Saglabājot esošos ierobežojumus, ar pašreizējo saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies maijā

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs* uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 461,9.

Saglabājot esošos drošības pasākumus, ar pašreizējo lēzeno saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kad valstī reģistrētu mazāk par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju dienā, varētu sagaidīt maijā. 
Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits –  veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1% (pirms septiņām dienām – kopumā 70 477 testi, pozitīvo testu īpatsvars 6,6%). Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā (pirms septiņām dienām – 10 068 testi dienā). 

Igaunijā, kur mācību process noritēja klātienē, salīdzinot ar Latviju, vecumā no 10-19 gadiem vērojams divreiz augstāks saslimstības īpatsvars. Tas apliecina, ka mācības klātienē ietekmē bērnu saslimstības īpatsvaru.
 

Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4145 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4667 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Analizējot saslimstību reģionos, samazinājums novērots visos Latvijas reģionos (t.sk. Rīgā) un visās vecuma grupās, izņemot bērnus. Joprojām vērojams saslimstības pieaugums bērnu vidū vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem. Visaugstākā saslimstība vērojama 10-19 gadus veco jauniešu vidū. 

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā saslimstība turpina pieaugt, un ar 14 dienu kumulatīvo rādītāju 1309,1 Igaunija Covid-19 saslimstības izplatībā ir otrajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Igaunijā, kur mācību process noritēja klātienē, salīdzinot ar Latviju, vecumā no 10-19 gadiem vērojams divreiz augstāks saslimstības īpatsvars. Tas apliecina, ka mācības klātienē ietekmē bērnu saslimstības īpatsvaru.
Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā šobrīd ir 0,91 (pirms nedēļas bija 0,97). Tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē mazāk kā 100 citus cilvēkus. 

Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, redzam, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā ir ļoti svārstīga un trausla. Vērtējot Covid-19 saslimstību, ko nosaka B.1.1.7. celma izplatība Latvijā, situācijas uzlabošanās paredzama tikai maijā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam nepieciešams izvērtēt savas ikdienas gaitas. Vai darba pienākumus iespējams veikt attālināti? Vai uz veikalu dodas viens ģimenes loceklis? Vai, parādoties kaut nelieliem saslimšanas simptomiem, es paliku mājās un uzsāku ārstēšanos? Vai, apmeklējot sabiedriskās vietas, pareizi lietoju sejas masku, nosedzot degunu un zodu? Vai ievēroju drošu fizisko distanci no citiem sabiedriskās vietās (piemēram, veikalā, degvielas uzpildes stacijā u.tml.)? Lai saslimstības izplatība turpinātu samazināties, svarīga ir ikviena līdzcilvēka iesaiste un atbildība.

*Lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kas vienlaikus ļautu salīdzinoši droši mazināt valstī noteiktos drošības pasākumus, saslimstības rādītājam jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā).
Ja ir saņemts pozitīvs testa rezultāts, jārīkojas atbildīgi un vēl pirms saņemts zvans no SPKC epidemiologa, pašiem uzreiz jāapzina un jāinformē iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus. 
Par kontaktpersonas statusu informē arī darba devējs un ģimenes ārsts, kas informāciju par pozitīvo pacientu saņem portālā E-veselība. 
Cilvēkus, kuri ar Covid-19 infekciju atrodas stingrā izolācijā mājās, mudinām vērot savu veselību un regulāri sazināties ar ģimenes ārstu. Ja parādās elpas trūkums, nekavēties un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113.