No jūlija vairāki plastmasas izstrādājumi Latvijā vairs nebūs nopērkami

Izmaiņas paredz no 3.jūlija aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likums noteic, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamas plastmasas preces: 

• vates kociņus, 
• galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), 
• šķīvjus, 
• salmiņus, 
• dzērienu maisāmkociņus, 
• baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. 
• Tāpat aizliegti no putu polistirola izgatavoti pārtikas un dzērienu iepakojumi, tā korķīši un vāciņi, dzērienu glāzes un to vāciņi, kā arī vienreizlietojamie un atkārtoti lietojamie no oksonoārdāmās plastmasas izgatavoti izstrādājumi. 
   

Ražotājam noteikts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem noteiktas prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030.gada 1.janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30 procentus pārstrādātas plastmasas. 
 

Likums paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2.jūlijam. 

Aizliegums neattieksies uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm. 

 

Aizliegums neattieksies uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm.
 

No šī gada 3.jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes. 
 

Ražotājiem paredzēts arī pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77 procentus 2025.gadā un 90 procentus 2029.gadā, akcentējuši likumprojekta autori. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu. 

Valdībai būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.  
  

Likums nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz 70 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro. 
 

Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, turklāt daļa no tiem nav pārstrādājami, un tas veicina strauju atkritumu pieaugumu. Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40 procenti no plastmasas iepakojuma. 2018.gadā Latvijā katru dienu tika patērēts ap 150 000 plastmasas salmiņu, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotā informācija. 

Aptuveni 80 procenti no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij šādus atkritumus un iet bojā, norādījuši likumprojekta autori.