Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja: "Nav jāvaimanā par saujiņu pedagogu, kas aizies. Mūsu bērniem ir vajadzīgi paši labākie skolotāji!

Vaicāta, kā raksturotu šo laiku, Inga Akmentiņa-Smildziņa teic, ka daudzās ģimenēs šis ir skumju laiks: “Daudzās ģimenēs emociju buķete, kas valda, vairāk ir tāda, kas rosina nevis prieku un dzirksti, bet grūtsirdību un skumjas. Tās ir dažādas bailes, apjukumus, arī dusmas par notiekošo.” Viņa skaidro, ka arvien vairāk ir tādu ģimeņu, kas saskaras ar sāpīgiem, arī traģiskiem notikumiem saistībā ar Civid-19. “Vakar kāda mamma man dalījās savā stāstā: ģimenē ir 11 gadus vecs dēls, kurš vēl nevar saņemt vakcīnu, tāpēc jau pirms ārkārtas situācijas viņam tika liegta iespēja turpināt sporta treniņus. Zēns, uzzinot šo aizliegumu, raudāja. Viņš treniņus nedrīkstēs turpināt arī pēc ārkārtas situācijas, jo trenēties varēs tikai vakcinētie bērni." 

Vairākas ģimenes dalījušās arī traģiskos notikumos, kad ģimenē no Covid-19 miris kāds cilvēks, taču paplašinātajā ģimenē atrodoties radi, kas turpina teikt, ka Covid-19 nepastāv.
 

Jautāta, kā vērtē situāciju skolās, Inga Akmentiņa-Smildziņa, atbildēja, ka, viņasprāt, šobrīd visai grūti klājas teju visās nozarēs. “Man personīgi pedagogu jautājums bija vissāpīgākais; man ļoti žēl, ka pedagogu obligātā vakcinācija tika pieņemta tik novēloti,” pauž Akmentiņa-Smildziņa. 

 “Kas ir šie cilvēki, kas stāv klašu priekšā? Kas ir tās vērtības, ko viņi nes mūsu bērniem? Kas ir skolotājs? Viņš nav cilvēks, kam jānostājas klases priekšā un jānolasa “Skola2030” sagatavotais mācību materiāls. No pedagoga mēs sagaidām daudz vairāk.

Paldies visiem pedagogiem, kuri nes labas vērtības,” uzsver Akmentiņa -Smildziņa.

Vecāku organizācijas vadītāja domā, ka šobrīd nav jāraizējas par tiem pedagogiem, kas pēc 15. novembra plāno pamest darbu, bet jārisina svarīgāji jautājumi: “Nav tik daudz jāvaimā par to – ak vai, kas notiks, ja šī saujiņa pedagogu aizies prom un kā mēs tagad izturēsim! – , bet vairāk 

jādomā risinājumi valstiski, kā beidzot stiprināt izglītības un zinātnes nozari tā, lai tad, kad ir vakance skolotāja krēslā, nav jāpieņem darbā pirmais, kurš nāk pretī. Skolotāju vidū ir jāpastāv konkurencei, lai mūsu bērnus māca paši labākie. 

Tas taču ir tik būtiski, kurš māca mūsu bērnus! Jo tāda arī būs mūsu nākotnes valsts."