Laba ziņa bez darba palikušajiem: drīz parādīsies daudz vakanču

Brodiņš pastāstīja, ka vakanču skaits visstraujāk saruka pagājušā gada pavasarī, kad sākās Covid-19 pandēmija un pirmā ārkārtējā situācija. "Pēc karjeras portāla cv.lv datiem jauno publicēto darba sludinājumu skaits samazinājās par vairāk nekā 60%. Pēc tam aprīļa otrajā pusē pakāpeniski vakanču skaits pieauga, jo uzņēmumi sāka pielāgoties jaunajai normālajai situācijai un vasarā ierobežojumi bija salīdzinoši minimāli. Oktobrī gada kritums bija aptuveni 20%, tāpēc kopumā var teikt, ka situācija ar vakanču piedāvājumu ir bijusi krietni labāka, nekā tika prognozēts iepriekš."

Novembrī vakanču skaits sāka atkal samazināties, kas ir ierasta parādība, tuvojoties gada nogalei. Šoreiz kritumu gan vēl pastiprināja jaunie ierobežojumi. Savukārt šī gada pirmajos mēnešos atkal ir vērojams lielāks darba sludinājumu skaits, kas gan ir par 20% mazāks nekā pirms gada.

Kritums joprojām ir ievērojams, bet jāņem vērā situācija vairākās nozarēs, kur tradicionāli bija ļoti daudz vakanču, piemēram, tirdzniecībā, izmitināšanā, ēdināšanā. Šobrīd šajās nozarēs ir ļoti maz darba piedāvājumu, kas ir likumsakarīgi saistībā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, stāstīja speciālists.
 

IT nozares uzvaras gājiens

Runājot par citām izmaiņām pandēmijas laikā, Brodiņš uzsvēra, ka "viennozīmīgu uzvaras gājienu" piedzīvojusi IT joma, kur vakanču apjoms ir lielāks nekā pirms krīzes.

"Tur darba iespējas ir ļoti plašas un atrast labu darbinieku šajā nozarē ir vēl grūtāk, šajā laikā nav ļoti būtiski nākuši klāt jauni speciālisti IT darba tirgū."

Šobrīd pieprasījums pēc labiem IT speciālistiem ir vēl lielāks nekā pirms krīzes. Turklāt vairums uzņēmumu meklē vidēja vai seniora līmeņa IT speciālistus, kuriem ir divu līdz piecu gadu pieredze. Jaunākos speciālistus bez pieredzes vai ar nelielu pieredzi meklē mazāk nekā pieredzējušos kolēģus. Daļa uzņēmumu jaunākos speciālistus piesaista caur augstskolām vai pašu organizētām apmācību akadēmijām, kur labākajiem dalībniekiem tiek piedāvāts darbs.

"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš. (Foto: LETA)

E-komercijā meklē darbiniekus

Šajā laikā joprojām ļoti pieprasīti ir darbinieki pārdošanā, klientu apkalpošanā, klientu atbalstā, tirdzniecībā.

"Nav tā, ka visa tirdzniecība ir slēgta. Ir mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas var strādāt un ir pielāgojušies ierobežojumiem. Liela daļa tirgotāji šobrīd aktīvi attīsta arī e-komercijas virzienu, tāpēc daudz cilvēku tiek meklēti šajā jomā."
 

Daļa uzņēmumu nogaida

Vakanču skaitam šobrīd ir neliela tendence pieaugt, bet nav tā, ka tas kāptu ļoti strauji. "Visticamāk, daudz uzņēmumu šobrīd ir nogaidošā pozīcijā, līdz ierobežojumi tiks mazināti un tie varēs meklēt vairāk darbinieku."

"CV-Online Latvia" katru gadu veic uzņēmumu aptauju par prognozēm darba tirgū, un šī gada sākuma dati liecina, ka trešdaļa uzņēmumu šogad plāno meklēt darbiniekus, bet lielākā daļa komersantu ieņēmuši nogaidošu pozīciju vai izmaiņas darbinieku skaitā neplāno.

"Tas nozīmē: tiklīdz mainīsies ārējā vide, ļoti liela daļa no uzņēmumiem aktīvi atsāks darbinieku meklēšanu, lai pēc iespējas ātrāk atsāktu biznesa izaugsmi. Domāju, ka otrajā, trešajā ceturksnī var sagaidīt ļoti strauju vakanču skaita pieaugumu un situācija darba tirgū turpinās uzlaboties," Brodiņš prognozēja.

Viņš atzina, ka patlaban katram bezdarbniekam ir jāizvērtē sava situācija: ja cilvēks bez darba ir jau ilgāku laiku un apstākļi ir spiedīgi, tad jau tagad jāmeklē jebkāds darbs, kur viņa prasmes un pieredze ir pieprasīta. Savukārt, ja finanšu situācija atļauj, var pagaidīt plašāku vakanču piedāvājumu.
 

Vairāki tūkstoši vakanču

Ja darbs jāmeklē jau patlaban, situācija nav bezcerīga un piedāvāto vakanču skaits ir diezgan liels. Piemēram, cv.lv portālā patlaban ir aptuveni 2200 vakances. "Ir diezgan plašas iespējas. Protams, no šīm vakancēm aptuveni trešā daļa ir IT jomā. Bet ir arī diezgan daudz citu jomu, kur var strādāt. Paredzu, ka tuvāk vasarai vakanču skaits vēl pieaugs."

Protams, ja cilvēks zina, ka vēlas turpināt karjeru līdzšinējā biznesa nozarē, kur situācija tuvākajā laikā varētu uzlaboties, var pagaidīt līdz darba tirgū parādīsies plašāks vakanču klāsts.
 

Jomas, kurās varētu būt vairāk vakanču

Visvairāk darbinieku varētu meklēt mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, IT un telekomunikāciju, pakalpojumu, būvniecības, nekustamā īpašuma, finanšu un apdrošināšanas, enerģētikas jomas uzņēmumi.

Tuvojoties vasarai daudz vakanču varētu parādīties lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros.

"Veselības aprūpe un sociālā aprūpe arī ir jomas, kur vakances noteikti ir ļoti daudz un būs vēl vairāk. Arī valsts pārvaldē meklē darbiniekus," viņš teica.
 

20 pretendenti uz vienu darba vietu

Pirms pandēmijas uz vienu vakanci tika saņemti aptuveni 14 pieteikumi, savukārt pagājušā gada pavasarī to skaits sasniedza aptuveni 30, bet šobrīd atkal ir samazinājies uz aptuveni 20 pieteikumiem uz vienu vakanci.

"Joprojām pieteikumu skaits ir lielāks nekā pirms gada, bet tas nav tik liels kā bija pērn pavasarī. Iespējams, daļa cilvēku patlaban nogaida, līdz parādīsies kaut kas labāks, tāpēc nepiesakās uz vakancēm tik ļoti aktīvi."
 

Nav un nebūs labu darbinieku pārpilnība

Darba devējam šobrīd ir nedaudz vieglāk izvēlēties piemērotu pretendentu, jo pieteikumu skaits ir lielāks, bet tas atkarīgs no amatu kategorijas. Kopumā talantu un profesionāļu piesaiste joprojām ir pietiekoši izaicinoša un laikietilpīga.

Pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām prasmēm tādās jomās kā IT, mārketings, pārdošana, finanses, inženiertehnika, būvniecība, ražošana arī šobrīd nav starp aktīvākajiem darba meklētājiem, tāpēc situācija joprojām ir pietiekoši saspringta. Darba devējiem jādomā dažādi jauni un radoši kandidātu piesaistes veidi un nereti jāizmanto speciālistu tiešā meklēšana un uzrunāšana.

Straujāk augot vakanču skaitam, sagaidāms, ka pieteikumu skaits uz vienu vakanci noteikti samazināsies, tādējādi sacensība par talantiem pastiprināsies, Brodiņš prognozēja.
 

Viens cilvēks strādās vairākos uzņēmumos

Rezumējot viņš lēsa, ka turpmāk arvien izteiktāka tendence varētu būt elastīgas nodarbinātības formas, piemēram, darbs uz noteiktu laiku vai projektu, nepilna laika darbs, gabaldarbs, freelance darbs. Runa ir par tā saucamās gabaldarbu ekonomikas jeb gigeconomy vakancēm, kuru īpatsvars pieaugs, ņemot vērā globālās tendences. Tas ļaus cilvēkiem piepelnīties vai strādāt tādā darbā, kur pieejama lielāka elastība attiecībā uz darba laiku, esot nodarbinātiem pie vairākiem darba devējiem vai pasūtītājiem.

Šāda veida nodarbinātības konceptu jau piedāvā tādi uzņēmumi kā "Uber", "Bolt", "Wolt". Tāpat arī IT jomā un dažādās radošajās profesijās ir plaši izplatītas šādas elastīgas nodarbinātības formas, kur cilvēks piedāvā savas prasmes pasūtītājam noteiktā laika periodā. Laika gaitā šāda prakse varētu parādīties arī citās tautsaimniecības nozarēs, kur darbinieki varēs piepelnīties kā frīlanceri, līgumdarbinieki. Tas būtu izdevīgi ne tikai darbiniekiem, bet arī uzņēmumiem, kas krīzes ietekmē meklē veidus kā optimizēt savas izmaksas un riskus.

"Tas ir virziens, kas varētu attīstīties tuvākajā laikā," Brodiņš sacīja, skaidrojot, ka tas ir ļoti izteikts IT jomā un ēdienu piegādes uzņēmumos, bet "pagaidu darbinieki", kas vienlaikus strādā pie dažādiem darba devējiem, nākotnē varētu darboties arī citās nozarēs.