5 bērnu māmiņa no Kokneses lūdz palīdzību meitas ārstēšanai

Dārtas diagnoze ir bērnu cerebrālā trieka (BCT), kas radusies dzemdību traumas rezultātā. Mazo meiteni gaida medicīnas centrā Ļubļinā Polijā, lai turpinātu iesākto terapiju, kuru nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt. Tāpat jāturpina intensīva rehabilitācija, taču tam nepieciešami 3750 eiro. 
 

Mamma

Medicīnā un psiholoģijā ir termins “mātišķā dominante”, kas nosaka to, kā sieviete uztver un izprot savu mātes lomu, kāda ir viņas atbildības pakāpe par savu bērnu. Pēc visiem kritērijiem Gunta ir ideāla māmiņa. Varone. Viņa pati nāk no daudzbērnu ģimenes – viņa auga kopā ar vēl sešiem brāļiem un māsām. Ģimene ir galvenais Guntas dzīvē.

Gunta savā jubilejā.

Pirmā meitiņa piedzima, kad viņai bija 24 gadi. Pēc diviem gadiem ģimenē ienāca dēls. Dārta bija trešais bērniņš. Kad viņa piedzima, vecākajai māsai bija 11 gadi, bet brālim – septiņi. Nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ ilgi gaidītais bērns kļuva par cilvēku ar invaliditāti, taču Gunta spēja rast sevī spēkus neieslīgt depresijā, nevainot sevi un nenolaist rokas. Kad Dārtai bija divi gadiņi, Gunta laida pasaulē vēl vienu meitiņu, bet pirms gada un trim mēnešiem ģimenē piedzima piektā mazulīte. Visi bērni, izņemot Dārtu, ir absolūti veseli. Pieci bērni – tā ir ne tikai milzīga laime, bet arī liels darbs un atbildība.

Tāpat kā daudzas citas smagi slimu bērnu māmiņas, Gunta ir spiesta pati meklēt ārstēšanas iespējas – pētīt informāciju internetā, konsultēties ar citām māmiņām, sazināties vecāku grupās sociālajos tīklos. 

Sistēmisku atbalsta programmu šādiem bērniem Latvijā nav. Tas, ko apmaksā un piešķir valsts, ir piliens jūrā. Ir brīži, kad Guntai ir ļoti smagi – katrs bērns ir jāpabaro, jāapģērbj, jāaizved uz skolu vai bērnudārzu, jāpalīdz ar mājasdarbiem un jāsamīļo. Ir brīži, kad Guntas sirds lūst no sāpēm, jo visa atbildības un rūpju nasta par bērnu-invalīdu guļas uz viņas un tuvinieku pleciem. “Ārsti un pedagogi tā vietā, lai iedrošinātu, atbalstītu un sniegtu padomu, kur vēl mēs varētu vērsties un ko pamēģināt, saka mums – ko jūs vispār gribat? Jums ir bērns-invalīds. Nav vērts,” stāsta Gunta. “Ja es viņus klausītu, Dārta tā arī būtu palikusi guloša. Nedrīkst nolaist rokas. Jāizmēģina ir pilnīgi viss. Un tad būs rezultāts.” 
 

13 FOTO

Strazdiņu ģimene

+ 9

Skatīt visus

Bērni

Vecākajai meitai Annijai šobrīd ir 14. gadi. Viņa ir galvenais māmiņas palīgs – ne tikai mājas darbos, bet arī bezgalīgajos braucienos ar Dārtu pie ārstiem un uz rehabilitācijas procedūrām. Raivo ir 12 gadi, viņš labprāt nodarbojas ar Dārtu – kā fizioterapeits tur viņu aiz rociņām, mācot māsai celties kājās. Lotei ir trīs gadiņi, viņa piedzima neilgi pirms pandēmijas. Šobrīd viņa jau iet dārziņā. 

Māsiņas Dārta un Lote.

Savukārt jaunākajai Martai ir gads un trīs mēneši. Pēc traģiskās pieredzes ar Jēkabpils dzemdību namu Loti un Martu Gunta dzemdēja Rīgā, P. Stradiņa slimnīcā stingrā ārstu uzraudzībā. Šī ziema ģimenei bija īpaši grūta: “Visi pēc kārtas nesa mājās vīrusus no skolas un dārziņa, šķaudīja, slimoja, mācījās attālināti... Citkārt vakarā, kad visi nolikti gulēt, es apsēžos viena virtuvē, paraudu, kamēr neviens neredz, pēc tam saņemu sevi rokās un no rīta atkal smaidu,” stāsta Gunta.      

Dārta

Dārtai ir pieci gadi. Viņai ir BCT nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ. No slimnīcas Gunta izrakstījās ar nemierīgu sirdi, viņa juta, ka ar mazulīti kaut kas nav kārtībā. Ar pirmajiem bērniņiem viss bija savādāk. Ārsti Guntu mierināja: “Neuztraucieties, tas taču nav pirmais jūsu bērns, nevajag celt paniku…” Kad Dārtai bija trīs mēneši, Gunta aizveda viņu pie neirologa, taču ārsts nekādas īpašas problēmas bērnam nesaskatīja. Gunta uzstāja uz to, lai Dārtai tiktu veikta papildu izmeklēšana. Pusgada vecumā Gunta ar Dārtu beidzot tika bērnu slimnīcā Gaiļezerā, kur piedzīvoja īstu šoku. 

Ārsts atklāja viņai, ka meitene nekad nevarēs redzēt, dzirdēt, runāt, turēt galvu, sēdēt, staigāt… Speciālists ieteica Guntai padomāt par to, lai iekārtotu Dārtu speciālā ārstniecības iestādē. 

“Es braucu pēc palīdzības, bet saņēmu triecienu... Jutu, ka mana pasaule sašķīst sīkos gabaliņos, un es nevaru to apturēt,” atceras Gunta. 
Viņa ilgi nevarēja attapties no piedzīvotā šoka, taču pēc tam nolēma nedomāt par slikto un ticēt labajam. Un sāka cīnīties par meitu – fizioterapija, osteopāts, operācija kājiņām... Gunta sauc Dārtu par “mūsu saulīti” un atzīst, ka nepazīst nevienu citu, kas mācētu tik sirsnīgi priecāties. Katru rītu Dārta mostas ar smaidu, it kā būtu atnākusi uz svētkiem. Viņa priecājas par katru sīkumu, dievina brāli un māsiņas. 

Dārta ir dzīvespriecīga meitene un ik rītu mostas ar smaidu. 

Dārtai ļoti patīk mīkstas krāsainas bumbiņas, it īpaši mīkstas un pūkainas. Viņa mīl, kad lasa priekšā pasakas. Vēl viņai ļoti patīk atrasties vertikālā stāvoklī, kad viņu paceļ un tur, lai viņa varētu it kā tipināt ar kājiņām pa grīdu. Mīļotā nodarbošanās ir vērot ziepju burbuļus. Katrs dzīves mirklis dara viņu laimīgu. 
Pērn Cilmes šūnu banka savas programmas ietvaros apmaksāja Dārtai cilmes šūnu transplantācijas pirmo kursu. Tā ir pilnīgi jauna metode, kuru ārsti uzskata par izrāvienu bērnu ar BCT ārstēšanā. 

Procedūra deva labus rezultātus, taču gada sākumā izrādījās, ka par Dārtai tik ļoti nepieciešamo kursa turpinājumu ģimenei nāksies maksāt pašai no saviem līdzekļiem, tāpēc Gunta vērsās ar lūgumu pēc palīdzības.  

Tētis

Dārtas tētis ir policists. Gunta iemīlējās Gatī no pirmā acu skatiena – viņš bieži iegriezās bankas filiālē, kurā tolaik strādāja Gunta. Meitenes savā starpā sačukstējās par simpātisko policistu. Kādu dienu Gatis, ieguvis Guntas telefonu no draugiem, piezvanīja viņai un uzaicināja pusdienās. Kopā viņi ir jau 16 gadus. 39 gadu vecumā, būdama piecu bērnu māmiņa, Gunta izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem. “Tas ir tāpēc, ka man ir tāds brīnišķīgs vīrs. Viņš ir mans atbalsts un mana laime. Mēs cenšamies pārvarēt visas problēmas paši, taču šobrīd esam spiesti lūgt palīdzību mūsu meitiņai,” atzīst sieviete. Kad Dārtu vajadzēja pirmo reizi vest uz Poliju, Gunta bija tikko izrakstījusies no dzemdību nama ar jaunāko meitu un baroja viņu ar krūti. Gatis paņēma darbā atvaļinājumu un kopā ar vecāko meitu veda Dārtu uz Poliju. 

Katrs Dārtas mazais sasniegums pēc rehabilitācijām ir ģimenei vislielākie svētki – ar torti un bērnu šampanieti, lai nosvinētu Dārtas sasniegumus. 

Piemēram to, ka meitene iemācījusies nospiest pogu, ripināt bumbu, satvert mantu. 

Kā palīdzēt

• Ziedojumu tālrunis: 90006384. Dārtas Strazdiņas atbalstam tas darbojas līdz 22. martam. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.
• Ziedojumu konts: meitenes atbalstam to atvēris labdarības fonds “BeOpen”.
  Labdarības fonds BeOpen
  Reģ. nr. 50008218201,
  Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
  Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
  Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai.

No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
 

Kam nepieciešama nauda 

Dārtai jāturpina cilmes šūnu transplantācijas kurss klīnikā Žagiel Med (Polija, Ļubļina). 
Šūnu terapija ir jauns oficiāls virziens medicīnā, kas balstīts uz cilmes šūnu reģeneratīvā potenciāla izmantošanu. Cilmes šūnas spēj pārvērsties par veseliem neironiem un atjaunot bērna bojāto smadzeņu iecirkņu normālu darbību, tāpēc šī terapija tiek uzskatīta par izrāvienu medicīnā. 

Normalizējoties galvas smadzeņu audu struktūrai, atjaunojas arī zaudētās orgāna funkcijas. Īpaši efektīva šī terapija ir mazu bērnu ārstēšanā, jo augošam organismam ir lielākas izredzes uz veiksmīgu iznākumu. 

Cilmes šūnu terapija stimulē refleksu attīstību, kā arī veicina kustību, runas un citu funkciju atjaunošanos, nodrošinot bērna normālu attīstību. 
Lai izietu pilnu cilmes šūnu transplantācijas kursu, Dārtai ir nepieciešams veikt Polijā vēl divas procedūras un pēc tam turpināt Latvijā intensīvu rehabilitāciju. Nepieciešamā summa ir 3750 eiro.