Atklājas pamatīgs robs. Daži bērni attālināto mācību laiku "nobumbulējuši"

Tērvetes novadā esošās Augstkalnes pamatskolas direktore Ieva Krūmiņa sarunā ar Jauns.lv sacīja: "Mums klājas labi, jo mums ir plašas telpas un mums ir ļoti maz skolēnu klasē. Trijās klasēs ir 11 bērni, bet vienā klasē ir 13 bērni. Mēs priecājamies, ka mums bērni ir atgriezušies un beidzot dzīvība ir skolā. Ar sabiedrisko transportu bērniem nav jābrauc, jo viņus ved vecāki vai skolēnu autobuss."

Viņa skaidroja, ka skola var ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus, piemēram, telpu vēdināšanu, dezinfekciju, klašu nesatikšanos, drošu ēdināšanu. Arī darbinieku testēšana ir atrisināta.
 

Gandrīz visi ieradās skolā ar maskām

Runājot par masku lietošanu, Krūmiņa norādīja, ka pirmā diena bija diezgan izaicinājuma pilna, lai saprastu, kādas maskas labāk lietot - viņu pašu maskas vai skolas dotās. "Bija tikai vienas ģimenes bērni, kuri neieradās ar maskām. Visi pārējie ieradās ar savām personīgajām maskām." Skola katram bērnam izdalīja vēl piecas maskas.

Saistībā ar masku lietošanu neesot bijis sūdzību ne no bērniem, ne vecākiem. Bērni maskas lietojuši gan stundās, gan starpbrīžos. "Nav bijis gadījums, kad kāds iestātos pozā, ka neliks masku, vai vecāks pateiktu nē." Šonedēļ skolā ieradušies visi 1.-4.klases skolēni - neviena ģimene nav izvēlējusies paturēt bērnus mājās.
 

Skolotājas redz, kuri bērni bija strādājuši

Pirmajās klātienes mācību dienās novērots, ka bērnu zināšanu un prasmju līmenis pēc attālinātajām mācībām ir ļoti dažāds. "Ir bērni, kuri mājās ir tiešām pamatīgi strādājuši un ģimene sekojusi līdzi," direktore teica, kā piemēru minot trešdien notikušā 3.klases skolēnu diagnosticējošā darba latviešu valodā mutisko daļu. Tajā varēja redzēt, kuri bērni bija mājās strādājuši un gatavojušies, un saņēmuši vecāku palīdzību. Diemžēl bija arī bērni, kuri vieni paši mājās cīnījušies ar mācībām.

Tagad skolotājām būs jāmēģina izlīdzināt bērnu zināšanu līmenis un jāmazina robi tajās. Tas ir papildu izaicinājums skolotājiem: "Protams, skolotājs jau nekad nav strādājis no zvana līdz zvanam."

Mēdz noslinkot un pavirši izpildīt uzdoto

Arī kāda matemātikas skolotāja, kura lūdza neminēt savu vārdu, sarunā ar Jauns.lv sacīja, ka jau pirmajās klātienes mācību dienās ir redzams, ka daļa bērnu šo attālināto mācību posmu ir pavadījuši slinkojot vai pavirši izpildot uzdoto. "Uzreiz var redzēt, ka daļa bērnu un vecāku ir ļoti labi pastrādājuši un centušies mācīties pēc labākās sirdsapziņas un iespējām. Bet diemžēl ir arī tādi bērni, kuri šajā laikā gandrīz nav rēķinājuši un aizmirsuši pat iepriekš mācīto."

Skolotāja atzina, ka neklātienes mācībās visbiežāk slikti veicās tiem bērniem, kuru vecāki bija aizņemti darbā un nevarēja palīdzēt mācīties un meklēt motivāciju piesēsties pie skolas darbiem. Vēl grūtības ar attālināto izglītošanos bija tiem bērniem, kuru vecāki neinteresējās par viņu skolas gaitām.
 

"Tie bērni šos divus mēnešus ir "nobumbulējuši". Man žēl bērnu, kuri nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, jo arī viņiem zināšanās ir liels robs," skolotāja teica.

 

Skola priecājas, ka atgriezusies dzīvība

Savukārt Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškēviča sarunā ar Jauns.lv atzinīgi vērtēja klātienes mācību atsākšanu, jo jaunāko klašu skolēnu attālinātā izglītošana bija ļoti grūta, īpaši tad, ja ievēro jauno kompetenču pieeju. Tāpat bērni bija noilgojušies pēc klātienes kontakta ar klasesbiedriem un skolotājiem.

Skolā izdodas īstenot visus epidemioloģiskos noteikumus, piemēram, atdalīt klases, dezinfekciju, vēdināšanu, platību. Arī ar sejas masku valkāšanu neesot problēmu. Tas saistīts gan ar skolotāju un medmāsas darbu, gan vecāku atbalstu. Skola jau pirms Ziemassvētkiem katram skolēnam uzdāvināja masku ar skolas logo, tādējādi gatavojot bērnus mācībām maskās.

Tikai viena ģimene šonedēļ izvēlējusies izglītot bērnus mājās, bet pārējie vecāki veduši bērnus uz skolu.
 

Skolēniem pieved siltas pusdienas uz mājām

Vienlaikus skolas direktore atzina, ka šajā laikā nākas meklēt dažādus jaunus risinājumus, piemēram, telpu, skolēnu un ēdināšanas plūsmu plānošanā.

Mērsraga vidusskola ir viena no tām Latvijas skolām, kas arī attālināto mācību laikā nodrošināja skolēniem siltas pusdienas, aizvedot tās līdz katra mājām. Tagad virtuves darbiniekiem nākas domāt ne tikai par to, kā paēdināt mājās esošos skolēnus, bet arī tos, kas mācās klātienē. Darbinieki jau smejoties, ka tā ir "smalka loģistika".

 

Rezultāts nav tāds, kāds būtu klātienes mācību laikā

Pagaidām vēl nav objektīvu datu par skolēnu paveikto un apgūto attālināto mācību laikā - par to labāk varēšot secināt nākamnedēļ. Bet direktorei ir sajūta, ka skolotāji, skolēni un vecāki ir centušies savu iespēju robežās līdzdarboties attālināto mācību laikā. "Bet, protams, tādēļ, ka šie divi mēneši bija attālinātās mācībās, rezultāts nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, ja būtu klātienes mācības."

Tagad skolotājiem ir jācenšas atgūt to, kas ir iekavēts. Jāmeklē risinājumi, kā apgūt visu vajadzīgo, Indruškēviča teica. Viņa pauda cerību, ka kopīgiem spēkiem, sadarbojoties skolotājiem skolēniem un vecākiem, tas arī izdosies.

 

"Drošās skolas" principam vairs neatbilst  vairāki novadi

Jau ziņots, ka pirmdien klātienes mācības 1.-4.klases skolēni atsāka mācības vairākos novados, kur saslimstība ar Covid-19 bija zema.

Taču trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākie dati. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.

Kopumā uz 24.februāri "drošās skolas" principam atbilst 22 novadi - Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.

Tāpat ziņots, otrdien ministri konceptuāli vienojās, ka SPKC būs tiesīgs lemt par klātienes mācības atļaušanu 1.-4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums.