Tas jāzina visiem: būtiskākās izmaiņas 2022. gadā

Jau šī gada otrajā pusē pieredzējām strauju dažādu pakalpojumu un preču cenu celšanos. Izņēmums nebūs arī nākamais gads – pieaugs gan ūdens un elektrības, gan apkures un atkritumu apsaimniekošanas izdevumi. Tur, kur tarifi vēl nav celti, tos tuvākajā laikā palielinās.

Būtiskas izmaiņas ģimenēm, kuras audzina bērnus – tagad vienā ģimenē audzināmie bērni vairs nebūs “pierakstīti” vienam konkrētam vecākam. No nākamā gada otrās puses, pēc visa spriežot, bērnu kopšanas atvaļinājumā piespiedīs iet arī tēvus.

Ir arī citas izmaiņas: dārgākas saldās limonādes un pastmarkas, no bezmaksas apraides pazūd sporta programma, būs jāsāk vākt un krāt vecās pudeles, māksliniekiem jākļūst par grāmatvežiem, pensijā iesim par trīs mēnešiem vēlāk…
 

Palielina pabalstu dažādu vecāku bērniem, kuri aug vienā ģimenē

Ja līdz šim valsts pabalsta apmērs bērnam ģimenē bija atkarīgs no “piederības” vienam vai abiem vecākiem, tad no nākamā gada tā vairs nebūs.  

No 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam persona saņem ģimenes valsts pabalstu. Līdz šī gada 31. decembrim pabalsta apmērs bija atkarīgs no tā, kurš pēc kārtas bērns ir piedzimis konkrētajam vecākam. Te jāpiebilst, ka pabalstu bērns vecumā no 15 līdz 20 gadiem saņems tikai tādā gadījumā, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Piemēram, ja pašreiz otrajā laulībā stājušies vecāki kopīgi ģimenē audzina trīs bērnus (divus no mātes iepriekšējām attiecībām, bet vienu – no tēva pirmās laulības), tad kopā sarēķinot viņi saņēma 125 eiro, bet tagad būs par 100 eiro vairāk – 225 eiro.

No 1.janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī būs:

• par vienu bērnu – 25 eiro;
• par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu);
• par trīs bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu);
• par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.

Šo iespēju, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, varēs saņemt, viens no laulātajiem. Būtiski uzsvērt, ka tas attiecas tikai uz oficiāli reģistrētajiem laulātajiem, ja dzīvojat nereģistrētās attiecībās, uz šo pabalstu nevarat pretendēt.

Lai saņemtu pabalstu pēc jaunajiem nosacījumiem, jāraksta iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
 

Bērnu kopšanas atvaļinājums – abiem vecākiem

Saeima nākamgad iecerējusi pieņemt likumu, kas paredz, ka ar 2022. gada 2. augustu Latvija pievienojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, kas paredz kvotu jeb otram vecākam nenododamā bērna kopšanas atvaļinājuma daļu.

Tādējādi bērnu kopšanas atvaļinājumā, kas Latvijā noteikts pusotru gadu ilgs, būs jādodas abiem vecākiem: vienam no viņiem vismaz uz diviem mēnešiem. Ja pašreiz apmaksātā bērnu kopšanas atvaļinājumā mūsu valstī pārsvarā dodas mātes, tad drīz vien tādā uz diviem mēnešiem būs jādodas arī tēvam, jo pretējā gadījumā atvaļinājuma nauda par šiem diviem mēnešiem netiks izmaksāta.

Jaunā Direktīva paredz, ka divi mēneši no katram vecākam paredzētās bērnu kopšanas atvaļinājuma daļas nav nododami otram vecākam. Attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos patlaban top Labklājības ministrijā. 2022. gada sākumā tās varētu tikt iesniegtas izskatīšanai valdībā un pēc tam akceptēšanai Saeimā.
 

Palielina ar nodokļiem neapliekamo minimumu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. No 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar IIN neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī.
 

Pieaug maksa par atkritumu apsaimniekošanu

Šī gada sākumā tika apstiprināts jaunais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam, nosakot ik gadu palielināt Dabas resursu nodokli par poligonos noglabājamo atkritumu apjomu.

2021. gadā tie bija 65 eiro par tonnu, bet 2022. gadā tie būs jau 80 eiro par tonnu, no 2023. gada vēl lielāks – 95 eiro par tonnu. Turklāt līdz ar energoresursu, atalgojumu un citu izdevumu pieaugumu gaidāms kāpums arī tarifiem par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonos. To caur rēķiniem par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu primāri izjutīs rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tiem, kuri atkritumus nešķiro, izmaksas būtiski palielināsies. 

Pašlaik pašvaldība viena pēc otras ziņo par atkritumu apsaimniekošanas tarifu celšanu savās teritorijās. Vienviet tie var būt lielāki par kādiem desmit procentiem, bet citviet pat par 90%. Piemēram, Ogrē tarifs pieaudzis par 70% - no 66,55 eiro par tonnu līdz 137,46 eiro par tonnu.
 

Dārgāks ūdens

Vairākās Latvijas pilsētās un novados dārgāk būs jāmaksā arī par ūdeni. Piemēram, SIA “Valmieras ūdens” jauno ūdensapgādes tarifu noteicis 1,03 eiro apmērā par kubikmetru bez PVN, kas ir par 13,2% vairāk salīdzinājumā ar esošo tarifu. Savukārt par kanalizāciju būs jāmaksā un 1,24 eiro/m3 bez PVN, kas ir par 18,1% vairāk, salīdzinot ar esošo.

Uzņēmums skaidro, ka spēkā esošais tarifs bija nemainīgs kopš 2010. gada, un tagad vērā jāņem izmaksu pieaugums, pamatlīdzekļu nolietojums un tā tālāk.
 

Pieaug elektrības un apkures cenas

Elektroenerģijas un dabasgāzes sadārdzināšanās vistiešākajā veidā ietekmē Latvijas iedzīvotājus. Elektrības cenas aug visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli: zema vēja izstrāde Eiropā; karstā un sausā vasara, kuras rezultātā Ziemeļvalstu rezervuāros ir krietni mazāki ūdens krājumu nekā parasti, bet Latvijas upēs sarucis ūdens līmenis, tāpēc hidroelektrostacijas jau kopš pavasara ir strādājušas ar mazāku jaudu. Trūkstošais elektroenerģijas apjoms tiek aizvietots ar dabasgāzi un oglēm, kuru cenas lielā pieprasījuma dēļ uzšāvušās kosmiskos augstumos. Savukārt dabasgāzes cenu pieaugums ietekmē daudzus ražošanas procesus dažādās nozarēs.

Elektrības tarifi cēlušies visnotaļ ievērojami, bet, cik tas katram konkrētajam iedzīvotājam ir liels, atkarīgs gan no izvēlētā produkta, gan tirgotāja, gan līguma nosacījumiem. Fiksētā tarifa pieslēgumiem cenu izmaiņas jeb pieaugumu piedzīvojām jau šī gada otrajā puse, bet tiem, kuri maksā pēc biržas kursa, gan jārēķinās ar brīžiem milzīgu tarifu “lēkāšanu” no vienas galējības otrā.

Toties par 11 līdz 47 procentiem nākamgad samazināsies obligātā iepirkuma komponente (OIK), lēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tādējādi, kaut arī minimāli, bet tomēr būs pozīcija, kas elektrības rēķinā samazināsies.

Tai pašā laikā būtiski pieauguši arī apkures tarifi. Piemēram, Rēzeknē no 1. janvāra tas būs par 57,7% lielāks. Straujāks siltumenerģijas tarifu kāpums ir vērojams tajās pilsētās un novados, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto tikai dabasgāzi. Savukārt, kur ražošanas procesā izmanto šķeldu un granulas, izmaksas pieaug minimāli vai pat nemainās.
 

No februāra – tukšās taras depozīta sistēma

No 1. februāra depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojumu: bezalkoholisko dzērienu stikla, PET pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem; skārdenes, PET un stikla pudeles ar alkohola saturu līdz 6% (piemēram, alus) varēs nodot mazākā tilpumā līdz 0,75 vai vienam litram.

Par katru nodoto tukšo trauku varēs saņemt 10 centus, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme - svītrkods vai kvadrātkods. Depozīta automātus būs jāmeklē tuvākajā lielākajā veikalā vai pie tā ieejas ārpusē (ja līdzās ir vairāki veikali, tad tiem pietiek ar vienu pudeļu nodošanas automātu).
 

Vēstuļu sūtīšana dārgāka

No jaunā gada spēkā stājas jaunie pasta tarifi. Piemēram, vienkāršs A klases vēstuļu korespondences sūtījums svarā līdz 20 gramiem tagad maksās 1,20 eiro līdzšinējā viena eiro vietā. Savukārt ierakstīta 20 g vēstule maksās 1,95 eiro līdzšinējo 1,62 eiro vietā.

Savukārt pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu tarifi tagad iedalīti četrpadsmit valstu un teritoriju grupās, līdzšinējo četru vietā, bet pārrobežu pasta paku sūtījumi – astoņās valstu un teritoriju grupās līdzšinējo piecu grupu vietā. Lielākoties, pārrobežu pasta paku ar lielāku svaru sūtījumi būs lētāki, bet vieglāki pasta paku sūtījumi – dārgāki.
 

Pensijā iesim vēlāk

Līdz 2025. gadam pakāpeniski par trim mēnešiem ik gadu tiek celts pensijas vecums, lai tas sasniegtu 65 gadus. No 2022. gada 1. janvāra tie būs 64 gadi un trīs mēneši. Savukārt priekšlaicīgā pensijā varēs doties no 62 gadu un trīs mēnešu vecuma.    
 

Autoratlīdzības pašnodarbinātām personām

Par grāmatvežiem tagad būs jākļūst visiem autoratlīdzību (honorāru) saņēmējiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā viņiem tagad jāreģistrējas par saimnieciskas darbības veicējiem jeb pašnodarbinātām personām un pašiem būs jāmaksā nodokļi (tos vairs kā līdz šim neatvilks darba devējs). Radošam cilvēkam, piemēram, māksliniekam šāda kļūšana par grāmatvedi un nodokļu atskaišu sastādītāju ir visnotaļ piņķerīga padarīšana, tā kā pēc padoma būtu jāprasa kādam pazīstamam finansistam vai grāmatvedim.

Pirms kāda mēneša izskanēja informācija, ka “uz nākamo gadu viss paliek pa vecam”, jo šī nodokļu reforma attiecībā uz autoratlīdzību uz gadu ir atlikta. Tomēr tas tā ir tikai daļēji - šie “pārejas noteikumi” attiecas tikai uz to autoru daļu, kuriem līgumi nebija noslēgti līdz pagājušā gada beigām un, ja viņi līdz šī gada 1. jūlijam nebija reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji.

Ja viņi nereģistrēsies kā pašnodarbinātās personas viņiem pēc būtības būs jāmaksā mikrouzņēmuma nodoklis, ko ieturēs atlīdzības izmaksātājs. No tā ir gan plusi, gan mīnusi: plusi - autoriem nav jāreģistrējas un “jāčakarējas” ar nodokļiem, jo tos ieturēs izmaksātājs; mīnusi – reāli šādā gadījumā “uz rokas” var sanākt ievērojami mazāka summa, nekā, ja pats tēlo grāmatvedi un rūpīgi iegrāmato savus “attaisnotos izdevumus”.
 

SIA vairs nebūs mikrouzņēmumi

Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka, sākot ar 2022. gada 1.janvāri, tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kurām šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām.

Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs:

• individuālais komersants;
• individuālais uzņēmums;
• zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
• fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
   

Pieaug banku pakalpojumu tarifi

Vairākās komercbankās ar jauno gadu pieaugs maksa par to sniegtajiem pakalpojumiem. Kāda tā būs, sekojiet līdzi savas bankas informācijai. Dažas bankas šos tarifus jau paspējušas celt šoruden. 

Lūk, daži tarifu pieaugumi bankas “Citadele” cenrādī no janvāra:

• maksa par “Mastercard Debit” karti – 1,40 eiro mēnesī (līdz šim – 1,30 eiro, senioriem – 1 eiro);
• maksa par norēķina karti ar e-talona funkcionalitāti mēnesī – 1,99 eiro (līdz šim – 1,49 eiro);
• filiālē veikti iekšbankas maksājumi no 18. janvāra – 10 eiro (līdz šim – septiņi eiro).

No 18. janvāra būs jāmaksā arī par standarta izziņas sagatavošanu – 20 eiro bez PVN, kas līdz šim nebija noteikta.
 

Dārgākas cigaretes un limonāde

No 1. janvāra mainās akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem:

• ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem – 7,4 eiro;
• ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem – 14,0 eiro.

Tas nozīmē – jo saldāka limonāde, jo tā būs dārgāka.

Tāpat no 104,7 uz 115,2 eiro celsies akcīze par 1000 cigāriem vai cigarillām, bet akcīze par 1000 cigaretēm nedrīkstēs būt zemāka par 128,4 eiro (tagad – 121,4 eiro). Tas nozīmē, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt par apmēram 15 centiem, kamēr nebūs iztirgoti pašreizējie krājumi.

Nepiemēros nodokli mājokļa uzlabošanai

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā paredz, ka 2022. gadā no aplikšanas ar nodokli atbrīvos atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.