Neraugoties uz epidemioloģisko situāciju, 1. – 3. klašu skolēni pirmdien mācības atsāks klātienē

iņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

«Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves,» brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Ministre uzsver, ka 1.-3.klašu skolēnu klātienes mācību procesā ir jāievēro visaugstākie drošības pasākumi, proti, jālieto sejas maskas, jāvēdina telpas, jāievēro distance, roku higiēna un jādzīvo savā burbulī, ko tagad skolās būs vieglāk ievērot, jo būs vairāk brīvu telpu.

«Diemžēl šajā laikā nebūs interešu izglītības nodarbību, ekskursiju, jo prioritāte ir mācību darbs,» skaidroja ministre.

Muižniece atkārtoti aicina vecākus rūpīgi sekot līdzi bērnu veselības stāvoklim un nekādā gadījumā nevest viņus uz skolu ar iesnām, klepu vai sāpošu kaklu. Bērniem ar slimības simptomiem ir jāpaliek mājās, viņi jānovēro, jāveic Covid-19 testi, lai neaplipinātu visus klasesbiedrus vai pat skolasbiedrus.

Ministre pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka tagad arī vakcinētajiem cilvēkiem, nonākot kontaktā ar Covid-19 slimu personu, ir jāievēro karantīna, varētu būt biežāki gadījumi, kad visa klase dosies karantīnā un varētu trūkt pedagogu. Viņa gan liek cerības, ka tie pedagogi, kuri strādās attālināti, varēs palīdzēt mācību procesa nodrošināšanā.

Jautāta par klātienes mācībām pēc 15.novembra, ministre atbildēja, ka par to patlaban vēl tiek spriests, taču neesot indikāciju, ka nebūs iespējams nodrošināt klātienes mācības skolās un augstskolu darbu «zaļajā režīmā». Muižniece pieļauj, ka varētu ļaut skolām piecas dienas mēnesī strādāt attālināti un katra skola varētu izvēlēties savu pieeju, kā to labāk darīt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi aptauju par to pedagogu skaitu, kuri līdz 15.novembrim nebūs vakcinējušies un grasās pārtraukt darba attiecības. Vispārizglītojošās skolās tādi esot 5%, pirmsskolas izglītības iestādēs – 6%. «Ir atsevišķi novadi, kur situācija ir sliktāka, piemēram, Ķekavas novads, kur šādu pedagogu īpatsvars ir 9%, kas varētu kādu laiku radīt grūtības mācību procesa nodrošināšanā. Taču lielas drāmas nebūs, jo lielākais īpatsvars skolotāju, kuri ir gatavi pamest darbu, strādā skolās ar mazu skolēnu skaitu, tādēļ pašvaldībām būs jārod iespēja šos skolēnus pārvietot uz lielākām skolām,» skaidroja Muižniece.

Viņa pauda pateicību katram pedagogam, kurš ir vakcinējies, tādējādi rūpējoties gan par savu veselību, gan līdzcilvēku drošību.

Kā vēstīts, ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 valstī, skolēnu rudens brīvlaiks tika pagarināts par vienu nedēļu un beigsies šodien. Plānots, ka no 1.novembra 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, kamēr pārējie izglītojamie līdz 15.novembrim mācīsies un studēs attālināti.