Ģimenes ārsts var atteikt pieņemt bērnu, kam nav veikts kovid tests

Kā Mammamuntetiem.lv informē Veselības inspekcija, plānveida pakalpojuma saņemšanai ārsts ir tiesīgs lūgt uzrādīt testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testa negatīvu rezultātu. Turkāt arī ārstniecības iestāde pati var piedāvāt veikt ātro antigēna testu un pēc negatīva rezultāta nodrošināt pacientu apkalpošanu.

Ārsti paši lemj, kādā režīmā viņi strādā – zaļajā režīmā, kad apkalpo tikai vakcinētus/ pārslimojušus pacientus; dzeltenajā režīmā – kad pacientu plūsmas tiek sadalītas un tiek atsevišķi apkalpoti pacienti ar ātrajiem antigēnu testu rezultātiem bez slimības pazīmēm. Sarkanajā režīmā palīdzība tiek sniegta nevakcinētajām personām ar Covid-19 pazīmēm. Šajā režīmā strādājot, ārsti rada lielāku risku sev un citiem prakses darbiniekiem, radot lielāku iespēju saslimt, tādējādi liedzot saņemt veselības aprūpes pakalpojumus visiem prakses pacientiem laikā, kad ārsts pats būs slims ar Covid-19. Pie tam sarkanajā režīmā strādājot stingri jāsadala pacientu plūsmas, lai šajā laikā praksē neatrastos veseli pacienti un tādējādi neradītu iespēju viņus inficēt ar Covid-19 vīrusu.

Kā tas notiek praksē?

Ģimenes ārsts, Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs atzīst, ka šī situācija, ka bērnam ar saslimšanas simptomiem ir ilgu laiku ir jāgaida testa nodošana, vecākiem nav vienkārša. Ir situācijas, kad bērns nevar tik ilgi gaidīt ārsta konsultāciju. Tāpēc, ja rodas šāda situācija, Ainis Dzalbs iesaka meklēt saprātīgus un individuālus risinājumus šai situācijai un savā praksē ir radis vairākus risinājumus:

• Ja bērnam ir augšējo elpceļu saslimšanas simptomi, paaugstināta temperatūra, bet laboratorijas tests jāgaida ilgi, var lūgt, lai vecāki nopērk un veic bērnam antigēna testu. Ja tas ir negatīvs, bērnu varētu pieņemt. “Tas ir saprātīgs risinājums un arī cenas ziņā tas ir pieejams. Ja antigēna tests ir negatīvs, tas parāda to, ka, ja arī ir notikusi inficēšanās ar kovidu, infekciozitāte apkārtējiem nav lieka. Antigēna testi parasti reaģē, ja vīrusa augšējos elpceļos ir daudz,” teic Dzalbs.
• Otrs variants, ja ģimenes ārsta prakses telpas un kapacitāte atļauj, ir arī ģimenes ārstu praksēs ņemt PĶR testus uz vietas. “Mūsu gadījumā mēs to varam piedāvāt diezgan ātri – tajā pašā dienā vai nākamajā. Mēs arī aicinām kolēģus tā darīt, ja to atļauj telpas un cilvēkresursi un to var nodrošināt epidemioloģiski drošā veidā,” teic Ainis Dzalbs.

A.Dzalbs atzīst, ka ģimenes ārstu noslodze ir milzīga, un ne visās praksēs būs iespējams nodrošināt testu paņemšanu, taču viņš rosina gan ģimenes ārstus, gan vecākus meklēt sadarbības iespējas.
 

Savukārt, ja ir nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, to nodrošina NMPD brigādes, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa un NMPD speciālisti veic ātros antigēna testus, līdz ar to pacienti uz slimnīcu jau tiek nogādāti ar veiktu testa rezultātu. Tālāk jau slimnīca organizē PĶR testa paņemšanu, lai gūtu pārliecību, vai pacients ir Covid-19 pozitīvs.