Mājsēde? Auduma masku aizliegums? 25 000 inficēto dienā? Valdībā spriež par omikrona scenāriju

Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā prezentācijā tika atspoguļoti dati par Covid-19 izplatību Latvijā aizvadītajā nedēļā. Tie liecina, ka ir vērojams neliels infekcijas izplatības pieaugums, veikto testu skaitam saglabājoties stabilam.

Ir pieaudzis arī 14 dienu saslimšanas kumulatīvais rādītājs un hospitalizēto pacientu skaits.

Šobrīd inficēšanās biežāk notiek tieši starp nevakcinētajiem iedzīvotājiem. Tas, ka ikdienā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir līdzīgs gan starp vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, skaidrojams ar to, ka vakcinēta ir lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa.

Omikrona izplatība Latvijā

Kā redzams VM apkopotajos datos uz 20. decembri, Latvijā saņemta informācija par 41 omikrona varianta gadījumu. No tiem lielākā daļa ir saistīti ar ieceļošanu no ārvalstīm, bet 8 gadījumi varētu būt vietējās transmisijas.

"Astoņi gadījumi ir tādi, kur neatrodam epidemioloģisku saikni ar ceļošanu," sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), papildinot, ka tas liecina par vietējo transmisiju agrīnā fāzē.

"Dānija un Lielbritānija šajā fāzē bija pirms vairākām nedēļām."

33 no 41 inficētā bijuši vakcinēti, viens saņēmis arī balstvakcīnu. Seši, tostarp pieci bērni, nav bijuši vakcinēti, viens vakcinēts daļēji bet par vēl vienu nav ziņu.

Ar omikronu inficēto aptaujas brīdī 31 jeb 78% bijuši slimības simptomi.

Otrdienas pēcpusdienā Pavļuts papildināja, ka līdz šim brīdim Latvijā reģistrēti jau 53 omikrona gadījumi. 61% no tiem atklāti Covid-19 testu veikšanas vietā lidostā "Rīga".

Vai ir pamats domāt, ka Latvijā situācija attīstīsies citādi?

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, piemēram, situācija ASV liecinot, ka omikrona izplatība valstī spēj dubultoties ik pēc pāris dienām - nedēļas laikā gadījumu īpatsvars no 12% uzlēcis līdz 75%.

"Vai mums ir jebkāds iemesls domāt, ka šī gaita būs atšķirīga no tā, ko redz Lielbritānija, Dānija, ASV?" jautāja Kariņš.

Pavļuts sacīja, ka šādu iemeslu nav, tomēr Latvijai esot dažas priekšrocības.

"Laime nelaimē ar to, ka mums vasarā bija salīdzinoši lēna vakcinācija. Diezgan liela sabiedrības daļa negribīgi ir vakcinējusies tagad, rudenī.

Viņiem vakcinācija ir svaiga. Tas arī izskaidro, kāpēc mums balstvakcinācijā ir mazāka aptvere - tas tāpēc, ka daļa ir vakcinējusies tikai nesen," sacīja veselības ministrs.

 

Tomēr vienlaikus Pavļuts brīdināja, ka omikrona izplatības riski Latvijā ir ļoti, ļoti lieli. 

Viens no tiem ir zemā senioru vakcinācijas aptvere, kas raksturīga lielākoties Austrumeiropas valstīm. Otrs lielais risks ir tas, ka daudzi izvēlējušies potēties ar vienas devas "Janssen" vakcīnu, kuras efektivitāte zūd.

Abām šīm sabiedrības grupām ir ļoti svarīgi saņemt balstvakcīnu, sacīja Pavļuts.

"Nav pamata uzskatīt, ka Latvija būtu unikāla. Šobrīd mēs pieaugumu neredzam, jo ir maz vietējās transmisijas gadījumu. Šobrīd redzam astoņus, bet to varētu būt vairāk," atzīmēja ministrs.

Pastiprināti testēs reisus no Lielbritānijas

VM prezentācijā redzams, ka mainījušās valstis, no kurām visbiežāk Latvijā ieceļo Covid-19 pozitīvi pasažieri.

Aizvadītajā nedēļā visbiežāk vīruss kontatēts iebraucējiem no Vācijas (42), Zviedrijas (35), Lielbritānijas (33) un Somijas (28).

Tālāk seko Ēģipte (22), Norvēģija (22), Spānija (18), Ungārija (17) un Lietuva (16).

Pavļuts norādīja, ka lidostā "Rīga" pastiprinātāk izlases kārtā testēs no Lielbritānijas ieceļojošos pasažierus, jo Apvienotajā Karalistē omikrona variants izplatās ļoti strauji.

Ministrs sacīja, ka šobrīd ir svētku laiks, kad cilvēki viesojas Latvijā no valstīm, kurās omikrons izplatās plašāk.

Pavļuts atzīmēja, ka līdzīga situācija veidojusies pagājušajā gadā, kad Latvijā tika ievests Covid-19 vīrusa delta variants.

"Nav tā, ka mēs neredzēsim, kad izplatība sāksies masveidā. Nav iemesla domāt, ka mēs izmuksim no ātruma, kādā šī izplatība notiks," teica Pavļuts.

"Astra Zeneca" saņēmējiem aizsardzība 0% līmenī

Epidemiologs Ņikita Trojanskis valdības sēdē prezentēja viņa un Aigara Langina izveidoto matemātisko prognožu modeli. Tas izveidots, balstoties uz Lielbritānijas pieredzi, kur apkopoti līdz šim apjomīgākie dati par omikrona varianta izplatību.

Tie liecina, ka omikrons izplatās 2,5 un pat 3 reizes ātrāk nekā delta variants.

"Tas varētu būt saistīts ar to, ka tas ir lipīgāks un arī labāk apiet aizsardzību, kas izveidojusies pēc divu vakcīnas devu saņemšanas," sacīja Trojanskis.

Epidemiologs atzīmēja, ka šobrīd Lielbritānijas dati liecina, ka tiem, kuri saņēmuši "Astra Zeneca" vakcīnu, aizsardzība pret omikronu esot pat 0% līmenī, bet tiem, kuri potēti ar "Pfizer" - 20%. Savukārt balstvakcīna īstermiņā būtiski palielinot aizsardzību pret vīrusa infekciju un transmisiju - no 50% līdz 80%.

Tiesa, vēl nevar spriest, cik noturīgs ir balstvakcīnas efekts.

Tāpat vēl nav iemeslu teikt, ka omikrona varianta gadījumā saslimšana ir vieglāka, jo pasaulē nav reģistrēts pietiekami liels hospitalizēto pacientu skaits, lai par to spriestu.
Arī dati par dabisko aizsardzību ir neviennozīmīgi - omikrona variantam esot ļoti augsta reinficēšanās iespējamība.

Trojanskis norādīja, ka omikrons divu, trīs nedēļu laikā Latvijā varētu pilnībā nomainīt delta variantu. Eksperti prognozē, ka jau pēc 7. janvāra lielākā daļa saslimšanas un arī hospitalizācijas gadījumu varētu tikt saistīti ar omikrona variantu.

Saslimstības pīķis februārī

Eksperti prognozē, ka omikrona saslimstības pīķis gaidāms ap 3., 4. februāri. Arī hospitalizāciju skaits maksimumu varētu sasniegt februāra otrajā nedēļā.

Pēc ekspertu veidotā modeļa katrs pret Covid-19 nevakcinētais cilvēks šī vīrusa uzliesmojuma laikā inficētos. Slimnīcās sliktākajā gadījumā vienlaikus atrastos 6 545 Covid-19 pacientu, un tas būtu vairāk nekā jebkad iepriekš.

Trojanskis iezīmēja sliktāko iespējamo scenāriju, ja atklātos, ka omikrons ir 3 reizes infekciozāks par pašlaik cirkulējošo delta variantu.

 

Tādā gadījumā katru dienu ar Covid-19 inficētos pat vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku, kas gan neparādītos testēšanas sistēmā, jo tā netiktu galā, sacīja Trojanskis.

Savukārt optimistiskākajā gadījumā vīrusa kulminācijas brīdī ik dienu atklātu ap 7,5 tūkstošiem infekcijas gadījumu, bet slimnīcās hospitalizēto skaits joprojām būtu augsts - ap 5 500 pacientiem.

Epidemiologs norādīja, ka šobrīd ir īpaši jāseko līdzi datiem no citām valstīm par balstvakcīnu aizsardzību pret hospitalizāciju, lai novērstu iespējamu slimnīcu pārslodzi.

Ko speciālisti iesaka valdībai?

Speciālisti norādīja, ka šobrīd omikrona izplatību varētu kontrolēt tikai ar augstu balstvakcīnas aptveri un augstas efektivitātes ierobežojumiem.

Tāpat ir nepieciešams gatavot veselības sistēmu lielam hospitalizācijas pieaugumam februārī.

Gadījumā, ja omikrons jau sācis savu ceļu sabiedrībā un cirkulē lokāli, eksperti iesaka līdz 3. janvārim ierobežot sabiedrības mobilitāti. Tas uz divām nedēļām varētu atlikt uzliesmojuma sākumu.

Savukārt, ja omikrons vēl necirkulē lokāli, apsverama stingra robežkontrole - testēšana pie izceļošanas un ieceļošanas, kā arī obligāta karantīna.

Par atvieglojumiem lemt nevar

Uzklausot Trojanska prezentāciju, Pavļuts sacīja, ka valdības lielā izvēle būs par to, ko darīt pēc 11. janvāra, kad beigsies valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.

"Vakar mēs apspriedām, ka kļūst acīmredzami, ka šodien mēs nevara lemt par to, kas bija iecerēts – par virkni atvieglojumu. Mēs šobrīd to nelemjam, jo tas nav iespējams. Mēs nevaram noteikt, kāda būs situācija janvāra sākumā," sacīja Pavļuts.

Kariņš sacīja, ka šobrīd svarīgākais būtu cilvēkiem stāstīt nevis par gaidāmiem ierobežojumiem, bet par to, ka 

jau šobrīd balstvakcīnu var saņemt trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

Nost ar auduma maskām?

Tāpat Kariņš pauda, ka Latvijā vajadzētu pieņemt skaidrākas vadlīnijas par to, kas ir sejas maska un kā to valkāt.

Premjers pauda, ka cilvēkiem Latvijā ir maldīgs priekšstats, ka auduma maska viņus pasargā. Pētījumi liecinot, ka tā nav. Kariņš atsaucās uz Vāciju, kur šādi nosacījumi valkāt medicīniski apstiprinātas sejas maskas jau esot pieņemti.

Kariņš sacīja, ka šajā gaidāmajā vīrusa uzliesmojuma vilnī vajadzētu atlikt ekonomikas ierobežošanu. "Valstīs kurās izplatās omikrons, neviens cits, izņemot Nīderlandi, nav vēl gājis uz mājsēdi," sacīja Kariņš.

"Ja jāiet uz mājsēdi, tad iesim, bet nav gadījumu pasaulē, kad "iet mājsēdē" vēl pirms ir liela vīrusa izplatība."

Tā vietā premjers ieteica veidot "milzu kampaņu", lai informētu sabiedrību par to, ka jau pēc trīs mēnešiem iespējams saņemt balstvakcīnu. Perevoščikovs piekrita, piebilstot, ka "vakcinācija tiesām ir atslēgas vārds".

Veselības ministrs Pavļuts norādīja, ka šobrīd tiekot gatavota kampaņa par balstvakcināciju.

Jāgatavojas lielai saslimstībai

Pavļuts sacīja, ka vienlaikus ar dažādu pasākumu veikšanu, ir jāgatavojas lielam saslimstības pieaugumam.

"Pie šīs infekciozitātes, kas piemīt omikronam, ir jāgatavojas lielai vienlaicīgai saslimšanai. Visām nozarēm rūpīgi jāgatavojas šiem notikumiem. Šodien VM un speciālisti nav piedāvājuši konkrētus ierobežojošos pasākumus. To droši vien varēs izdarīt janvāra pirmajā nedēļā," pauda veselības ministrs.

Šobrīd galvenais uzdevums esot kontrolēt omikrona varianta ievešanu, bet janvāra sākumā būs jāizvērtē, ar kādu scenāriju doties uz priekšu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) gan pauda, ka reisu pārbaude un no Lielbritānijas iebraukušo testēšana jau esot nokavēta, jo šie cilvēki, sakarā ar svētku laiku, Rīgā ielido šodien, rīt un parīt.

Apturēt mēs šo nevaram. Lēmums par kaut kāda obligātā negatīvā testa uzrādīšanu būtu jāpieņem šodien, un tam būtu jāstājas spēkā salīdzinoši ātri," sacīja Rinkēvičs.

Operatīvās vadības grupai varētu uzdot sagatavot konceptuālus priekšlikumus "omikrona scenārijam", sacīja Kariņš.