Kā septiņgadniekiem šobrīd notiek attālinātās mācības Nīderlandē

Kā ar to ir veicies skolām Nīderlandē, ar portālu Mammamuntetiem.lv dalās Zane, kas ar ģimeni dzīvo Nīderlandē un audzina un skolo savu septiņus gadus veco dēlu.
Mēs dzīvojam Nīderlandē, un mans dēls Kurts (7 gadi) mācās 4. grupā, kas, pielīdzinot Latvijas sistēmai, būtu apmēram 2. klase.

Pirmais vilnis bija pārsteigums visiem
Pirmo reizi skolas bija slēgtas 2020. gada pavasarī, kad Eiropā sākas Covid-19 uzliesmojums. Toreiz tas ilga kādas 3 – 4 nedēļas un tad skolas pārgāja uz daļēju mācīšanos, kad bērni bija sadalīti pa grupām un dienas klātienē kombinēja ar dienām, kad jāmācās attālināti. Mums visiem toreiz tas bija kaut kas nebijis, kādu brīdi likās pat šarmanti – sēdēt ap vienu lielo virtuves galdu un katram pildīt savus “pienākumus”. Tomēr drīz vien sapratām, ka tas tikai izklausās labi, jo katram vajag savu ritmu, katrs koncentrējas savā veidā, bet puika (pirmā lock down laikā viņam bija 6 gadi), pats nespēj sevi menedžēt un pildīt uzdevumus. 

Šoreiz katram bērnam līdzi tika iedota shēma, kāds ir katras dienas darbu plāns un cikos notiek sazināšanās caur Google Meet ar skolotāju. Skolotāji ir veikuši vērienīgus sagatavošanas darbus – vairākās dažādās platformās stāv mājasdarbi.

Otrais vilnis – arī pārsteigums
Šobrīd rit pirmā nedēļa, kad skolas atkal ir ciet. Šobrīd tās ir ciet līdz 18. janvārim, bet baumo, ka tas varētu tikt pagarināts. Nīderlandē otrais skolu slēgšanas piegājiens tika izsludināts diezgan negaidīti decembra vidū, kad līdz ziemas brīvdienām bija atlikušas pāris dienas. Līdz ar to šīs pirmās dienas bērni tika palaisti pāris dienu “ātrākā brīvlaikā”, bet vecāki saņēma uzaicinājumus, kad jāierodas skolā pēc mācību materiāliem. 

Paši gudrāki, skolas – sagatavojušās 
Šodien ir trešā diena, kad atkal visi esam mājās – mēs strādājam attālināti, Kurts – mācās. Labā ziņa – pat septiņgadīgs bērns tomēr saprot, ko tas nozīmē un kas jādara. Pie otrā lockdauna piegājiena mums vairs nav jāskaidro, kādēļ tas notiek un kāpēc viņš nevar doties uz skolu.  Vēl viena labā ziņa – mēs neesam pirmo reizi šādā situācijā un zinām, ka jāuzvedas citādāk – jāievēro ritms, jāievēro klusums istabā, savus darba telefona zvanus ejam veikt uz guļamistabu, lai netraucētu bērnu un otru, kurs blakus cenšas strādāt. Salīdzinot ar pirmo reizi – arī skolas šoreiz ir sagatavojušās labāk. 

Ko skolas dara citādāk
Šoreiz katram bērnam līdzi tika iedota shēma, kāds ir katras dienas darbu plāns un cikos notiek sazināšanās caur Google Meet ar skolotāju. Skolotāji ir veikuši vērienīgus sagatavošanas darbus – vairākās dažādās platformās stāv mājasdarbi. Piemēram, holandiešu valodas stundas diktāts, ko pirmajā lokdaunā vajadzēja lasīt priekšā vecākiem vai ko skolotājas lasīja zvana laikā (kad to mēģina saklausīt aptuveni 25 bērni ar visu fona troksni), šobrīd skolotāja jau ir ierunājusi filmiņas, kurās lasa diktātu. Kurts klausās diktāta video un pat izmanto priekšrocības, ka var nospiest pauzi, lai pagūtu pierakstīt vārdiņus. Arī klases sazvanīšanās kultūra ir uzlabojusies – bērni jau zina, ka mikrofoniem jābūt izslēgtiem, ka skolotāja vienmēr sāks ar aktivitāti ( šodien tas bija skaitļu bingo). 
Holandē ir vairākas izglītojošas platformas, kurā Kurtam regulāri jāvingrinās. Skola ir sagatavojusi visus piekļuves kodus, paroles – tas viss kārtīgi sagatavots, lai vecākiem viss maksimāli atslogots. Pirmajā mājmācīšanās piegājienā šis bija vēl viens purvs, kurā vajadzēja iemācīties orientēties. 

Vēl viena labā ziņa – mēs neesam pirmo reizi šādā situācijā un zinām, ka jāuzvedas citādāk – jāievēro ritms, jāievēro klusums istabā, savus darba telefona zvanus ejam veikt uz guļamistabu, lai netraucētu bērnu un otru, kurs blakus cenšas strādāt.

Šobrīd skolas Nīderlandē ir slēgtas līdz 18. janvārim, bet iespējams, ka šis termiņš varētu tikt pagarināts.

Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem
Pirmajās dienās ļāvām puikam pašam sekot līdzi savam pildāmo darbu sarakstam, bet tad attapāmies vēlā pēcpusdienā ar pusizpildītu sarakstu. Tad sapratām, ka viens no mums jau no paša rīta uzņemas dienas asistēšanu, uzraudzīšanu, stūrēšanu, lai bērns ap pusdienlaiku darbus ir izpildījis. Tas pagaidām izskatās vislabākais variants, lai gan paralēla strādāšana sev nesanāk. Kurts jau 8.00 no rīta ir enerģijas pilns sākt darīt skolas darbus, tad nu nestiepjam gumiju un pildām darbus. 10.00 notiek sazvanīšanās ar klasi, tad pildām pārējos darbus. No rīta, pirms ķeramies klāt mājas darbiem, ejam mazā 20 minūšu pastaigā, lai visi pa īstam atmostos.
Sejas maskas Holandē ir obligātas pieaugušajiem, bet bērniem nē. Holande vispār pret bērniem izturas salīdiznoši relaksēti. Piemēram, no otrdienas, atgriežoties no ārzemēm Holandē, jāuzrāda negatīvs Covid tests. Bet bērniem līdz 13 gadu vecumam tas netiek pieprasīts. Arī sporta nodarbības Kurtam drīkst notikt, ar nosacījumu, ka tās notiek ārā. To arī izmanto treneris, lai nodarbībās neveidotos robs.