Rosinās, lai turpmāk izglītība Latvijas skolās būtu tikai valsts valodā

Kā pauda Muižniece, ir svarīgi par to sākt runāt skaļi, nevis klusām gatavot kādus grozījumus un piedzīvot “ažiotāžu, ka kāds tiek apspiests”. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir ļoti būtiski visas izmaiņas ieviest pakāpeniski. 

Šis ir ļoti piemērots brīdis par to sākt runāt, uzskata ministre. Tā sekas, ka caur valodu un dalīšanu latviešu un nelatviešu skolās, mēs nespējam integrēt skolēnus jau no pirmās dienas vienotā vidē, mēs redzam ļoti labi, norāda Muižniece.

“Tam [izmaiņu ieviešanai – red.] ir ļoti labi priekšnosacījumi ar iepriekš veiktajām reformām gan 2014. gadā, pārejot uz bilingvālo modeli, gan no 2019. gada, sākot pirmsskolas izglītībā visas nodarbības noturēt latviešu valodā. Tie bērni, kas apmeklē mazākumtautību pirmsskolas, ir jau šajā mazākumtautību latviskajā vidē. Jā, tas ir lēns ceļš. Mēs nedrīkstam ignorēt mazākumtautības tiesības savu valodu apgūt, bet tikai un vienīgi caur vienotu sistēmu, caur vienotu valodas telpu mēs varam sagaidīt, ka arī šie bērni, kuru ģimenēs ir cita valoda, varēs būt pilsoniski aktīvi, piedalīties vēlēšanās, saprast mediju telpā notiekošo un nepaļauties uz citiem naratīviem,” savu nostāju pauda ministre.

Vaicāta par to, kā praktiski varētu notikt pēreja uz šādu modeli, Muižniece uzsvēra pakāpeniskuma nozīmi. 

“Trakākais, ko kāds šobrīd varētu darīt, ir pateikt, ka no šā gada septembra visu sāksim pa jaunam – to nedrīkst darīt.

Ir laiks sagatavot pedagogus, kam tas ir nepieciešams,” teica ministre. Viņa atklāja, ka beidzamajos gados ir bijušas apmācības mazākumtautību pedagogiem, kuras viņi izmanto. 

Jau iepriekš vietnē “Twitter” ministre bija paudusi, ka “šis ir brīdis, kad vairāk kā jebkad jāstiprina mūsu valsts pamatvērtības! Latvijas skolas vairs nav dalāmas pēc valodas apguves – visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem ir jābūt vienādām tiesībām uz kvalitatīvu izglītību un vienā – vienīgajā valsts valodā.”