Mamma nožņaudz savu zīdainīti. Kāpēc?

Izmisumā neredz izeju
Jautāta par galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunās māmiņas dara pāri un pat nogalina savus bērnus, pieredzējušā psiholoģe sacīja: "Iemesli katrā gadījumā ir citādāki, un tie var būt vairāki. Pirmais, kas noteikti nāk prātā, ir vārds izmisums. Tā ir ļoti smaga iekšēja izjūta par dzīvi. Tā ir nespēja saskatīt izeju sarežģītā dzīves situācijā. To var pavadīt cilvēka bezspēcības izjūta, lai uzņemtos atbildību.  Izmisums ietver to, ka cilvēks vairs nespēj skaidri saskatīt situāciju un tās risinājumus, bet kā vienīgo izeju redz bērna nogalināšanu."

Tāpat izmisumu var pavadīt māmiņas bailes par to, kas parūpēsies par bērnu, ja pati to nespēj. Var būt bailes, ka bērnu audzināšanā iegūs kāds cilvēks, kuru mamma negrib: tas var būt gan svešinieks, gan bērna tēvs.

Ja pašai mammai bijusi bērnība ar traumatiskiem notikumiem
Otrkārt, noteikti jārunā par pašas mammas dzīves laikā piedzīvoto. Smagi un traģiski notikumi ienes savus nospiedumus arī sievietes attiecībās ar bērnu. Ja pati sieviete bērnībā jutusies atstumta vai viņas pamata vajadzības nav bijušas apmierinātas (piemēram, piedzīvots trūkums vai pat bads, nedrošība, kas veidojusi neuzticēšanos apkārtējai videi), tas ietekmē arī viņas pieaugušā dzīvi. Līdzīgi ir ar vardarbības pieredzi.

Psiholoģe skaidroja - ja jaunajai māmiņai, kura bērnībā piedzīvojusi traģiskus notikumus, trūkst apkārtējo cilvēku atbalsta, tad bērnībā piedzīvotais ļoti spilgti izgaismojas, kad viņa pati kļūst par mammu.

Šādā dzīves posmā, kad jāpieņem atbildīgi lēmumi arī par mazo dzīvību un, ja nākas piedzīvot nopietnas grūtības, tad māmiņai pašas piedzīvotā nedrošība spēcīgi ietekmēs iekšējo resursu rezerves. Tas var negatīvi ietekmēt arī viņas bērna likteni.

"Šāda sieviete pēc bērna piedzimšanas ļoti ātri var nonākt bezizejas stāvoklī."  Tāpēc ir ļoti svarīgi, cik apkārtējā sabiedrība ir jūtīga, redzīga un atbalstoša.
 

Laba mamma ir atpūtusies un paēdusi mamma!
Treškārt, jāapzinās, ka slikti pret bērnu var izturēties tās sievietes, kurām ir ilgstoši neapmierinātas fizioloģiskās un psihiskās vajadzības. Ir sievietes, kas dzīvo ilgstošā stresā, ko var radīt, piemēram, regulāras nesaskaņas ar partneri. Tāpat jaunajai mammai var būt ilgstoši neapmierināta vajadzība pēc atpūtas, miera un miega.

"Ja paralēli ikdienas izdegšanas Izjūtai atnāk bērniņš, par kuru ir jārūpējas, sievieti var pārņemt izmisums. Tāpat, piedzimstot bērnam, māmiņa var nonākt pavisam citā pašsajūtas pieredzē – negulētas naktis, stress par nezināmo, atbildības izjūta, un cilvēks ir pārslodzē, kas atsaucas uz emocionālo stabilitāti," Žurilo sacīja.

Slikti pret bērnu var izturēties tās sievietes, kurām ir ilgstoši neapmierinātas fizioloģiskās un psihiskās vajadzības. Ir sievietes, kas dzīvo ilgstošā stresā, ko var radīt, piemēram, regulāras nesaskaņas ar partneri. 

Ilgstošs stress atstāj nelabvēlīgu ietekmi ne tikai uz jaunajām māmiņām, bet arī uz mums visiem. Tieši tāpēc Covid-19 pandēmijas laikā daudziem parādās psihisko saslimšanu uzliesmojumi un vairāk cilvēku cieš no trauksmes, spriedzes un citiem nepatīkamiem stāvokļiem.

Arī nabadzība var mudināt mammu uz radikālu rīcību
Ceturtkārt, psiholoģe norādīja, ka sievietes attiecības ar bērnu ietekmē arī materiālā situācija. Ja viņa ir ļoti nabadzīga un cieš badu, tad var būt gūti izturēt bērna ienākšanu ģimenē un rīkoties adekvāti.

Tiesa, ja sieviete iekšēji jūtas stipra un bērnībā piedzīvojusi drošu piesaisti, viņai ir vieglāk izturēt dažādas dzīves grūtības, tostarp finansiālās problēmas pieaugušā vecumā.

"Ja meitene bērnībā ir bijusi kopā ar atbalstošiem un saprotošiem cilvēkiem, jutusies drošībā un iemantojusi izjūtu, ka pasaule ir droša vieta, tad arī pieaugušā vecumā, nonākot grūtā situācijā, viņai ir daudz, daudz vairāk resursu."

Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, kā vecāki izturas pret mazu bērniņu un vai rada viņā drošības sajūtu.

Bērnībā piedzīvotais ļoti tieši ietekmē pieauguša cilvēka sajūtas un rīcību.
 

"Bērns jāaudzina vismaz divdesmit gadus pirms viņa dzimšanas," saka speciāliste.

"Katram cilvēkam var pienākt brīdis, kad viņš nokļūst grūtā situācijā, piemēram, emocionālā izdegšana un citi stāvokļi. Tad ir svarīgi, kādas pamata emocijas un jūtas ir ieliktas mūsu zemapziņā. Ja cilvēks pamatā ir pārliecināts, ka atrodas drošībā un ir iespējams atrisinājums, tad var vieglāk ķerties klāt problēmām un saskatīt racionālus ceļus, kā arī ilgstošāk spēs saglabāt mieru sarežģītās situācijās.

Taču, ja bērnībā vairāk piedzīvotas frustrējošas un nepatīkamas emocijas, tad grūtību brīdī pieaugušā vecumā cilvēks var nolemt rīkoties destruktīvi, piemēram, nogalināt bērnu. Sieviete grūtību brīdī nespēj pieslēgties pozitīviem pagātnes pārdzīvojumiem un tādēļ nevar atrast racionālus risinājumus. Tad viņas darbības var būt iracionālas."

"Cilvēka emocionālā un racionālā sfēra ir ļoti cieši saistītas. Jādzīvo tā, lai abas šīs sfēras viņā draudzētos, lai tās būtu pazīstamas. Ja cilvēks nepazīst kādu no savas dzīves sfērām, notikumi, emocijas vada viņu, nevis viņš vada notikumus. Ir lielāka iespēja pieņemt lēmumus, kas nav cilvēka vērtību skalā."
 

Psihiskas saslimšanas
Piektkārt, noteikti jārunā par sievietēm, kam ir dažādas psihiskās saslimšanas. Arī viņas var nodarīt pāri savam bērnam. Sievietēm var būt smagas depresijas un uztveres traucējumi, bet viņas nolemj laist bērnu pasaulē. Cilvēki ar smagām psihiskām saslimšanām var īsti nesaprast, ko viņi dara. 

Vēl jāņem vērā, ka ne visām sievietēm uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas parādās mātes instinkts. Piemēram, ļoti jaunām meitenēm vai sievietēm, kuras sākumā nevarēja pabarot un apmīļot savu zīdainīti, mātes instinkts var uzplaukt vēlāk. Šādām sievietēm jābūt ļoti uzmanīgām - pastāv lielāka iespēja, ka viņas var nodarīt pāri savam bērnam. Tomēr tas nav vispārināms, jo ir jaunas meitenes, kas nobriedušas savam mazulim un spēj sniegt savu laiku, rūpes, mīlestību.

Kā pamanīt, ka jaunai māmiņai ir nopietnas problēmas?
Psiholoģe arī ieskicēja dažas pazīmes, pēc kurām var saprast, ka jaunā māmiņa nonākusi nopietnās problēmās. Vajadzētu pavērot, vai sieviete ir spējīga runāt par savu situāciju, vai dalās ar to, kā viņai klājas: par savām jūtām, emocijām, vajadzībām. Tāpat var pamērot māmiņas ķermeņa valodu un sejas mīmiku, ikdienas ieradumu maiņu. Arī tā var daudz pastāstīt par sievietes iekšējiem pārdzīvojumiem.

Vajadzētu pavērot, vai sieviete ir spējīga runāt par savu situāciju, vai dalās ar to, kā viņai klājas: par savām jūtām, emocijām, vajadzībām. Tāpat var pamērot māmiņas ķermeņa valodu un sejas mīmiku, ikdienas ieradumu maiņu

"Esmu pārliecināta, ka mums cilvēkiem spēja sarunāties ir viens no dabiskākajiem un atklājošākajiem veidiem, kā saprast otru, otra izjūtas, piemēram, kā viņš skatās uz nākotni, ko viņš plāno darīt, kādi ir viņa resursi, kur viņš dzīvo, ko domā par savu bērniņu. Tā ir nozīmīga informācija, ko var noskaidrot sarunā."

Žurilo aicināja līdzcilvēkus runāt ar pazīstamajām jaunajām māmiņām, pat, ja viņi nav speciālisti: "Sabiedrībai ir jābūt redzīgai un atvērtai. Nevajadzētu baidīties, ka "iestūrēs" ne savā kompetences lauciņā.

Cilvēciskajām attiecībām nav kompetences robežas. Labestība un atvērtība vienmēr ir bez robežām.

Īpaši šajā laikā, kad obligāti jālieto sejas maskas, mēs nedrīkstam norobežoties savā dabiskajā cilvēcībā. Mēs esam sociālas būtnes, un to mums nekad neviens neatņems. Pat lietojot sejas maskas, kas pašreizējā dzīves realitātē ir svarīgi, nekad nedrīkst pazust acu skatiens un ieinteresētība par otru cilvēku."
 

Uzrunāsim noskumušu kaimiņieni!
Tādēļ esam aicināti uzrunāt noskumušu vai dusmīgu kaimiņieni, kurai nesen piedzimis bērniņš. "Diez vai sieviete, kurai ir gadu vecs bērniņš, vienā dienā pieņem lēmumu viņu nonāvēt. Visticamāk, viņas nestabilo psihoemocionālo stāvokli apkārtējie varēja vērot ilgāku laiku."

Varam palīdzēt jaunajai māmiņai arī tad, ja paši baidāmies viņu uzklausīt. Varam viņai pastāstīt par kādu nevalstisko organizāciju, kas piedāvā palīdzību.

Arī pediatrs var pavaicāt, kā klājas
Lieliska iespēja aprunāties ar jaunajām māmiņām ir dažādiem mediķiem, piemēram, pediatriem, kuri zīdainīti un līdz ar to viņa mammu sākumā redz katru mēnesi. Pat, ja ikmēneša vizītei atvēlētais laiks ir pavisam īss, pediatrs var pamēģināt parunāt arī par citām lietām, piemēram, sadzīves apstākļiem un māmiņas pašsajūtu, pavērot viņas izturēšanos.