Viņa kā embrijs tika sasaldēta 1992.gadā: piedzimis pasaulē "vecākais" mazulis
Lai gan Mollija Gibsone šobrīd ir vien nedaudz vecāka par vienu mēnesi, patiesībā viņa varēja piedzimt jau pirms 27 gadiem. Viņas embrijs tika sasaldēts 1992.gadā un tāds palika līdz pat šī gada februārim, kad viņu par savu nākamo mazuli izvēlējās Tīna un Bens Gibsoni no Tenesī štata ASV, raksta CNN.
Tīna mazo Molliju dzemdēja šī gada oktobra beigās.
Tiek uzskatīts, ka Mollija līdz ar savu piedzimšanu ir uzstādījusi jaunu rekordu, kas iepriekš piederējis viņas vecākajai māsai Emmai - par visilgāk sasaldēto embriju, kurš gala rezultātā piedzimis kā mazulis.
Tīna Gibsone iznēsāju Emmu un Molliju, pateicoties Nacionālajam
Embriju ziedošanas centram - ticībā balstītai bezpeļņas
organizācijai Noksvilā, kas uzglabā sasaldētus embrijus, kas
radušies ārpusķermeņa IVF (in vitro fertilisation) apaugļošanas
rezultātā, kad olšūna tiek apaugļota ar spermu laboratorijas
apstākļos, bet embriji audzēti speciālā inkubatorā. Centrs sniedz
iespēju piedzimt tiem embrijiem, no kuriem pacienti
atteikušies.
Ģimenēm, kuras dabīgā ceļā nespēj ieņemt bērniņu, ir iespēja adoptēt embrijus, kurus vēlāk "iestāda" sievietes dzemdē.
Gibsoni jau reiz veiksmīgi izmantojuši šo iespēju, kā rezultātā
piedzimusi abu pirmā meita Emma. Viņa bija sasaldēta 24 gadus, kas
nozīmē, ka teorētiski viņa bija tikai vienu gadu jaunāka par savu
topošo māti, kurai tolaik bija 25 gadi. "Vai saprotat, ka man ir
25? Šis embrijs un es varējām būt labākie draugi," toreiz medijiem
stāstīja Tīna Gibsone.
Mollijas vecākā māsa Emma Gibsone 2017.gadā (Foto:
AFP/Scanpix)
Emma un Mollija ir ģenētiskas māsas
Pirms Emmas un pēcāk Mollijas piedzimšanas bija maz kas zināms par
vecāku embriju dzīvotspēju. Pēc tam, kad Gibsoni 2017.gadā
uzzinājuši, cik sens ir Emmas embrijs, viņi uztraucās, ka
neizdosies mazuli iznēsāt. Centra vadītājs Džefrijs Kīnans norāda,
ka Gibsonu pieredze ir apliecinājums tam, ka "vecus" embrijus
nevajag utilizēt tikai tāpēc, ka tie ir seni. Centra darbinieki ir
sajūsmā, ka Gibsonu pāris pieņēmis lēmumu iznēsāt arī Emmas
māsu.
Apmēram 75% no visiem embrijiem izdzīvo pēc atkausēšanas un transplantēšanas procesa, un 25 līdz 30 procenti tiek veiksmīgi iznēsāti, 2017.gadā pēc Emmas piedzimšanas stāstīja centra laboratorijas direktore un embrioloģe Kerola Zommerfelta.
Gibsoni par jauno ģimenes pieaugumu ir neizsakāmi priecīgi. Abi ilgu laiku pirms pirmās meitas piedzimšanas cīnījušies ar neauglību un apsvēruši arī tradicionālās adopcijas iespējas, līdz uzzinājuši par specifisko embriju adopciju. Tīna un Bens joprojām nespēj noticēt, ka, pateicoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām iespējām, abas mazulītes nu ir viņu.