Seniore Ludmila no Balviem pastāsta par dzīvi Covid-19 plosītajā mazpilsētā

Uz jautājumu, kā Balvu novada seniori pārdzīvo pandēmijas laiku, Ludmila saka: "Dzīvojam katrs savā kaktā, jo bail iziet ārā." Vienu vai divas reizes nedēļā viņa dodas uz veikalu, bet cenšas to darīt vakarpusē, kad ir mazāk pircēju un nav ilgi jāgaida rindā pie veikala durvīm, lai tiktu iekšā iepirkties.

Arī daļa viņas kaimiņu pandēmijas laiku lielākoties pavada savos mitekļos. Protams, cilvēki, kuri strādā, ir spiesti doties uz darba vietu klātienē, bet pensionāri tomēr cenšas netikties ar citiem, lai nepalielinātu iespēju inficēties ar Covid-19.

Labāk lieki neiet pastaigāties

Pat aizejot uz veikalu, aptieku vai poliklīniku, nākas satikt pazīstamus cilvēkus un parunāties, tādējādi palielinot saslimšanas risku. Tāpēc labāk pandēmijas laikā paelpot svaigu gaisu uz lodžijas un iznesot atkritumus. "Šajā pandēmijas laikā es neeju pastaigāties."

"Mums mazpilsētā Balvos ir tā: kad es izeju uz veikalu, satieku daudz pazīstamu cilvēku. Cilvēki grib runāt, un tad man jārunā. Satieku vienu, otro, trešo, un tad mums ir kontakts, jo tomēr stāvam blakus. Vīruss pārvietojas pa gaisu, tāpēc labāk sēdēt mājās."

Ludmila ir labi informēta, ka Balvu novadā ir salīdzinoši daudz Covid-19 inficētu cilvēku un ka slimnīcā un pansionātā ir daudz saslimušo. "Mūsu novadā ļoti slikti iet ar Covid-19, tāpēc mums ir bail."

Cenšos izpildīt priekšzīmīgi visus noteikumus, lai gan veikalā ir ļoti grūti iepirkties, valkājot sejas masku. "Man tomēr ir 71 gads, tas ir problemātiski, bet, ko darīt? Vajag!

Arī ar tuviniekiem ierobežo kontaktus

Ludmila atklāj, ka arī ar tuviniekiem pandēmijas laikā ierobežo kontaktus. Decembrī viņas dēls, vedekla un mazdēls saistībā ar Covid-19 kontaktpersonas statusu atradās izolācijā, tāpēc viņa dažreiz aizgāja uz veikalu, iegādājās pārtikas produktus un aiznesa līdz tuvinieku durvīm.

"Man kontaktu ar viņiem ir ļoti, ļoti maz, jo viņi strādā," viņa saka, piebilstot, ka ģimene labprāt izpalīdz, piemēram, atvedot kādu smagāku iepirkuma maisiņu no veikala. "Pa dzīvokļiem es nestaigāju. Šajā laikā nē. Labāk mazāk kontaktu."

Viņa visus noteikumus cenšas izpildīt priekšzīmīgi, lai gan veikalā ir ļoti grūti iepirkties, valkājot sejas masku. "Man tomēr ir 71 gads, tas ir problemātiski, bet, ko darīt? Vajag!"

Žēl, ka nevar sanākt kopā un padziedāt

Ludmilai žēl, ka pandēmijas laikā pensionāriem nenotiek nekādi pasākumi, tostarp viņas iemīļotie dziedāšanas mēģinājumi, dažādas tikšanās un lekcijas. "Mūsu senioru korī "Pīlādzis" jau gadu nevaram normāli padziedāt vai satikties. Mums ir bail vispār kaut kur iet. Daktere raksta zāles internetā, bet uz aptieku jāaiziet pēc zālēm. Bet tas nav katru dienu - reizi mēnesī vai trijos mēnešos."

Ludmila atminas, ka iepriekš vietējie pensionāri divreiz gadā devās dažādās ekskursijās, bet pērn maijā plānotā ekskursija tika pārcelta uz septembri. Toreiz pabūts arī Vecrīgā un baudīta arī baleta izrāde. Covid-19 ierobežojumu dēļ pēc tam gan vairs nav bijusi neviena ekskursija.

"Es jums atklāti pateikšu, kur tagad var satikties - bērēs! Cilvēki mirst šausmīgi. Februārī es biju divās bērēs," viņa saka.

Satikšanās vieta - bēres

"Es jums atklāti pateikšu, kur tagad var satikties - bērēs! Cilvēki mirst šausmīgi. Februārī es biju divās bērēs," viņa saka, norādot, ka iepriekš pabūts vairākās izvadīšanās. Mirušie cilvēki bijuši cienījamā vecumā - ap 70-80 gadiem.

Vietējais ēdināšanas uzņēmums ļoti labi organizējis bērinieku pabarošanu: pandēmijas laikā pavadītāji nesēžas pie viena kopēja galda, bet katrs saņem savu ēdiena paciņu. Parasti to turpat kapos apēd, atceroties aizgājēju, bet var ņemt arī uz mājām un apēst vienatnē.

Ludmila priecājas, ka individuāli sapakoti gan salāti un bulciņa, gan cepumi un gaļas. Arī buljona kausiņš ir katram savs, un cilvēkiem nav lieki jāsaskaras, pavadot aizgājēju mūžībā. "Tas ir ļoti labi." Pandēmijas laikā nevar ne domāt par bērēs klātiem galdiem ar vairākiem ēdieniem un ilgu pasēdēšanu.

Sašutums, ka maz jaundzimušo

"Cilvēki šausmīgi mirst. Es biju ļoti sašutusi par mūsu avīzē rakstīto, ka Balvu novadā gada laikā piedzimuši vairāk par 90 cilvēkiem, bet miruši vairāk par 300. Tas ir šausmīgi!" Trīs reizes lielākais mirušo cilvēku skaits kundzi pamatīgi uztrauc.

Kopumā Ludmila nesūdzas par savu veselību: "Paldies Dievam, veselība turas. Es katru rītu dzeru asinsspiediena tableti un sirds darbībai tableti. Lietoju arī D vitamīnu kapsulās un C vitamīnu dražejās. Tas ir viss mans racions," viņa smejoties nosaka.

Nav garlaicīgi!

Ludmila savā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī dzīvo viena pati, taču uzsver, ka viņai nav garlaicīgi. "Ziniet, man nemaz nav garlaicīgi. No rīta, kad mostos, ieslēdzu Latvijas Radio."

Klausos gan LR1, gan LR4 raidījumus, piemēram, iemīļots ir "Brīvais mikrofons", kura laikā var arī izsmieties.

Tāpat viņa labprāt skatās dažādas ziņas pa televizoru. Ludmilai žēl, ka atslēdza Krievijas kanālus, jo arī tie bija iecienīti. "Man tiešām nav garlaicīgi! Es brīnos, kā cilvēki pasaka, ka viņiem ir garlaicīgi."

Viņa neaizraujas ar rokdarbiem, jo vienai acij ir katarakta. "Bail braukt uz operāciju. Es jau gadu sēžu mājās un nebraucu." Acs slimība arī padara grūtāku lasīšanu. "Bet man patīk internets," viņa atzīst, ka regulāri bradā pa internetu.

Viņai ļoti žēl, ka sakaru uzņēmums atslēdza "Eurosport" kanālu. "Es ļoti skatījos "Eurosport" kanālu, jo tur rādīja ziemas sporta veidus. Tagad es tikai varu paskatīties rezultātus internetā." Internetā viņa arī labprāt iepazīstas ar pilsētām un valstīm, kurās notiek lielākās sporta spēles.

Viņu neapmierina, ka tagad pa dienu var redzēt tikai futbola un basketbola spēles. "Es negribu to skatīties. Es gribu vairāk," viņa saka un piebilst, ka pirms pandēmijas pati labprāt nūjoja līdz dārzam un atpakaļ uz dzīvokli.

Runājot par iztikšanu, Ludmila atklāj, ka pensija ir 400 eiro, no kuriem pusi iztērē, samaksājot rēķinus, bet pārējais paliek dažādiem pirkumiem. 

Par 400 eiro jāsamaksā visi rēķini un jānopērk viss vajadzīgais 

Runājot par iztikšanu, Ludmila atklāj, ka pensija ir 400 eiro, no kuriem pusi iztērē, samaksājot rēķinus, bet pārējais paliek dažādiem pirkumiem. Ar šo summu var tikai izdzīvot, jo veikalā viss ir dārgs. Ikreiz par pirkumiem jāatstāj 15-20 eiro.

Vasarā ikmēneša rēķini ir nedaudz mazāki, tāpēc maciņā paliek kāds eiro, bet ziemā gan var tikai izdzīvot. "Tāda ir dzīve, kaut arī man darba stāžs ir 43 gadi."

Lai normāli dzīvotu, kādreiz vajadzēja ap 500 eiro, bet tagad tie būtu jau gandrīz 1000 eiro, jo "cenas aug katru mēnesi". Viņa gribētu iegādāties kādu garšīgu kūciņu, aizbraukt uz koncertu, ekskursijā un iegādāties jaunu apģērbu.

Ļoti augsts saslimstības līmenis

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits Balvu novadā ir 242, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem valstī. Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, visaugstākais Latvijā tas ir Balvu un Viļakas novados.

Covid-19 plaši skarto Gulbenes novada un jaunveidojamā Balvu novada pašvaldības aicinās Slimību profilakses un kontroles centru novadu teritorijās veikt pūļa testēšanu, ceturtdien lēmušas novadu civilās aizsardzības komisijas.