Mantu otrreizēja pārdošana un apmaiņa – arvien populārāks zaļas un ekonomiskas dzīves veids

Nu jau daudzus gadus Latvijā populāra ir iedzīvotāju savstarpējā apģērbu, apavu, rotaļlietu pārdošana tiešsaistē. Šim nolūkam noder gan atbilstošās sociālo tīklu grupas, gan tādas vietnes kā SS.com, pērļu medību portāls Andelemandele.lv un citas. Līdztekus arvien populārāka kļūst arī mantu apmaiņas kustība gan Rīgā, gan reģionos. Ir pieejami gan mantu apmaiņas veikali un tirdziņi, gan arī to iespējams veikt ar paku termināļu jeb pakomātu palīdzību. Mantu apmaiņa sniedz iespēju nodot lietas, kas jūsu ģimenē vairs nav nepieciešamas, un apmainīt tās pret citām, šobrīd vajadzīgākām lietām, vai arī iegūt jauno mantu apmaiņā pret ziedojumu.

“Otrreizējā pārdošana piedzīvoja nopietnu uzrāvienu, attīstoties interneta lapām un aplikācijām, kuras atviegloja pārdošanas procesu, un daudzi cilvēki saprata, ka var gūt papildu ienākumus, pārdodot lietas, kuras vairs negrib paturēt. Savukārt Covid-19 pandēmija un tas, ka veikali bija ciet, deva citu, jaunu grūdienu otrreizējai pārdošanai, un tas notika pilnīgi noteikti itin visur Eiropā,” saka biedrības “Zero Waste Latvija” valdes locekle un lektore Maija Krastiņa.

Viņa atzīst: “Lietu otrreizējā pārdošana ir ļoti atkarīga no iedzīvotāju attieksmes pret otrreizēju lietošanu: ir valstis, kur tā vienmēr ir pastāvējusi, piemēram, krāmu tirgu formātā, un ir valstis, kur šāds ieradums bija gandrīz neeksistējošs.

Galvenais ieguvums katram no mums, pārdodot vai pērkot lietotas lietas, ir finansiāls. Tā ir iespēja tērēt mazāk vai nedaudz nopelnīt. Nepērkot jaunas lietas, kopā var savākties laba summa. Otrs pozitīvs aspekts ir tas, ka drēbes, kas iztur laika testu, visbiežak ir kvalitatīvas un no laba materiāla.”  
 

“Protams, ka no vides viedokļa otrreizējā pārdošana vai apmaiņa ir ļoti laba. Katra lieta, kas ir nopirkta lietota, nozīmē to, ka netiks radīta jauna lieta un tās ražošanai un pārdošanai netiks tērēti dabas resursi (materiāli, enerģija utt.), un netiks piesārņota daba, kur liels “grēkotājs”, piemēram, ir apģērbu industrija. Tas arī nozīmē, ka šī otrreiz lietojamā lieta nenonāks atkritumos, bet tai tiek dota vēl viena dzīves iespēja,” uzsver Maija Krastiņa.
 

“Ziemeļvalstīs mantu apmaiņa ir attīstījusies ļoti augstā līmenī. Arī Latvijā šī kustība kļūst arvien aktīvāka, un prognozējams, ka arī turpmāk tā kļūs arvien plašāka. To veicinājusi arī pandēmijas radītā mājsēde,” saka Smartpost sūtījumu piegādes tīkla un uzņēmuma “Itella Logistics” izpilddirektors Latvijā Ainārs Gilis.

Paciņu apmaiņa starp privātpersonām palielinājusies pat 3 reizes

Nav noslēpums, ka mājsēde būtiski palielinājusi iepirkšanos internetā kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, gandrīz par 10% palielinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kas veikuši pirkumus tiešsaistē.

Iepirkšanās internetā būtiski palielinājusi arī paciņu sūtīšanas apjomus. Kā stāsta Ainārs Gilis, pieredze Smartpost tīklā apliecina arī citur novēroto tendenci, ka būtiski palielinājušās ir gan piegādes no internetveikaliem, gan cilvēku savstarpējo sūtījumu apjomi. Paciņu apmiņa starp ģimenēm un privātpersonām pēdējā gada laikā ir aktivizējusies pat 2 līdz 3 reizes.
 

“Jo īpaši sievietes vienmēr bijušas aktīvas tirgotājas, rūpējoties gan par bērniem, gan sev un ģimenei nepieciešamajām lietām, apģērbu, kosmētiskajiem līdzekļiem, medikamentiem u.c.,” saka A. Gilis.

Publicitātes foto.

Visbiežāk internetā iegādājas apģērbu un apavus

Pērn veiktais “Posti” grupas, kurā ietilpst arī Smartpost tīkls, pētījums par tiešsaistes iepirkšanās paradumiem rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visvairāk tiešsaistē iegādājas apģērbu, apavus un aksesuārus (23%), kam seko mājas elektronika, IT ierīces un telefoni (21%). Savukārt 14% iegādājas veselības un skaistumkopšanas produktus.
 

“Savstarpējās tirdzniecības platformās redzam, ka attiecībā uz bērniem parasti tiek pārdoti apģērbi, apavi un rotaļlietas, ko bērni, strauji augot, tā arī nav paguvuši nolietot un kas var kalpot vēl ilgu laiku. Bet šis virziens paplašinās, un redzam, ka cilvēki arvien vairāk tiešsaistē pārdod arī dažādus interjera priekšmetus, sadzīves lietas un pat mēbeles,” saka Ainārs Gilis.

Preču saņemšanai un sūtīšanai arvien vairāk izmanto paku termināļus

Smartpost pētījums rāda, ka visvairāk jeb 47% gadījumu Latvijas iedzīvotāji izvēlas internetā iegādāto preci saņemt paku terminālī, bet otrs populārākais veids ir piegāde mājās (21%). Trešais veids jeb tikai 9% respondentu pēc preces iegādes tiešsaistē izvēlas braukt tai pakaļ uz veikalu.

“Paku termināļi jeb pakomāti šajā procesā ir būtisks palīgs, jo sniedz iespēju cilvēkiem nosūtīt preces ērtā, ekonomiskā veidā. Proti, pašiem ar transportu nav nepieciešams braukt pie pircēja vai pārdevēja un piegādāt preci, bet gan var ievietot to tuvākajā paku terminālī, un tālāk jau paku piegādes uzņēmums veiks sūtījuma piegādi,” saka Ainārs Gilis.

Paciņu sūtīšana ar Smartpost - arī zaļi

Smartpost pieredze apliecina, ka vairumā gadījumu būtiskākie ieguvumi, izmantojot paku termināli, ir laika un finanšu ietaupījums. Taču paku termināļi ir arī zaļāks risinājums nekā pašam vest preci vai izmantot kurjera pakalpojumus, jo paciņu piegādei kurjeram nav nepieciešams ar transportu piebraukt pie katras mājas. Līdz ar to tas nozīmē arī mazāk izmešu.  

“Uzsākot Smartpost tīkla attīstību, mēs pārņēmām Somijā jau pārbaudītu konceptu. Smartpost tīkls darbojas ar ļoti vienkāršu enerģijas padeves risinājumu, kurš ir salīdzināms ar mobilā telefona lādētāju, tādējādi pavisam nelielu enerģijas patēriņu un būtiski atšķiras no citiem līdzīgiem tīkliem. Papildus jāatzīmē, ka, pateicoties mūsu termināļu lokācijai iekštelpās, tie ir temperatūras droši,” stāsta A. Gilis. 

Paku piegādes pakalpojumi turpina attīstīties

Vajadzība pēc paciņu nosūtīšanas nenoliedzami paaugstināja slodzi sūtījumu nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr tas joprojām vairumā gadījumu ir un būs ērtākais un saprātīgākais preces nosūtīšanas vai saņemšanas veids. Tādēļ arī paku piegādes uzņēmumi gādā par dažādiem risinājumiem pakalpojuma pilnveidošanai - vairāki uzņēmumi paplašina piegādes tīklus, palielina jaudas, lai varētu apkalpot pieaugošo pieprasījumu.

“Arī mēs Smartpost tīklā šogad paplašinājām pakalpojumu klāstu - tagad tajā ir iespējams ne tikai saņemt, bet arī nosūtīt paciņas, atgriezt atpakaļ noteiktos internetveikalos iegādātas preces,” stāsta Ainārs Gilis, “Sūtījuma noformēšana tiek veikta Smartpost tiešsaistes vietnē, rezervējot konkrētu nodalījumu savai pakai; pie tam neko nav nepieciešams izdrukāt. Īpaša atšķirības pazīme ir tāda, ka Smartpost neizmanto skārienekrānu - tas pirmām kārtām izslēdz drūzmēšanos, praktiski izslēdzot rindu veidošanos, jo katrām durtiņām ir atsevišķa slēdzene.”
 

A.Gilis uzskata, ka tuvāko gadu laikā cilvēki arvien aktīvāk sūtīs paciņas arī uz kaimiņvalstīm. “Arī savstarpējā mantu tirdzniecība šādi var paplašināties. Tā kā esam starptautisks uzņēmums, ar Smartpost jau šobrīd ir iespēja nosūtīt paciņas arī uz Lietuvu, Igauniju un Somiju, jo mūsu kopējais punktu skaits visās četrās valstīs pārsniedz 3600,” viņš uzsver.