Kā valsts vakcinēs Latvijas iedzīvotājus pret Covid-19, un kādas sekas var būt tiem, kuri atteiksies

Pirmdien Lielbritānija pirmā no rietumvalstīm atļāva masveidā izmantot vakcīnu pret Covid-19. Britu vakcinācija sāksies jau nākamajā nedēļā. Latvijā – pēc optimistiska vērtējuma – vakcinācija varētu sākties kādu laiku pēc Jaunā gada.

Bet vai ir droši potēt “revolucionārās” vakcīnas, kuras izstrādājuši “Pfizer” (tās ir ieguvušas ārkārtas sertifikāciju tikai lietošanai Lielbritānijā) vai “Moderna” (pagaidām nekur nav sertificētas) atšķirībā no “tradicionālās” vakcīnas, kuru izstrādājusi “AstraZeneca” (arī pagaidām nekur nav sertificēta), ja neviens nevar precīzi pateikt, kādas sekas veselībai tas var radīt pēc gada vai pieciem? Vai daudzus atbaidīs blaknes pēc pirmās devas (jo iedarbīguma panākšanai nepieciešamas divas devas šo vakcīnu)? Vai izziņa par vakcinēšanos Eiropā kļūs par obligātu nosacījumu, lai iekārtotos darbā un saņemtu pakalpojumus? Cik ilgi saglabāsies imunitāte pēc vakcinācijas, un vai pret Covid-19 būs jāvakcinējas ik pēc pusgada, vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Un, ja notiks koronavīrusa mutācija, vai tas nozīmē, ka pašreizējās vakcīnas vairs nederēs?

Šos un citus jautājumus, no kuriem daži tiek aktīvi apspriesti ne tikai Latvijā, LSM.lv uzdeva Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājai Dacei Zavadskai un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.

1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Tomēr – vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par obligātu prasību, lai strādātu atsevišķās jomās (piemēram, medicīnā) vai lai saņemtu pakalpojumus (piemēram, lai lidotu ar lidmašīnu)?
Pagaidām grūti prognozēt, vai Latvijā atsevišķās jomās vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, tomēr kopumā šāda pieredze Latvijā jau ir. Izslēgt šādus variantus nākotnē nav iespējams.

2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī?
Pēc ļoti optimistiska vērtējuma – februārī.

3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”?
Par maksu, tostarp privātās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas.

4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi?
Sākumā slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.

5. Ja jau masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās, vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus?
Tiek plānots, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām varēs tikt apmierinātas tikai līdz nākamā gada septembrim. Atgriešanās normālā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.

6. Cik nopietnas ir bažas par blaknēm tūlīt pēc vakcinācijas, un vai ir liels risks, ka šo blakņu dēļ cilvēki neieradīsies saņemt otro poti un neiegūs maksimālu imunitāti?
Pēc jebkuras vakcīnas injicēšanas nebūtu jābrīnās, ja parādās paaugstināta temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injekcijas vietā. Vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību. To īpatsvars, kuri neierodas saņemt otro poti, parasti ir neliels.

7. Vai pēc potes pret Covid-19, ņemot vērā iespējamās blaknes, pienākas slimības lapa?
Ja ir slikta pašsajūta, tad jā. Automātiski visiem kas vakcinējušies, – noteikti nē.

8. Vai pēc vakcinēšanās imunitāte pret Covid-19 izzudīs drīz?
Vai būs jāvakcinējas atkārtoti,  vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.

9. Ko vakcinācijas kontekstā nozīmē jau reģistrētie, tostarp Latvijā, atkārtotās inficēšanās gadījumi?
Parasti citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā, atkārtotas inficēšanās iespējamība ir ļoti neliela.

10. Ja vīruss nākotnē mutēs, cik iedarbīgas (vai nederīgas) būs “vecās” vakcīnas?
Vīruss jau mutē. Precīzi pateikt, kā viss attīstīsies, pagaidām nevar, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti vieš cerības.

11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem?
Kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pateikt nav iespējams. Lielas cerības tiek saistītas ar visām trim vakcīnām.

12. ”Pfizer” un “Moderna” izstrādātās ir pirmās jaunā tipa vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa sekas kļūs skaidras tikai pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada?
”Pfizer” un “Moderna” tehnoloģija vakcīnām ir jauna, taču medikamentos jau tiek izmantota. Tomēr jebkurš preparāts var radīt negatīvas sekas – tas gadās ārkārtīgi reti, vienā gadījumā uz miljonu vai simt tūkstošiem cilvēku.

13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties? Īpašas iespējas izvēlēties nebūs.

Visu rakstu var izlasīt sabiedrisko mediju portālā LSM.lv