Mežonīgas vecāku ballītes par 500 eiro. Diemžēl daļa bērnu nekad neredzēs ne centu no šī pabalsta

Viņš piekrita, ka 500 eiro pabalsts visām ģimenēm būtu jāizmaksā, bet vienlaikus jārēķinās ar blakusparādībām, jo mūsu sabiedrība ir ļoti dažāda. "Domāju, ka šajā situācijā ir mazāks ļaunums, ja naudu iedod kādam, kuram ir augsti ienākumi, nekā atkal kādam neiedod. Mēs redzam, ka valsts nav spējīga administrēt vērienīgu šķirošanas procesu. Jau izsniedzot esošos pabalstus, tā nespēj labi administrēt. Diemžēl mūsu pieredze un sistēma nav tāda.
Sarežģītāka administrēšana un šķirošana ievilktos uz pāris gadiem. Es teiktu, ka izmaksāt pabalstu visiem bērniem ir vieglāk un lētāk, ja mēs vēl pierēķinām klāt visas cilvēkstundas, ko patērētu šķirojot cilvēkus, kam pabalsts pienākas un kam nepienākas.

Vienīgi es aicinātu domāt par to, par ko līdz šim maz runāts: sociālie dienesti un citi speciālisti varētu mazliet pieslēgties un paskatīties, kas notiek ar naudu nelabvēlīgās ģimenēs, kur ir 7-8 bērni un vecāki tiek pie lielas pabalstu naudas. Vai šādi pabalsti galu galā nenāks par sliktu bērniem?
 

Krūmiņš atzina, ka naudas kontrole nelabvēlīgās ģimenēs būtu ļoti sarežģīts process, bet tomēr pastiprinātu uzmanību vajadzētu pievērst: "Nelabvēlīgām ģimenēm vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību, lai tajās nesāktos mežonīgas ballītes un naudas notriekšana."
 

Varētu aicināt iegādāties bērniem jaunus datorus

Iespējams, šīm ģimenēm varētu piedāvāt konsultācijas par naudas tērēšanu un pamudinājumu iegādāties viedierīces attālināto mācību uzlabošanai.

Arī Krūmiņu ģimenē domāts, ka pabalstā saņemto naudu varētu iztērēt ģimenes datortehnikas atjaunošanai, lai bērni varētu pēc iespējas kvalitatīvāk piedalīties attālinātajās mācībās. Viņš norādīja, ka vairāku bērnu ģimenēm nereti ir grūtības nodrošināt katram bērnam savu kvalitatīvu datoru.

Lasi arī: 
Kas jāzina par 500 eiro atbalstu bērniem? Kad izmaksās un kā tas notiks

Parādniekus aicina laicīgi sniegt informāciju par Covid-19 ģimenes pabalsta saņemšanu
 
No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases atsevišķās pašvaldībās

"Man nedaudz ir sajūta, ka būs gana daudz gadījumu, kad līdz bērniem šī nauda vispār nenonāks. Diemžēl tā tas ir," Krūmiņš teica, bet uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ģimenēm pabalstu nevajadzētu vai saņēmēji būtu jāšķiro pēc dažādiem kritērijiem. Piemēram, laukos daļa cilvēku strādāja, nemaksājot nodokļus vai maksājot tos minimāli. Līdz ar to 500 eiro pabalsts par katru bērnu ir liels atspaids visai ģimenei.
 

Pamēģināsim šo eksperimentu!

Teorētiski būtu iespējams, ka naudu izmaksātu vaučeru veidā, par kuriem nevarētu iegādāties cigaretes, alkoholu un azartspēles, bet jārēķinās, ka šāda kārtība būtiski kavētu naudas izmaksu. "Mums ir slikta pieredze valstī, ka mēs nemākam šis lietas darīt un kontrolēt. Visi dienesti jau tā ir noslogoti," zinātnieks teica un aicināja pamēģināt šo savā ziņā eksperimentālo pieredzi.

 

"Tas ir bezprecedenta gadījums. Tā mēs Latvijā nekad neesam darījuši. Pamēģināsim, kas sanāks!"

Valdības haotiskās rīcības dēļ daļa cilvēku netic, ka patiešām saņems šo naudu

Runājot par izskanējušajām ģimeņu bažām, ka politiķu lēmums par 500 eiro izmaksu varētu mainīties un realitātē cilvēki šo naudu nemaz nesaņems, Krūmiņš norādīja, ka sabiedrības uzticības līmenis politiķiem visu laiku krītas un pandēmijas laikā tas samazinājies vēl vairāk. "Ļoti liela daļa cilvēku vispār netic nekam." Daļēji tas saistīts ar Covid-19 pandēmijas izraisīto stresu, pārdzīvojumiem un ierobežojumiem, bet lielā mērā tas ir saistīts ar valdības haotisko darbu.

Pēdējā laikā valdības lēmumi mainās tik pēkšņi un dažkārt arī nepamatoti, ka cilvēki ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, maigi izsakoties. Valdības haotiskā rīcība veicinājusi to, ka cilvēki netic tam, ka valdības lēmums varētu rezultēties reālā konta papildinājumā.

Piemēram, tas, ka pirms dažām nedēļām valdība otrdienā paziņoja, ka jaunāko klašu skolēni nākamajā nedēļā varētu atsākt klātienes mācības, bet pēc tam piektdienā pieņēma pretēju lēmumu. Šāda valdības mētāšanās cilvēkos rada neuzticēšanos vadošajiem politiķiem. Ļaudis pieļauj, ka, atsaucoties uz Covid-19 un citiem mainīgiem apstākļiem, valdība varētu pārdomāt un 500 eiro pabalstu tomēr neizmaksāt.

"Ir tikai normāli, ka cilvēki vairs netic valdības lēmumiem, jo viņiem ir bijusi negatīva pieredze," viņš teica, piebilstot, ka valdības krasā lēmuma maiņa saistībā ar jaunāko klašu skolēnu mācībām negatīvi ietekmēja ļoti daudz ģimeņu, jo cilvēki tomēr paļāvās uz ministru teikto un gatavojās pirmdienas klātienes mācībām.
 

Ģimenēm ar bērniem krīzes laikā ir salīdzinoši grūtāk

Zinātnieks piekrita, ka krīzes laikā atbalsts būtu vajadzīgs arī citām sabiedrības grupām, piemēram, pensionāriem, bet vienlaikus uzsvēra, ka ģimenēm ar bērniem šis laiks ir ļoti izaicinošs.

"Jāskatās uz tām sabiedrības grupām, kam dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka vai dārgāka. Cilvēki ar bērniem šobrīd ir sarežģītākā situācijā. Mani vecāki ir pensionāri, un viņu dzīves ritmā nav lielu būtisku izmaiņu un papildus izdevumu. Mēs nevaram izmantot Covid-19 situāciju un mēģināt kaut kādā veidā kompensēt to, ko mēs nevarējām izdarīt pat normālos apstākļos."
 

Īslaicīga eiforijas sajūta

Viņš norādīja, ka 500 eiro pabalsti daļā sabiedrības var radīt īslaicīgu eiforijas sajūtu, ka visiem paliks labāk, bet ir skaidrs, ka par šo summu visiem pēc tam būs jāsamaksā. Pabalstiem tērētā nauda nav valsts uzkrājumi, bet gan aizņemtie līdzekļi.

Runājot par politiķu rīcību saistībā ar 500 eiro pabalstu, Krūmiņš sacīja: "Politiķi ir arī nonākuši strupceļā - kaut kas ir apsolīts un viņi tagad nostāsies pret ģimenēm ar bērniem?"

Šo lēmumu daļēji var uzskatīt par populistisku, jo daļa politiķu negribēja nostāties pret aicinājumu atbalstīt ģimenes ar bērniem. "Domāju, ka politiķi izvērtēja situāciju un sabiedrības reakciju un nolēma dot šos gandrīz 200 miljonus. Viņi domāja: labāk lai šī nauda aiziet, nevis mēs nostāsimies slikto pozīcijā un mums pēc tam pārmetīs, ka mēs bērniem neiedevām. Daļa politiķu nobijās kļūt nepopulāri."
 

Politiķiem trūkst ilgtermiņa stratēģijas

Pēdējā laikā politiķi nedaudz aizrāvušies ar naudas dalīšanu, dodot to pa labi un pa kreisi, kas daļēji varētu būt saistīts ar drīzajām vēlēšanām. Pēc tam cilvēkiem būs ļoti grūti atgriezties pie normālas situācijas, kad būs atkal jānonāk pie sabalansēta budžeta.

Zinātnieks jau iepriekš secinājis, ka Latvijas vadītājiem trūkst ilgtermiņa domāšanas kultūras, tāpēc lēmumi ir tik nesabalansēti un haotiski. Latvijas valsts ilgtermiņa stratēģija un sasniedzamie mērķi, un darbības veidi nav īsti skaidri ne politiķiem, ne sabiedrībai. Tāpēc notiek dažāda mētāšanās. Piemēram, ir jautājums, kāpēc valdība gandrīz 200 miljonus neinvestēja dažādās izglītības programmās, lai cilvēku krīzes laikā ne tikai sēdētu mājās, bet arī studētu un apgūtu dažādas jaunas zināšanas neklātienē?