Bērni vairs nepazīst mūsu saldo klasiku – debesmannu, bubertu, peldošās salas. Kā saglabāt pavārmākslas tradīcijas?

Preiļu 1. pamatskolas pavāres un pedagogi novērojuši – ja saldajā ēdienā tiek galdā likti saldie sieriņi vai jogurts, vai smalkmaizītes, vai augļi – tie parasti pazūd zibens ātrumā. Citādāk ir ar īpaši gatavotajiem klasiskajiem desertiem, kas mūsu un mūsu vecāku, un vecvecāku bērnībā ikdienas maltītē bija kā svētki.
 

Lasi arī: Trīspadsmit neaizmirstami bērnības saldēdieni  

Putukrējums ar ķīseli no žāvētiem augļiem. Biezpiena krēms ar ķīseli. Tas viss tā skaisti paliek uz galda. Reizēm paliek uz galda jogurts ar augļiem. Bērni izvēlas kādus citus saldumus, ar ko savu dzīvi saldināt, bet ne šos klasiskos desertus, bērnu ēšanas paradumus raksturo Preiļu 1. pamatskolas direktore Nora Šņepste.

Ēdienu izvēles maiņa notikusi pēdējo septiņu astoņu gadu laikā. Turklāt nav tā, ka bērni nezinātu – kas ir debesmanna, buberts vai peldošās salas. Ja mamma svētdienās neuzkuls debesmannu, bet nopirks vienkārši smalkmaizītes, tad bērns arī skolā paķers bulciņu. Lai arī uzrunātie jaunie vecāki atzīst, ka pašiem garšo mūsu virtuves saldo ēdienu klasika, kā tradīciju savā ģimenē to ieviesis vien retais.

Latvijas Televīzijas raidījuma “Īstās latvju saimnieces” uzvarētāja Brigita Puriņa uzskata – savā ziņā gan bērni, gan vecāki ir pielāgojušies laikmeta diktētajiem noteikumiem – viss ir nopērkams tāpat. Līdz ar to mūsdienu bērniem bērnības garša būs cita.

Tomēr saimniece iedrošina jaunos vecākus – gandrīz jebkurš klasiskais saldais ēdiens ir pagatavojams salīdzinoši ļoti ātri. Brigitas aizraušanās ir pētīt ēdiena vēsturi – kā tas pat no Senās Romas laikiem nonācis līdz mūsdienām un kā transformējies gadsimtu laikā. No saldo ēdienu klāsta vissenākās rakstiskās liecības latviešu valodā ir atrodamas par bubertu, kas, visticamāk, nācis no vācu virtuves.