Eiropas zāļu aģentūrā skaidro, kādos gadījumos balstvakcīnu var ievadīt pat mēnesi pēc otrās devas

Eiropas zāļu aģentūra (EZA) savā ziņojumā norāda, ka "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadi var apsvērt vismaz sešus mēnešus pēc otrās devas cilvēkiem no 18 gadu vecuma. Savukārt cilvēkiem ar smagu imūnsistēmas nomākumu "Pfizer-BioNTech" vakcīnas un ražotāja "Moderna" vakcīnu trešo devu var ievadīt vismaz 28 dienas pēc otrās vakcīnas devas.

Šis ieteikums sniegts, ņemot vērā pētījumus, kas liecina, ka trešās vakcīnas devas saņemšana palielināja spēju veidot antivielas pret Covid-19 slimību izraisošo vīrusu pacientiem pēc orgānu transplantācijas ar nomāktu imūnsistēmu.

Lai gan nav tiešu pierādījumu, ka šo pacientu spēja veidot antivielas pasargā no Covid-19, sagaidāms, ka trešā vakcīnas deva palielinās aizsardzību vismaz daļai no pacientiem.

Kā vēstīts, Imunizācijas valsts padomes (IVP) sēdē nolemts rekomendēt balstvakcinācijas devu personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī sociālās aprūpes centru iemītniekiem.

IVP sēdē tika secināts, ka vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Sēdē esot precizēts, ka gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer"/"BioNTech", tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca", tad trešā deva rekomendējama ar "Pfizer"/"BioNTech", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "AstraZeneca".

Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja "Moderna" vakcīnu, jo pagaidām trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama "Moderna" trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus.

"Imunizācijas valsts padomes piektdien notikušajā sēdē lēmām par atsevišķām sabiedrības un profesionālajām grupām, kam nepieciešams saņemt balstvakcināciju pret Covid-19. Uzsveram, ka šīs ir pagaidu rekomendācijas, kas balstītas uz pašreizējo Latvijas epidemioloģisko situāciju." skaidro IVP vadītāja Dace Zavadska.

Eksperte arī uzsver, ka IVP nepārtraukti seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem un, tiklīdz būs zinātniski pamatoti argumenti, sniegs viedokli par nepieciešamību vakcinēt ar papildu devu vēl kādu no sabiedrības grupām.

Tāpat IVP lēma, ka balstvakcinācija ir rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk.

Vienlaikus IVP locekļi akcentē, ka arī pansionātos prioritāte ir primārā vakcinācija. "Lēmuma pieņemšana par kādas grupas vakcināciju ar papildu devu ir tikai sākums. Svarīgi, ka tas arī realizētos praksē. Jāsaprot, ka tas nebūs tik vienkārši, jo senioru vakcinācija līdz šim ir noritējusi samērā lēni. Paralēli aktīvi jānodrošina primārā vakcinācija, kuras ietekme uz sabiedrības veselību ir daudz augstāka," uzskata profesors, IVP loceklis Uga Dumpis.
 

Sēdē arī nolemts, ka balstvakcinācija nav nepieciešama (izņemot cilvēkus ar būtiski novājinātu imūno sistēmu) tiem, kam pirms vakcinācijas sākšanas bijis pozitīvs SARS CoV-2 polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests, kā arī tiem, kam pēc divu devu saņemšanas ir bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests. Tāpat šajā kategorijā ietilpst tie, kam starp abām vakcīnu devām bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests, kā arī tie, kam pirms vai pēc vakcinācijas ar "Johnson & Johnson" vakcīnu pret Covid-19 bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests.

IVP norāda, ka veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu pašlaik nav un kopumā tā netiek rekomendēta, jo saslimstība kādās noteiktās profesionālajās grupās pilnībā vakcinētiem cilvēkiem neatšķiras no saslimstības pilnībā vakcinētiem cilvēkiem kopējā populācijā.

Tomēr netiekot izslēgts, ka veselības aprūpes sistēmā var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāv lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus, skaidro IVP.

IVP sēdē esot uzsvērts, ka balstvakcinācija nedrīkst būt obligāta, tostarp lai saņemtu digitālo sertifikātu. Personas ar saņemtu divu devu shēmu vai vienas devas shēmu ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētām vakcīnām tāpat tiek uzskatītas kā pilnībā vakcinētas, un tām piešķirams vai saglabājams digitālais Covid-19 sertifikāts.

IVP redzējumā, būtiskāk par balstvakcināciju visai sabiedrībai ir paplašināt vakcinācijas aptveri ar pirmo un otro devu, īpaši augsta riska grupās, - šādi tika lemts arī šajā IVP sēdē.