Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.

Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot.

 Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar "luksofora principu", proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.

Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.

No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.

Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.

Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.

Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem.

VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.

Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli par "Covidpass" aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.

Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto pacientu skaits.

Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar 1.-2.klases skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā izglītības prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.

Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu, nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās preces, kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.