Kādas sekas Covid-19 izslimošana atstāj uz bērniem? Izpētījuši Latvijas zinātnieki

Projekta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā ar Jauns.lv pastāstīja, ka saistībā ar bērniem un Covid-19 bija divi apakšpētījumi. Viens bija par bērniem, kuri pārslimojuši Covid-19, bet otrs pētījums bija par bērniem ar hroniskām slimībām - ar diabētu, iekaisīgo zarnu sindromu un līdzīgām saslimšanām.

Nav taisnība, ka uz bērniem Covid-19 neattiecas

Saistībā ar pirmo pētījumu secināts, ka visā pasaulē trūkst informācijas, kā Covid-19 norisinās bērniem.

"Mēs tikai zinām, ka pamatā tas ir viegli un uz bērniem lieli sarežģījumi neattiecas, bet tā īsti nebūs taisnība. Arī Latvijā ir ar Covid-19 saslimuši bērni, kas tika stacionēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un kuriem bija smagi simptomi. Neviens no šiem bērniem nesaslima tika smagi, ka būtu jāpielieto intensīvā terapija, bet bija gadījumi, kad bērni bija jāstacionē,"  pētniece teica.

Jo vecāks bērns, jo vairāk simptomu

Izpētīts, ka dažāda vecuma bērni, slimojot ar Covid-19, piedzīvo atšķirīgus simptomus, piemēram, simptomi mazākiem bērniem atšķiras no simptomiem vecākiem bērniem. Vienlaicīgi esošu simptomu skaits slimojot pieaug līdz ar bērnu vecumu.

Pētījumā tika iekļauti visi Latvijas bērni, kuriem bija diagnosticēts Covid-19. Tika izpētīts, ka 22% no saslimušajiem bērniem ir kāda hroniska slimība. Parasti, kad runā par hroniski slimiem cilvēkiem, iedomājas vecos ļaudis, taču zinātniece uzsvēra, ka arī lielai daļai bērnu ir dažādas ilgstošas saslimšanas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka bērni ar hroniskām slimībām atrodas riska grupā, jo viņiem ir lielāka iespēja, ka saslimšana varētu norisināties simptomātiski.

Pēc Covid-19 pārslimošanas ir grūti mācīties

"Vēl interesanti, ka novērots: Covid-19 ir simptomi ne tikai saslimšanas brīdī, bet arī pēc saslimšanas. Bērnus apsekoja ilgāku periodu. Secināts, ka 16% bērnu saglabājās sūdzības par kognitīva rakstura problēmām pēc Covid-19 saslimšanas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bērniem ir mācīšanas grūtības un atcerēšanās grūtības, piemēram, grūti iemācīties dzejoli. Saslimšana ar Covid-19 ietekmē viņu tālāko izglītības procesu. 16% ir liels rādītājs.

Šis pētījums apliecina: nav tā, ka Covid-19 vispār neskar bērnus. Noskaidrots, ka ir bērni, kuriem ir lielāks risks, un ir bērni, kuriem simptomi ir tik smagi, ka nepieciešama hospitalizācija, un ir bērni, kuriem saglabājas paliekošas sekas pēc Covid-19 pārslimošanas. "

Daudziem bērniem pandēmijā stāvoklis pasliktinājās

Izpētīts, ka gandrīz trešajai daļai (28%) bērnu ar hroniskām slimībām klīniskais stāvoklis pandēmijas laikā pasliktinājies. Tā atzinuši viņu ārstējošie ārsti.

Tam varētu būt dažādi iemesli, tostarp vecāku kavēšanās doties uz ārstniecības iestādi bailēs par iespēju inficēties un ar to saistītā sliktāk kontrolētā slimības gaita, tāpēc Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji uzsver, ka ļoti rūpējas, lai pacientu ambulatorās pieņemšanas un ārstēšanās stacionārā būtu droša.

Pētījumu turpinās arī šogad

Zinātniece arī pastāstīja, ka šogad pētījums tiek turpināts par Bērnu klīniskās universitātes līdzekļiem. Janvāra otrā pusē slimnīca plānojot informēt plašāku sabiedrību par šo pētījumu un tā turpinājumu šogad.

Plašs Latvijas zinātnieku projekts

Projektā "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana" pētnieki analizēja piecus lielus tematus: veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība. Pētnieki uzsver, ka šeit pieminētie dati ir tikai īss ieskats tikai vienā no pieciem projekta ietvaros realizētajiem apakšprojektiem.

Ķīvīte-Urtāne pastāstīja, ka projektā izmantotas dažādas pētnieciskās metodes, tostarp veiktas sešas kvantitatīvas aptaujas (kopumā aptaujājot vairāk nekā 5500 iedzīvotājus) un pieci kvalitatīvi pētījumi (padziļināti intervējot vairāk nekā 220 veselības aprūpes darbiniekus un pacientus). Papildus tam veikta apjomīga nāves gadījumu un veselības aprūpes pakalpojumu valsts reģistru datu analīze, kā arī finanšu un cilvēktiesību jautājumu analīze izdotajos normatīvajos aktos.

Projektā strādāja aptuveni 70 darbinieku no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un Banku augstskolas. Projekta aktivitātes ir noslēgtas pagājušā gada nogalē, bet pētnieki lūdza projektu (bez papildu finansējuma piešķiršanas) pagarināt līdz šā gada 31. martam, lai varētu pabeigt pētījumu gala ziņojumus pēc komentāru saņemšanas no nozares atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī rezultātu publicēšanu starptautiskos zinātniskos žurnālos.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni pusmiljons eiro, un tas ir viens no valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” pasūtītajiem desmit projektiem.

Avots: jauns.lv