Izglābtās dzīvības – kā līdzcilvēki neļāva nomirt mazam bērnam, grūtniecei un vīrietim

Pie visiem palīdzības sniedzējiem aizceļoja ne vien dienesta augstākais apbalvojums un ziedi, bet arī dispečeru un brigāžu mediķu ierunātie video sveicieni, kur NMPD mediķi, kas bija klāt konkrētā izsaukumā, dalās pārdomās par notikušo un pateicas par varonīgo rīcību. Apbalvotie pateicības saņēma par notikumiem, kas risinājās 2019.gadā, - apbalvojumi varonīgos cilvēkus sasnieguši gan tikai šobrīd, jo pandēmijas un valstī noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu dēļ teikt paldies ātrāk klātienē nebija iespējams.

Vecāku veiktā sirds netiešā masāža ļauj izdzīvot nepilnus divus gadus vecam bērnam 

Zanes un Jāņa dēls šobrīd ir sveiks un vesels un priecājas tāpat kā citi bērni. Taču tajā pavasara dienā, kad, notiekot nelaimei, nepilnus divus gadus vecais mazulis pļavas vidū gulēja bezsamaņā un neelpoja, situācija bija pavisam cita. Par mazā zēna dzīvību notikuma vietā mediķi cīnījās gandrīz divas stundas, bet vēl pirms tam, kamēr uz attālajām lauku mājām traucās NMPD brigāde, atdzīvināšanas pasākumus uz maiņām veica vecāki. “Tad, kad tas notika, un dēls gulēja pļavas vidū bez sirdsdarbības un neelpoja, bijām satriekti, tomēr koncentrējāmies uz atdzīvināšanu un lūdzām, lai Dievs atgriež dzīvību. 

Dispečere stāstīja, kas mums jādara. Sievietes balss klausules otrā gala bija kareivīga un cerību pilna. Viņa visu laiku teica – turpiniet, turpiniet, tikai neapstājaties,” notikumu atceras Zane. Viņa, tāpat kā vīrs, uzskata, ka dēla dzīvības glābšana bija Dieva brīnums un aicina arī citus ticēt brīnumiem, rīkoties un nepadoties laikā, kad par kāda dzīvību ir jācīnās.

Mani pārsteidza tas, ka ārkārtas tālruņa 113 dispečers lūdza nenolikt klausuli. Visu to laiku, kamēr brauca brigāde, viņi teica priekšā, kas jādara. 

Kaimiņiene izglābj dzīvību topošajai māmiņai ar smagu alerģisku reakciju 

To, ka ikviens no mums, pat nebūdams mediķis, var glābt dzīvību, ja vien esam gatavi sniegt pirmo palīdzību, pierāda arī Arita. Klausot NMPD dispečera norādēm, viņa nakts vidū sniedza palīdzību savai kaimiņienei, kura piedzīvoja smagu alerģisku reakciju jeb anafilaktisko šoku. Ja līdzās nebūtu bijusi Arita, kura pēc dispečera ieteikumiem sniedza palīdzību, izmantojot gan ledu, gan saldētas avenes un  mājas aptieciņā esošus medikamentus, kas paredzēti bērnu saslimšanām, topošās māmiņas izredzes līdz brigādes atbraukšanai izdzīvot būtu niecīgas.  “Mani pārsteidza tas, ka ārkārtas tālruņa 113 dispečers lūdza nenolikt klausuli. Visu to laiku, kamēr brauca brigāde, viņi teica priekšā, kas jādara.  Tāds miers bija dispečeres balsī, kas iedrošināja. Ļoti palīdz, kad pasaka - neuztraucaties, jūs visu pareizi darāt! Es nezinu, vai es tiktu galā, ja vienkārši pateiktu - gaidiet brigādi - un nebūtu dispečera padomu,”  saka Arita, priecājoties, ka jau dažus mēnešus pēc notikušā viņas kaimiņiene kļuvusi par māmiņu. Tajā naktī, kad notika nelaime, izglābta tika nevis viena, bet divas dzīvības.

Iedzīvotājiem būtiski zināt, ka nelaimes brīdī tu neesi viens. Dienesta  ārkārtas tālruņa 113 dispečeri šādās situācijās, lai arī pa telefonu, bet būs līdzās. 

Dēls meža malā atdzīvina savu tēvu, kuram pēkšņi apstājas sirdsdarbība

Uldis tās dienas notikumus neaizmirsīs nekad. Atceļā uz mājām no riteņbraukšanas sacensībām viņa tēvam palika slikti. Uldis apturēja auto šosejas malā, bet tēvs iegāja mežā paelpot svaigu gaisu. Te pēkšņi viņš saļima, tēvs neelpoja un nebija sirdsdarbības. “Es zināju, kas ir jādara, jo pirms trim mēnešiem apguvu pirmo palīdzību, liekot motociklista tiesības. Līdz atbrauca mediķi, es visu laiku viens pats elpināju un masēju, elpināju un masēju. Vēlāk slimnīcā, kad satiku tēvu, viņš bija šokā. Gan par to, kas notika, gan par to, kā man mežā bija gājis. Tēvam ar veselību tagad ir viss kārtībā, viņš uz poliklīniku pat brauc ar savu auto,” atceras Uldis, piebilstot, ka pirmo palīdzību vajag mācīties katram, jo tas ir ļoti daudz no svara, ja tu vari un zini, kā palīdzēt.

NMPD mediķi aicina ikvienu uzdrošināties sniegt pirmo palīdzību
NMPD mediķi ikdienu savā darbā redz to, cik bieži notiek dažādi negadījumi, kad svarīgas ir zināšanas pirmajā palīdzībā un spēja palīdzēt cietušajam līdz mediķu ierašanās brīdim. „Mēs nekad nevaram paredzēt, kad nelaime notiks. Vai tā piemeklēs kādu ģimenes locekli, tuvinieku, draugu, darba kolēģi vai uz ielas sastaptu svešinieku, kuru mājās gaida sieva un bērni. Tieši tāpēc ikvienam svarīgi ir apgūt pirmo palīdzību vai ik pa laikam to atkārtot, lai zinātu, kā palīdzēt. Tāpat iedzīvotājiem būtiski zināt, ka nelaimes brīdī tu neesi viens. Dienesta  ārkārtas tālruņa 113 dispečeri šādās situācijās, lai arī pa telefonu, bet būs līdzās. Viņi sniegs atbalstu un vienmēr teiks priekšā, kas jādara, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Šādā brīdī galvenais ir pārvarēt nedrošību vai bailes, jo Tava izvēle rīkoties var dot iespēju otram dzīvot,” norāda NMPD direktore Liene Cipule.