Klases stundā māca, kā rīkoties kara situācijā. Ministrijas komentē, ka bažām nav pamata

“Dēls mācās 8. klasē un, atnākot no skolas, stāstīja, ka klases stundās ir mācīts, kā rīkoties kara gadījumā un ārkārtas situācijās. Ir jāpaņem pase, nedrīkst komunicēt ar svešās valodās runājošajiem… Bija uztraucies. Jautāja, vai Latvijā tiešām būs karš,” raksta kāda mamma.  

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas skaidro, ka jau 2020. gada vasarā Aizsardzības ministrija ir plaši komunicējusi par bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā“izdošanu un tā izmantošanas iespējām. Bukletu Aizsardzības ministrija izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Buklets “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā” ir pieejams visām sabiedrības grupām. 

Sagatavojot bukletu, tika uzsvērts, ka mūsdienu pasaulē krīze var pienākt negaidot; dabas katastrofas, satricinājumi elektroniskajā vidē u.c. draudi var radīt ķēdes reakciju, kuras rezultātā var tikt apgrūtināts ikdienas dzīves ritums – nestrādāt veikali, norēķinu kartes, var nebūt pieejams internets, ierobežota ūdens vai siltuma apgāde. Šādā situācijā būtisks ir katra iedzīvotāja ieguldījums krīzes risināšanā. Tāpēc bukletā ir ietverta svarīgākā informācija gan par to, kā cilvēks var sagatavoties iespējamajai krīzei, gan par to, kur meklēt palīdzību un informāciju. Tāpat bukletā ir iekļauti dažādi vērtīgi padomi, piemēram, ko iekļaut ārkārtas gadījumu somā, kādi ir mājās nepieciešamie medikamenti un kādi jautājumi jau šodien būtu jāpārrunā ar saviem ģimenes locekļiem, lai parūpētos par viņu drošību.

 Saprotams, ka mazo klašu bērnus nemācīs, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās, bet pavisam noteikti bērniem jau sākumskolas vecumā jāzina informācija par atbildīgajiem dienestiem, pie kuriem var būt nepieciešamība vērsties, un izšķiroša var būt katra minūte.

Ja buklets tiek izmantos izglītības iestādēs, protams, pedagogam ir rūpīgi jāizvērtē katram vecumposmam atbilstoša pieeja un metodes, kā šāda veida saturu iekļaut, piemēram, audzinātāja stundā vai sociālajās zinībās. Saprotams, ka mazo klašu bērnus nemācīs, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās, bet pavisam noteikti bērniem jau sākumskolas vecumā jāzina informācija par atbildīgajiem dienestiem, pie kuriem var būt nepieciešamība vērsties, un izšķiroša var būt katra minūte."

Informatīvi un izglītojoši materiāli ir izstrādāti arī citiem glābšanas dienestiem. Piemēram, arī VUGD ir izstrādājis elektroniskus izglītojošus materiālus par 112, īpaši uzsverot to, kuros gadījumos ir jāzvana uz tālruņa numuru 112. Bērniem un jauniešiem tiek mācīts un atgādināts par operativitātes nozīmi negadījumos – cik svarīgi ir nekavējoties paziņot par negadījumu, zvanot uz 112. Darba lapas mācību satura papildināšanai dažādām vecuma grupām ir pieejamas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta māja lapā.  Ir izstrādātas darba lapas pat pirmsskolai. Arī te var runāt par to, kā pedagogam runāt par šiem jautājumiem, neradot bērnos trauksmi, bet mierīgi un saprotami izskaidrojot, ka mēs ikviens varam nonākt neparedzētās situācijās, kad jāmēģina saglabāt miers un jāmāk droši rīkoties, lai pasargātu sevi un apkārtējos.

IZM arī norāda, ka  izglītības standartā sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 9.klasi, ir ietverti šādi sasniedzamie rezultāti - spēja secināt, kādas vērtības, mērķi un intereses ir dažādām sociālajām grupām, lai atpazītu savas sociālās lomas vietējā kopienā un veicinātu sociāli atbildīgu un konstruktīvu sadarbību, balstoties uz visiem nozīmīgām vērtībām, kā arī, balstoties uz pieredzi un novērojumiem, prast izstrādāt uzvedības principus, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, emocionālo un fizisko vardarbību, kā arī draudus un konfliktus. Mūsdienu apstākļos ir jāprot arī izprast radikalizācijas draudu esību, atpazīst radikalizācijas pazīmes vienaudžu vai citu cilvēku uzvedībā. 

Aizsardzības ministrijas preses pārstāve Vita Briže norāda, ka ministrija ir gandarīta, ka buklets ”Kā rīkoties krīzes gadījumā” ir nozīmīgs sabiedrībai un tiem izmantot arī izglītošanās nolūkos skolā. Bukleta saturs ir domāts ne tikai militārās krīzes apstākļiem, bet lai palīdzēt sagatavoties jebkurai krīzes situācijai un saglabātu mieru un spētu parūpēties par sevi un saviem tuvajiem. Bukleta saturs sniedz praktiskas zināšanas ikvienam Latvijas iedzīvotājam par to, kā uzlabot gatavību dažādām krīzes situācijām, piemēram, vētrai, plūdiem, elektroenerģijas vai interneta pārrāvumam, vai kibertelpas apdraudējumam.
 

Bukletā atrodami dažādi praktiski ieteikumi, kas var noderēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, piemēram, par to, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās un kā atpazīt atbildīgos valsts dienestus, kuri krīzes gadījumā sniegtu palīdzību un atbildētu par sabiedrisko kārtību.

Militāra krīze ir tikai viena no bukletā apskatītajām situācijām, un šī tēma tajā nav iekļauta saistībā ar bažām par Krievijas karaspēka pulcēšanos pie Ukrainas robežām. Buklets aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv” pieejams jau kopš 2020. gada maija un ir sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.

 “Ikvienam sabiedrības loceklim, neatkarīgi no vecuma, ir būtiski būt informētam un zinošam par rīcību krīzes gadījumā un savu atbildību tajā,” norāda ministrijas pārstāve.

Jāatgādina, ka sākot no no 2024. gada izglītības saturs tiks papildināts ar vēl vienu priekšmetu - obligāto valsts aizsardzību, ko apgūs visi vidusskolēni. Šobrīd šo priekšmetu māca 69 skolās kā pilotprojektu. 

Ieskatam sniedzam arī dažus noderīgus ieteikumus, kā savlaicīgi sagatavoties ārkārtas situācijai, izmantojot bukletā sniegtos padomus: 

Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti. Sagatavojies, lai spētu noturēties (izdzīvot) šādos apstākļos vismaz pirmās 72 stundas jeb 3 diennaktis līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt nepieciešamo palīdzību.

KA SAGATAVOTIES EKSTREMĀLAI SITUACIJAI? 

• Izrunā un vienojies ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu.
• Sagatavo pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3 - 7 dienām.
• Saliec ārkārtas gadījumu somu. Ko likt somā, lasi zemāk.
• Pieraksti blociņā vai iegaumē savu tuvinieku,  kaimiņu, draugu un citu Tev svarīgu personu mobilo tālruņu numurus un aicini viņus darīt tāpat.

Sagatavo somu ārkārtas situācijai. 
 

Dokumenti un informācija 

• svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība) kopijas polietilēna iesaiņojumā;
• svarīgo telefona numuru saraksti   portatīvo radioaparātu ar rezerves baterijām;
• nelielu naudas summu (5 EUR, 10 EUR un 20 EUR naudaszīmēs);
• ūdensdrošs blociņš un rakstāmpiederumi.

Pārtika un ūdens 

• pārtiku ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, ko var lietot bez termiskas apstrādes;
• daudzfunkcionālu saliekamo nazi, konservu attaisāmo, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzīti;
• dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs (3 dienām);
• sausā spirta plītiņu; n ūdens filtru, dezinfekcijas tabletes;

Siltums un gaisma

• rezerves lādētāju, mašīnas lādētāju, ārējās enerģijas krātuvi (power bank);
• sērkociņus, šķiltavas, sveces, lukturīti, baterijas;
• siltu apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtus apavus;
• guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams telti.

Citas lietas

• Līmlenti, diegu, adatu, šķēres, rakstāmpiederumus;
• dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamās salvetes;
• dezinfekcijas līdzekli, higiēnas piederumus;
• medikamentus, ko lietojat (recepšu kopijas);
• pirmās palīdzības aptieciņu;
• rezerves brilles vai kontaktlēcas.