Mūžībā devies tautā iemīļotais aktieris Guntis Skrastiņš
Vēl vasarā savā ierastajā dzirkstošā humora un neiztrūkstošā optimisma manierē viņš vadīja Latvijas sirdsdziesmas finālu, Līgo svētku koncertu un festivālu “Zelta Šlāgeris”, vēl nupat viņa balss skanēja televīzijā.
Gunta Skrastiņa dzīves ceļš ir aizsācies 1954. gadā Ērgļos, Taurupē aizvadīta bērnība, pabeigta Taurupes astoņgadīgā skola. Tēvs strādāja par Taurupes stacijas priekšnieku, un dzelzceļa sliežu klātbūtne Gunti neiztrūkstoši pavadījusi visu bērnību. Jau no bērna kājas Guntī tika ieaudzinātas ģimenes vērtības, cieņa pret vecākiem. Īpaši tuva saikne Gunti saistīja ar vecāko brāli aktieri Imantu Skrastiņu, kurš uzņēmās rūpes par jaunāko brāli pēc mammas aiziešanas.
1976. gadā Guntis Skrastiņš absolvēja Jaunatnes teātra aktieru kursu. Sekoja dienests padomju armijā, kur dziedāja karavīru ansamblī "Zvaigznīte".
Bez darba Jaunatnes teātrī Guntis Skrastiņš attēlojis lomas arī filmās - "Trīs dienas pārdomām", "Spēle notiks tik un tā", dziedājis vairākās muzikālajās izrādēs, tai skaitā "Saule rasas pilienā", "Skroderdienas Silmačos", kā arī lugās ar Mārtiņa Brauna mūziku — „Mauglis”, „Suns un kaķe”.
Pēc Jaunatnes teātra likvidēšanas strādājis Latvijas Televīzijā, savulaik vadījis populārus raidījumus “Tonis”, “No pusvārda”, “Latvieši pasaulē”. Plaši pazīstams kā raidījumu "Latvijas šlāgeraptauja" un "Latvijas sirdsdziesma" vadītājs.
Ar īpašu pacilātību un gandarījumu aktieris allaž vērtēja savu sadarbību ar Raimondu Paulu. Šī gada martā kopā ar maestro saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu «Zelta mikrofons» kategorijā «Labākais šlāgermūzikas albums» par dziesmu albumu ar Leona Brieža un Jāņa Petera vārdiem «Nopietni pa jociņam».
Aktieris pats ir atzinis, ka viņa dzīvē galvenais ir skatuve un ģimene. Būdams Latvijas patriots, Guntis līdz pat mūža pēdējām dienām aktīvi sekoja līdzi norisēm Latvijas sportā, sevišķi valsts izlases gaitām hokejā un futbolā. Guntis aiz sevis ir atstājis paliekošas vērtības Latvijas Televīzijas arhīvos, savā ģimenes miera ostā Lejasciema “Pincikājās”, tuvinieku un draugu atmiņās.