Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāciju. Ko tas nozīmē ikvienam Latvijas iedzīvotājam

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
 

Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēma Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju. Ko tas īsti nozīmē, preses konferencē skaidroja Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Viss liecina, ka jau pāris dienu laikā mēs sasniegsim 800 hospitalizēto pacientu skaitu, par kuru mēs jau kopš septembra brīdinam, ka tas ir brīdis, kurā mums būtu "jāiedarbina" ārkārtas situācija un no tās izrietošās iespējas slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas darbībai krīzes režīmā," sacīja veselības ministrs.

Kā norādīja Pavļuts, ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē to, ka slimnīcām būs plašākas iespējas ātrāk un izlēmīgāk rīkoties ar to rīcībā esošajiem resursiem.

"Gan Covid-19 pacientu aprūpē iesaistot medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā un nestrādātu ar infekcijas slimību pacientiem, gan citādāk plānojot darba un atvaļinājumu grafiku, un tāpat arī visā veselības aprūpes sistēmā virzīties uz neatliekamās un akūtās aprūpes sniegšanu pirmkārt uz plānveida aprūpes ierobežošanas pārplānošanas, atlikšanas rēķina."

Pavļuts norādīja, ka katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientiem, kuri bija iecerējuši saņemt plānveida pakalpojumus.

Pacienti savu kārtu uz izmeklējumu nezaudēs un tad, kad pakalpojumi, kas tiek šobrīd atlikti, tiks atsākti, šie pacienti tos varēs saņemt atbilstoši rindas kārtībai.

Tāpat Pavļuts informēja, ka ir virkne pakalpojumu, kas ārkārtas situācijas laikā netiks atcelti, piemēram, ķīmijterapija, bioloģisko medikamentu terapija, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija. 

Lai saņemtu precīzu informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības ministrija aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.

Slimnīcām saglabājas iespējas pašām vadīt situāciju un organizēt plānveida un citu aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, izejot no situācijas, kāda konkrētajā slimnīcā veidojas.

Tāpat Covid-19 slimnieku ārstēšanā ir plānots iesaistīt visas slimnīcas, jo, kā rāda prognozes, Covid-19 pacientu skaits slimnīcās tuvākajā laikā varētu dubultoties. Veselības ministrijā informē, ka kopumā šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanai novirzītas jau teju 850 Covid-19 gultas.

Trūkst nevis vietas, bet mediķu

Lai gan kopumā Latvijas slimnīcā ir pieejami 8800 gultu, noslodze arī citos ārsniecības profilos šobrīd ir būtiski lielāka, nekā, piemēram, pērn. Kā norāda Pavļuts, tas skaidrojams ar to, ka pērn iedzīvotāji vairāk izvairījušies apmeklēt slimnīcas, gan ielaiduši hroniskas kaites. 

Veselības ministrs arī uzsvēra, ka lielākā problēma neesot tehnikas vai gultu trūkums, bet gan personāla trūkums, jo visu citu var nopirkt. Tāpēc tiek apsvērta arī starptautiskas palīdzības piesaiste.

Arī runājot par iespējama "lauku hospitāļa" veidošanu Pavļuts sacīja, ka runa nav par to, ka trūktu telpu, bet par to, ka ar ierobežotu mediķu skaitu jāmeklē veids, kā apkalpot iespējami daudz pacientu, kuriem vēl aizvien vajadzīga hospitalizācija.

"Piemēram, tas nozīmētu to, ka cilvēki, kuri ir "apārstēti" intensīvākā līmenī tiek novirzīti uz kādu atsevišķu spārnu vai pielāgotu lielu telpu, kurā mazāks mediķu skaits var apkalpot lielāku skaitu vidēji smagu pacientu," skaidroja Pavļuts.

Slimnīcās pacientu pieplūdums

Kā preses konferencē norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis, pašlaik slimnīcā novērojams gan Covid-19 pacientu, gan arī ar citu - neatliekamo un plānveida - pacientu pieplūdums. Šobrīd slimnīcā ārstējas 201 Covid-19 pacients, un aizņemti 94% viņiem paredzēto gultu.

Plaudis atzina, ka medicīnisko pakalpojumu ierobežošana iepriekš novedusi pie situācijas, ka pacienti, kas līdz šim nav varējuši saņemt pakalpojumus, tikai tagad sāk tos saņemt. Turklāt daļa no plānveida pacientiem kļuvusi par akūtajiem.

No pirmdienas, 11. oktobra, RAKUS pārtrauks virkni plānveida pakalpojumu.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Ilze Kreicberga pastāstīja, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības centra kapacitāte bija plānota ievērojami mazāka, nekā tā ir šodien.

"Mēs esam ļoti daudz darījuši, lai kapacitāti stiprinātu. Teikt, ka mēs būtu tikuši galā ar NMPD automašīnu rindu, es nevaru," atzina Kreicberga.

No šobrīd PSKUS esošajiem 65 Covid-19 pacientiem 20 ir ļoti smagā stāvoklī un atrodas intesīvajā terapijā. Savukārt pacienti, kuru veselības stāvoklis nav tik smags, tiek pārvesti uz citām slimnīcām.
 

Kādus pakalpojumus slimnīcas turpinās sniegt?

Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas turpinās sniegt:

• pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
• staru terapiju;
• veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
• metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
• pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• invazīvo kardioloģiju;
• invazīvo radioloģiju;
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
   

Veselības ministrija meklē papildspēkus

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju aicina mediķus atsaukties par viņu gatavību iesaistīties. 

Veselības ministrija lūdz aizpildīt kopš 2020.gada pavasara pieejamo anketu praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu. 

Anketa pieejama šeit: https://arka.vide.gov.lv/. Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas Covid-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.  

Prognozējot lielāku skaitu Covid-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama mediķu papildu iesaiste. Veselības inspekcija anketas datus apkopos un nosūtīs ārstniecības iestādēm, pēc to pieprasījuma. Saziņu ar personu veiks datus pieprasījusī ārstniecības iestāde.