Pērkot medikamentus, ik mēnesi cilvēki ietaupījuši vairāk kā miljonu eiro

Ārsti norāda – daudziem pacientiem šīs izmaiņas kļuva par vienīgo veidu, kā atļauties iegādāties visus ārsta nozīmētos medikamentus un saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu. 

No 2020. gada 1. aprīļa, kad ārsti zāļu receptēs sāka rakstīt tikai medikamentu aktīvo vielu, līdz 2021. gada 31. martam pacientu līdzmaksājums par medikamentiem samazinājies par 29% jeb 13,27 miljoniem eiro. 

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis norāda, ka izmaiņu sākotnējais mērķis bija palielināt ikviena Latvijas iedzīvotāja iespējas saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu: “Galvenais mērķis, kādēļ tika virzītas pagājušajā gadā pieņemtās pārmaiņas, bija Latvijā samērā augstie pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpi. Lai arī lielākā daļa no kompensējamajiem medikamentiem tiek nosegta no valsts puses, tomēr arī tā daļa, kas jāsedz pašam pacientam, bieži ir nozīmīga un ne visi to var atļauties. Tādēļ, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, tie bija jāpadara pēc iespējas lētāki. Viena no pasaulē plaši pielietotām metodēm bija lētākā references medikamenta izsniegšana.”

Lai arī izskanējuši viedokļi, ka izmaiņas nav sasniegušas vēlamo rezultātu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste, Dr. Līga Kozlovska atklāj: 

Daudziem pacientiem, īpaši senioriem un lauku reģionu iemītniekiem, pagājušajā gadā pieņemtā zāļu izrakstīšanas kārtība kļuvusi par vienīgo veidu, kā atļauties iegādāties sev nepieciešamos medikamentus. 

“Minēt receptē aktīvo vielu, nevis konkrētu zāļu nosaukumu jau ilgus gadus ir pasaules attīstīto valstu pieredze. Pateicoties šai sistēmai, būtiski palielinās pacientu iespēja saņemt ārstēšanu – piemaksājot pavisam nelielu summu, kas ierasti ir dažu eiro robežās, pacients saņem pilnvērtīgu medikamentu. Īpaši nozīmīgi tas ir senioriem, kuriem ir nelielas pensijas, bet zāles jāiegādājas vairākas. Ja iepriekš dažkārt viņi tableti dalīja uz pusēm, lai pietiktu ilgākam laikam, vai iegādājās tikai daļu medikamentu, tad nu viņi spēj iegādāties lielāku daļu sen nepieciešamo zāļu. Pacienti to ļoti novērtē un ir apmierināti, ka medikamentus var lietot regulāri.”

Eksperti norāda – pagājušajā gadā ieviestā sistēma nosaka, ka 30% gadījumu, ja tas nepieciešams pacienta medicīnisko apsvērumu dēļ, ārsts receptē drīkst norādīt konkrētu medikamenta nosaukumu. Tas attiecas uz tiem retajiem gadījumiem, kad pacients nejūt pietiekamu efektu no lētākā medikamenta vai izjūt kādas blakusparādības. NVD dati apliecina, ka līdz šī gada 31. martam 89% gadījumu pacienti aptiekā saņēmuši lētāko medikamentu, balstoties uz recepti, kurā ierakstīta tikai aktīvā viela. Tas parāda, ka konkrētā sistēma ir sevi attaisnojusi un pacientu pāreja uz lētāko references medikamentu ir bijusi veiksmīga.

Analizējot kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā 142,20 eiro un Lietuvā – 161,45 eiro. 

Nozares profesionāļi jau iepriekš aicinājuši valdību pārdomāt iespēju palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, kas ļautu palielināt to pieejamību pacientiem. Iespējams, līdz ar finansējuma no valsts budžeta palielināšanu zālēm vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā vairākās citā ES valstīs, piemēram, Igaunijā – iedzīvotājs par kompensācijas sarakstā iekļautām zālēm pats sedz līdzmaksājumu līdz noteiktam maksimālam līmenim, piemēram, līdz 100 eiro gadā. Sasniedzot šo summu, iestājas valsts pilnīgs atbalsts. Tas pasargātu smagāk slimos pacientus, īpaši pensionārus, kuriem zāļu iegāde ir aktuāls jautājums, lai iekļautos savās budžeta iespējās.