Atgriežoties pie klātienes mācībām, jāpievērš lielāka uzmanība gaisa kvalitātei

Mazināt vīrusa izplatības riskus 

Skolēni, skolotāji un skolu vadītāji visā Latvijā gaida iespēju atgriezties pie klātienes mācībām. Daļā pašvaldību, kurā ir zemāki saslimšanas rādītāji, tas iespējams jau šobrīd, tāpēc ir piemērotākais brīdis pārdomāt, kā nodrošināt atbilstošu vidi, kurā būtu samazināti vīrusa izplatības riski. 

Inficēšanās var notikt dažu minūšu laikā 

Vīruss izplatās ar elpošanas orgānu izdalītiem pilieniem, savukārt, šie pilieni var “ceļot” pa gaisu vai nosēsties uz dažādām virsmām. Mācoties klasē, kurā vienkopus atrodas vairāki cilvēki, svarīgi ne tikai ievērot distanci vienam no otra, bet regulāri vēdināt telpu, kā arī tīrīt un dezinficēt virsmas. Arī klasē, kurā mācās tikai desmit bērni, mikrobioloģiskais piesārņojums var būt ļoti liels. Turklāt, jāņem vērā, ka bērni un jaunieši var atnākt uz skolu slimi, paši to nemaz neapzinoties. Viens saslimis audzēknis var inficēt vairākus savus vienaudžus un pieaugušos dažu minūšu laikā! 

Gaisa kvalitātes uzraudzība 

Plānojot klātienes mācības, būtiska uzmanība jāpievērš ne tikai klasēm, bet arī koplietošanas telpām un to sanitāri higiēniskajai uzraudzībai. Pēc iespējas vairāk visiem pieejamās vietām jābūt izvietotiem roku dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī atgādinājumiem par to, cik būtiski ir pareizi mazgāt rokas. Pārtraukumos klases telpā esošās virsmas – galdus, palodzes u.tml. nepieciešams dezinficēt ar atbilstošiem līdzekļiem. Tāpat ieteiktu izmantot iekārtas, kas palīdz monitorēt gaisa kvalitāti telpā, nosakot CO2 līmeni. Pareizi izmantotas, šīs iekārtas palīdzēs preventīvi sekot līdzi gaisa kvalitātei un neaizmirst par telpu vēdināšanu. 

CO2 mērītāju izmantošana

Skolām šobrīd būtu aktīvi jāuzrunā pašvaldības vai atbildīgā ministrija, lai varētu iegādāties gaisa kvalitātes kontroles ierīces. Saistībā ar epidemioloģisko situāciju tās ir nepieciešamas, taču, ne katra skola tās var atļauties. Tāpat kā šobrīd budžetā paredzam papildus līdzekļus dezinfekcijai, jāparedz arī gaisa kvalitātes uzraudzībai. Jāieplāno arī iekārtu uzturēšanas izdevumi. Manuprāt, ja nav iespējams pilnībā segt izmaksas, valstij vai pašvaldībai, jāsniedz vismaz daļējs atbalsts skolām. 

Vismaz 15 minūšu vēdināšana 

Runājot par telpu vēdināšanu, jāņem vērā, ka ierastie piecu minūšu starpbrīži var būt par īsu, lai pilnvērtīgi izvēdinātu klasi, tāpēc ieteiktu tos palielināt līdz desmit vai pat piecpadsmit minūtēm. Ja skolēni 40 minūtes sēdējuši slēgtā klases telpā, gaisā noteikti būs augsta mikrobu un vīrusu koncentrācija. Attiecīgi piecpadsmit minūšu aktīva vēdināšana (bez cilvēkiem klasē) būtu pietiekami efektīva. 

Pastiprināta bērnu veselības kontrole 

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir pastiprināta bērnu veselības kontrole. Ja skolēnam ir pazīmes par saslimšanu, mācības klātienē nedrīkst atļaut. Uzmanība jāpievērš arī pavisam vienkāršiem un ziemas/rudens sezonā ierastiem simptomiem – iesnas, klepus, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Uzskatu, ka katrā skolā pedagogiem kopā ar medicīnas personālu rūpīgi jāpārdomā un jāizstrādā (ja tādu nav) atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas iekšējās kārtības noteikumi. 

Regulāra roku mazgāšana joprojām aktuāla 

Būtiski arī neaizmirst par roku mazgāšanu – pētot sabiedrības paradumus, varam redzēt, ka entuziasms roku mazgāšanā ir noplacis, tāpēc skolas telpās būtu nepieciešams pēc iespējas vairāk vietās izvietot atgādinājumus par šo. Jo biežāk mazgāsim rokas, jo labāk! Sakārtojot pamatlietas, būtiski samazināsies riski. Turklāt, bērni šīs lietas ātri iegaumēs, tikai nedaudz viņiem jāpalīdz! 

Autore: RSU profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa