Rīdzinieki izbrīnīti: kam domāti jaunie, brūnie konteineri pie daudzdzīvokļu ēkām?

SIA “Zaļā josta” pārstāve, atkritumi.lv redaktore Aija Caune portālam Jauns.lv skaidroja, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana Latvijas pašvaldībās obligāti ieviešama no 2023.gada, bet daudzviet šis darbs jau ir uzsākts, un ar laiku bioloģisko atkritumu dalīta vākšana būs obligāta visiem iedzīvotājiem.

Bioloģiskie atkritumi ir jebkuri dabīgas izcelsmes bioloģiski noārdāmi atkritumi, kas viegli sadalās dabā – pārtikas un virtuves atkritumi, dārzu un parku atkritumi. Šie atkritumi bieži vien veido gandrīz pusi no kopējā atkritumu apjoma.

Ko drīkst mest?  

Bioloģisko atkritumu konteineros drīkst mest: dzīvnieku izcelsmes pārtikas atkritumus no mājsaimniecībām (bez iepakojuma), tajā skaitā, gaļas produktus, to atlikumus, tostarp, kaulus, piena produktus (izņemot šķidrumus), zivis, jūras produktus un to atlikumi, tostarp, asakas, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes termiski apstrādātus ēdienu atlikumus un citus līdzīgus atkritumus.

Tāpat konteineros drīkst mest augu izcelsmes pārtikas un virtuves atkritumus (bez iepakojuma), tajā skaitā, augļus, dārzeņus (to mizas un kauliņus), graudaugus un to produktus, kafijas un tējas biezumus (izņemot tēju maisiņos un kafijas filtrus, kas jāmet nešķiroto sadzīves atkritumu tvertnēs), augu izcelsmes termiski apstrādātus ēdienu atlikumus un citus līdzīgus atkritumus.

Vēl konteineros drīkst likt dārzu un parku atkritumus (izmērā līdz 8 cm), tostarp bojātus augļus un dārzeņus, novītušus ziedus un vecus augus (garus augus jāsalauž), zāli, lapas, sīkus zarus (garus zarus jāsalauž), augu saknes, grieztu krūmu atvases (izņemot tūjas), citus līdzīgus atkritumus.

Pēdējā laikā pie Rīgas daudzdzīvokļu ēkām parādījušies brūni konteineri, kuri paredzēti bioloģiskajiem atkritumiem.

Ko nedrīkst mest brūnajos konteineros?

Bioloģisko atkritumu konteineros nedrīkst mest: jebkura veida bioloģiskos atkritumus maisiņos, tetrapakās, alumīnija bundžās, plastmasas un citos iepakojumos, šķidrumus, eļļas, papīra un kartona izstrādājumus, vienreizējās lietošanas traukus, iepakojuma materiālus ēdiena līdzņemšanai (tostarp papīra un bioplastmasas), dzērienu iepakojumus, tai skaitā, tetrapakas, vienreizlietojamās kafijas krūzītes, mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus, bioplastmasas izstrādājumus, tai skaitā, bioloģiskās autiņbiksītes, maisiņus, vienreizējās lietošanas traukus, dabiskos tekstilizstrādājumus.

Vēl brūnajos konteineros nedrīkst mest koka iepakojumus, koka vienreizējās lietošanas traukus (tai skaitā, bambusa), apstrādātu koksni (zāģmateriālus, izstrādājumus no koksnes – mēbeles, skaidu plates u.tml., impregnētu, krāsotu vai piesūcinātu koksni), mežsaimniecības atlikumus, tai skaitā, celmus, koku stumbrus, lielus zarus, tūju skujas un zarus, lauksaimniecības atlikumus, sienu, salmus, augsni, kūdru, smiltis, grunti, pelnus, akmeņus,   -kūtsmēslus, notekūdeņu dūņas, medikamentus, sadzīves atkritumus un cita veida šķirojamos un bīstamos atkritumus.

Konteinerā bio atkritumiem metami tikai un vienīgi bio atkritumi, kas nesatur citus piemaisījumus un nav ievietoti maisos (nekādos maisos, arī ne biopolimēru maisos).  Protams, ka līdz konteineram ir ērtāk atkritumus nest maisiņā, bet pie konteinera tie ir jāizber no maisa, bet tukšais maiss jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā (jo tas ir netīrs ar ēdiena paliekām un nav piemērots pārstrādei).

Bio atkritumu izvešana - lētāka

Maksa par bioloģiski noārdāmu atkritumu izvešanu ir zemāka kā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, tāpēc var teikt, ka iedzīvotājiem brūno konteineru uzstādīšana ir izdevīga.

Tiesa, bioloģiskie konteineri ir jāizved daudz biežāk nekā sadzīves atkritumi, tomēr patlaban ļoti bieži tie ir pustukši, jo nepiepildās, bet iedzīvotājiem ir jāmaksā par pilnu konteineru. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bioloģisko atkritumu izvešana vasaras sezonā – aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī – jānodrošina vismaz divas reizes nedēļā jeb vienu reizi 72 stundās, savukārt ziemas periodā – janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī un decembrī – vismaz reizi nedēļā jeb reizi 168 stundās.

Bioloģisko konteineru izvešana noteikumos minētajā kārtībā jāveic neatkarīgi no konteinera satura apmēra.

Bioloģiskie atkritumi ir jebkuri dabīgas izcelsmes bioloģiski noārdāmi atkritumi, kas viegli sadalās dabā – pārtikas un virtuves atkritumi, dārzu un parku atkritumi.

Bioloģiskos atkritumus var kompostēt

Otra iespēja, ko var darīt iedzīvotāji ar bioloģiskajiem atkritumiem, ir to kompostēšana. Tas īpaši izdevīgi ir privātmāju īpašniekiem, jo tādejādi tiek samazināts atkritumu daudzums, ko tie rada. Kompostēšanai derīgos atkritumu savāc atsevišķā traukā un kompostē tos, izveidojot komposta kaudzi.

Kompostēšanai nederīgi ir piena produktu un gaļas izstrādājumu pārpalikumi, kas sadalīšanās procesā veicina baktēriju vairošanos un rada nepatīkamu smaku.

Cilvēki brīnās par brūnajiem konteineriem

“Zaļās jostas” pārstāve atzina, ka pagaidām iedzīvotājiem nav atsaucības un izpratnes par bioloģiskajiem atkritumiem vai arī tā ir samērā zemā līmenī, tāpēc, viņasprāt, nākamajos gadus būs jāveic nopietna izglītojoša kampaņa.

Pēc speciālistu vērtējuma daudziem iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, ka vispār ir iespēja pieteikties bio šķirošanai. "Tāpēc daudzi, kas šādus konteinerus ir pamanījuši Rīgas māju pagalmos, to uztver kā lielu brīnumu."

Pagaidām valda haoss

Novērojumi liecina, ka tajos māju pagalmos, kur šie konteineri ir parādījusies, pašlaik valda liels haoss. Iedzīvotāji nav pietiekoši izglītoti par konteineru pareizu lietošanu, tāpēc bio konteineros bieži redzamas samestas vieglā iepakojuma vienības (pudeles, skārdenes), kā arī dažādi atkritumi, par laimi pārsvarā bio atkritumi, bet iemesli plastmasas maisā, kas, protams, nav pareizi.
Vēl speciālisti novērojuši, ka dažās vietās bioloģiskie konteineri nav brūnā krāsā, bet gan zaļā krāsā, piemēram, tā tas ir Mārupē. Tie maldina iedzīvotājus un viņi bieži sajauc ar sadzīves atkritumu konteineriem, jo nelasa uzrakstus uz tiem.

Iedzīvotāji paši var pieteikties bio konteineriem

"Zaļā josta” atgādināja, ka iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties bio konteineru uzstādīšanai savā mājas pagalmā. Princips ir tieši tāds pats, kā dalītās vākšanas konteineriem iepakojumam - jāsazinās ar savu mājas apsaimniekotāju vai jāaprunājas pa tiešo ar atkritumu apsaimniekotāju. Bet iniciatīva ir jāizrāda pašiem iedzīvotājiem - neviens ar varu konteinerus neuzstādīs.