Kāpēc Covid-19 vakcīnas apstiprinātas tikai uz gadu?
FOTO: Shutterstock.com
Visi pētījumi un eksperimenti ir veikti, tikai notiek papildus uzraudzība.
Abi studijas viesi – Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja Juta Kroiča un ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs – pauda, ka šāds termiņš noteikts, jo vakcīnas reģistrētas ar papildus nosacījumiem un uzraudzību, un patiesībā mēs esam tikai ieguvēji no tā. “Bet tā nav eksperimentālā daļa, kad kaut ko pēta, nezinot, kā vakcīna darbojas. To turpina pētīt tālāk,” uzsvēra profesore.
Savukārt Ainis Dzalbs papildināja: “Sabiedrību un arī vienu otru kolēģi mulsina tas, ka, jā, šīs vakcīnas tiek reģistrētas ar nosacījumiem un papildus uzraudzību. Parasti šo lēmumu pieņem Eiropas Zāļu aģentūra, kas, izvērtējot visu pieejamo informāciju, secina, ka vēl ir nepieciešama, teiksim, ilgtermiņa papildu novērošana, datu uzkrāšana.
Lasītākais
Pētījumi jau ir veikti, tāpat kā visi eksperimenti, kas notiek laboratorijās, tad tālāk uz dzīvnieku modeļiem – tie visi ir notikuši. Tika iegūti dati gan par to, kā šīs antivielas rodas, kādas devas ir vajadzīgas, lai ierosinātu imūno atbildi utt.
Taču tālāk, veicot vakcināciju uz miljoniem iedzīvotāju, jebkuram praktiski strādājošam speciālistam, jebkuram zinātniekam ir svarīgi, lai tiktu uzkrāta visa iespējamā informācija – sūdzības vai kādas blakus parādības, kas tika novērotas, un tas ietver šo papildu novērošanu.”
Ārsts arī norādīja, ka parasti pēc kāda laika šie dati tiek pārskatīti: “Un tad var tikt pieņemts lēmums, ka šī vakcīna tiek reģistrēta bez papildus uzraudzības vai citiem nosacījumiem.”
Analoga uzraudzība parasti tiekot piemērota medikamentiem, kas, piemēram, tiek lietoti pediatrijā jeb bērnu aprūpē vai onkoloģijā. Kā skaidroja Ainis Dzalbs, lai ilgtermiņā veiktu kādu pētījumu ar onkoloģiskiem slimniekiem, viņu skaits parasti nav tik liels, lai kontrolētie pētījumi būtu pilnvērtīgi, tāpēc ir svarīgs šis iznākums klīniskajā praksē. “Tādēļ arī šie jaunie medikamenti pārsvarā gadījumu tiek reģistrēti ar šo papildus novērošanu.
Es teiktu, ka šis apstāklis patiesībā ir liels bonuss un papildu drošība. Tas nozīmē to, ka katrs veselības aprūpes speciālists, ja viņam ir kādas aizdomas, ka kaut kas noticis – novērota netipiska blakus parādība, – viņš tiek mudināts un aicināts to ziņot. Pretējā pusē savukārt kāds to visu ļoti rūpīgi izskata un vajadzības gadījumā sazinās ar ziņotāju. Tā ir arvien jaunas informācijas iegūšana, bet tas nav nekāds eksperiments. Tā ir papildus drošība mums kā sabiedrībai un visiem tiem, kas saņem vakcīnu,” pauda Ainis Dzalbs.
Visu raidījumu vari noklausīties te:
