā daļā, tostarp
Eiropā.
Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām,
salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību.
Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt
smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis
ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām
infekciju slimībām.