Ārsts Tukumā atsaka apskatīt bērnu, kuru uz slimnīcu atvedusi vecmamma. Vai tā drīkst?

“Viņa teica, ka sāpot galva, ka īsti neesot labi. Tā kā es esmu audzis ārstu ģimenē, es sapratu, ka tomēr to galvu vajadzētu pārbaudīt,” stāsta meitenes tētis Uģis Vītols. “Tas bija galvenais uzdevums, saprast, vai tas bērns ir jāhospitalizē.”

Vecāki tikmēr atradušies Rīgā, tādēļ Uģis sazvanījis vietējo poliklīniku, kas ieteikusi doties uz tuvējo Tukuma slimnīcu, uz kuru meiteni pavadījusi vecmamma. Tomēr visiem par pārsteigumu uzņemšanas nodaļas dežūrējošais ārsts atteiciesmeiteni apskatīt, jo vecmāmiņai neesot notāra apstiprinātas pilnvaras.

“Tas mani ļoti nošokēja,” komentē tēvs. “Kad viņas bija atraidītas, es zvanīju uz slimnīcu, un ārsts skaidroja, ka tādi esot Ministru kabineta noteikumi. Nu, paklausieties! Ja ir tādi noteikumi, kas liedz pieņemt apskatīt bērnu, tad kaut kas ar ētiku nav kārtībā.”

Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča notikumu iztirzāt nevarot, jo neesot zināmas detaļas. Tomēr iestādes viņa norāda, ka uz papīra ārsts neesot rīkojies nepareizi, jo meitenei neesot bijusi nepieciešama akūta medicīniskā palīdzība.

“Protams, ja bērnam ir neatliekama vai dzīvībai bīstama palīdzība nepieciešama, kura jāsniedz tūlīt, tad tur nav diskusiju. Tā tiek sniegta, vienlaikus meklējot vecākus. Bet es saprotu, ka bērnam dzīvības briesmas nedraudēja, ka viņa gribēja viņu pārbaudīt,” komentē slimnīcas vadītāja. “Tā ir plānveida palīdzība, tā nav neatliekama. Un ārsts acīmredzot pieņēma šo lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.”

Pieņemšanas kārtību nosaka pacientu likums, kurā rakstīts, ka bērnam līdz 14 gadu vecumam, izņemot akūtos gadījumos, ārstniecība pieļaujama tikai ar vecāku vai likumiskā pārstāvja atļauju.

Uģis gan brīnās, vai pilnvara arī būtu nepieciešama, ja bērns ierastos slimnīcā viens pats.

“Ja ārsts ies un redzēs, ka bērns ir nokritis, tad viņš arī prasīs pilnvaru? Arī tad viņam būs Ministru kabineta likumi uz lūpām?” sašutis ir meitenes tēvs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) gan uzskata, ka bērnu šajā situācijā atraidīt ir nepieļaujami.

“Tik pat labi bērnu varētu atvest kāds cilvēks, kurš pamanījis, ka bērns ir nokritis uz ielas un sasities. Tā nedrīkst būt, ka bērnu nepieņem un neapskata. Manuprāt, tas ir arī viens no ārstu ētikas jautājumiem,” stāsta VBTAI pārstāve Evija Rācene.

Tai pat laikā inspekcija uzsver, ka daudzos gadījumos pilnvaras tomēr būtu nepieciešamas, piemēram, kad bērns ilgstoši dzīvo šķirts no vecākiem ārzemēs. Ja bērnu nepieciešams operēt vai noteikt kādu diagnozi, nepieciešama pilnvarotas personas klātbūtne.