Jauns bezmaksas krīžu tālrunis – 116 123

Vienots krīžu tālrunis visā Eiropas Savienībā

116123 ir vienots krīžu tālrunis, kas līdzīgi kā tālrunis 112 darbojas Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta lēmumu ikvienam ES iedzīvotājam, neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš atrodas, ir jābūt pieejamam noteiktam sociālo pakalpojumu klāstam, tai skaitā iespējai saņemt psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijā. Nu jau pāris nedēļas arī Latvija ir pievienojusies vienotajam tīklam, tāpēc arī tālruņa numurs ir mainīts.

Bezmaksas palīdzība jebkurā diennakts laikā latviešu, krievu un angļu valodā

Līdzšinējais krīžu tālrunis bija bez paaugstinātas maksas, tomēr zvanot uz to bija jāmaksā kā par zvanu uz parastu mobilā tālruņa numuru. Tālrunis 116123 ir pilnībā bezmaksas, tas darbojas visu diennakti, turklāt atbalstu iespējams saņemt ne vien latviešu, bet arī krievu un angļu valodā. Tas dod iespēju pēc palīdzības vērsties arī cilvēkiem, kuri īslaicīgi ieceļojuši Latvijā vai nepārzina latviešu valodu.

Aplūkojot jautājumus, ar kādiem iedzīvotāji vēršas pie tālruņa konsultantiem, jāsaka, ka joprojām ļoti izplatīta problēma ir vardarbība ģimenē.

Iespēja pieteikties uz bezmaksas psihologa konsultācijām

COVID laikā ar garīgo veselību saistītās problēmas ir kļuvušas īpaši aktuālas, tādēļ šobrīd tālrunim 116123 ir arī papildus funkcija. Piezvanot uz to ir iespējams ne vien saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu, bet arī veikt pierakstu pie sertificēta psihologa.  Ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs var saņemt līdz pat 10 bezmaksas konsultācijām, kas tiek organizētas kādā no tiešsaistes platformām. Šobrīd projektā strādā 6 psihologi un mēnesī kopā nodrošina 330 konsultācijas. Vietas uz tām aizpildās ļoti ātri, jo nepieciešamais atbalsts ir krietni lielāks kā iespējas to nodrošināt. Taču ik pa brīdim kāda vieta atbrīvojas, tāpēc cilvēki ir aicināti zvanīt un interesēties par pieejamajiem laikiem.

Katrs sestais zvanītājs stāsta par pašnāvnieciskām domām

Aplūkojot jautājumus, ar kādiem iedzīvotāji vēršas pie tālruņa konsultantiem, jāsaka, ka joprojām ļoti izplatīta problēma ir vardarbība ģimenē. Tomēr ir arī jaunas tendences. COVID-19 pandēmijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, ir lielāks sūdzību skaits par garīgās veselības problēmām. Cilvēki arvien mērķtiecīgāk meklē palīdzību, jo vēlas pārrunāt ikdienas gaitu radītos pārdzīvojumus un bažas par nākotni. Saņemto zvanu analīze liecina, ka apmēram puse zvanītāju ir akūtas krīzes situācijā, kuras ietvaros izjūt spēcīgas emocijas un nepieciešamību pēc atbalsta, savukārt vidēji katrs ceturtais zvanītājs atrodas hroniskas krīzes situācijā, kas varētu liecināt par ilgstoši neatrisinātām problēmām un, iespējamu, psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību. Liela daļa zvanītāju kā vienu no problēmām atzīst vientulības sajūtu. Novērojām, ka arvien biežāk zvanītāji piemin domas par pašnāvību. Pēdējā mēneša laikā par pašnāvnieciskām domām runājuši aptuveni sestā daļa zvanītāju. Tas nozīmē, ka šis tālrunis ir īpaši svarīgs un noderīgs sabiedrībai.

Tiek gaidīts ikviena zvans

Uz tālruni aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies emocionāliem pārdzīvojumiem. Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas, un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības. Krīzes tālrunis nav domāts tikai dziļām krīzēm. Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties. Jāpiebilst gan, ka tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt, ja esat kādā noziegumā cietušais, ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis noziegumos cietušajiem 116006.

Plašāka informācija www.skalbes.lv