Padomi, lai svētku laikā neizšķērdētu pārāk daudz pārtikas

Pārtikas izšķērdēšana – tā ir pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.

Iemesli, kāpēc pārtika tiek izšķērdēta
Galvenie iemesli, kāpēc tiek izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams, kā arī sarūpēto nepareizi uzglābājam. Tāpat arī svētku laikā sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst. Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā. 

Pārtikas izšķērdēšanas ierobežošana
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Seko šiem vienkāršajiem soļiem:
    • Mazāka porcija katrā ēdienreizē. Pārliecinieties, ka, piemēram, Ziemassvētku vakarā, sākot ikgadējo un tradicionālo “svētku izēšanos”, uz šķīvja liekat mazas porcijas un izmantojat mazāka izmēra traukus. Liela izsalkuma gadījumā varat paņemt papildporciju. 
    • Kārtība pieliekamajā un ledusskapī. Pirms iegādāties pārtiku, vienmēr pārbaudiet krājumus, kas ir mājās. Svētku galdā vispirms lieciet to, kas iegādāts pirms kāda laika. Bieži vien ledusskapja dziļākajā stūrī ir tieši tas, kas vajadzīgs un kas nav jāpērk. Tikpat būtiska ir arī pareiza pārtikas produktu uzglabāšana.
    • Esiet radoši ar produktu pārpalikumiem. Tā vietā, lai mestu tos prom to, izmantojiet tos citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, dārzeņu mizas un vistas kaulus var izmantot zupas buljona pagatavošanai, bet no pārpalikušās maizes var pagatavot maizes grauzdiņus. Pāri palikušo gaļu var sacept ar rīsiem un dārzeņiem vai sagriezt salātos. Ja gadījumā ir palicis kāds auglis – sablenderējiet to gardā un veselīgā smūtijā. 
    • Mazāk ir vairāk jeb iepērcieties gudri. Mēs bieži pērkam tik daudz par daudz ēdienu, ka daļa vienkārši sabojājas. Pirkumus plānojiet pirms iepirkšanās, nepērciet pārmērīgi lielus daudzumus, kā arī atcerieties, ka reklāmas sauklis "Pērc 2, bet maksā tikai par 1!" derēs tikai tādā gadījumā, ja to visu spēsit apēst.
    • Nav skaistumkonkurss. Ja augļi vai dārzeņi ir neparastas formas, nemetiet tos uzreiz prom. Izmantojiet tos zupām, sautējumiem, krēmzupām vai smūtijos.
    • Dalīties nozīmē rūpēties. Ja ir pārāk daudz pārtikas, atcerieties par kaimiņiem.

Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!
Atkarībā no pārtikas veida, tā būs jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem. Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs. Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda  bundžām, jo ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet šiem vienkāršajiem ieteikumiem:
    • atdzesējiet pārpalikumus pēc iespējas ātrāk, ideālā gadījumā divu stundu laikā;
    • sadaliet tos atsevišķās porcijās un lieciet ledusskapī vai saldētavā;
    • ledusskapī atstātie pārpalikumi jāapēd nākamo divu dienu laikā;
    • atkārtoti sildot pārpalikumus, jāpārliecinās, ka tie tiek karsēti līdz ir pilnībā karsti;
   • atkausētu pārtiku var karsēt tikai vienreiz, jo atkārtota saldēšana un karsēšana palielina risku, ka pārtika nav ēdama;
    • saldējumu un citus saldētus produktus nevajadzētu likt atpakaļ saldētavā pēc tam, kad tie jau ir vienreiz atkausēti. 

Šie vienkārši ieteikumi ikvienam palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā.