Cilvēki Latvijā izpērk sāli un cukuru. Vai gaidāms citu produktu trūkums veikalos?

Saistībā ar karu Ukrainā gaidāms pārtikas preču sadārdzinājums pasaulē un arī Latvijā un kādu laiku var nebūt pieejami atsevišķi pārtikas produkti.

Kādu laiku var iztikt bez cukura

Runājot par cukura pieejamību, viņa atgādināja, ka cukuru Latvijā neražo. Bet vienlaikus jājautā, vai tad, ja cukura nav uzreiz pirmajās dienās vai mēnesī, notiek kaut kas šausmīgs? Turklāt cukurs jau ir daudzos produktos. “Bet medus mums ir, ogas ir. Tur visur iekšā ir cukuri.”

Lai gan Latvijā cukuru neražo, to dara kaimiņvalstīs, tāpēc iespējams atvest no tām. Tāpat jāatceras, ka cukurs nav tas produkts, kas vajadzīgs uzreiz un pirmais. Ja mums izaug ogas, varam paši gatavot sīrupus.

Bads mums nedraud

Protams, nebūtu labi, ja Ukrainas kara dēļ Latvija kādu laiku nevarētu ievest pārtikas produktus no citām valstīm, bet nebūtu arī tā, tad ka tad mums uzreiz iestājas bads. “Arī tā nav. Mums ir [pārtika]. 

Mēs ražojam vairāk, nekā patērējam. Mēs vedam vēl citiem. 

Ēdienkarte nebūs tik dažāda, bet var ēst dzērvenes ar cukuru un var ēst dzērvenes ar medu. Abas ir garšīgas. Abas ir našķis un veselīgas.”

Lai gan mūsu uzturā patlaban ir diezgan daudz našķu un nekas traks nenotiktu, ja kādu laiku mēs ēstu mazāk saldumu, Gulbe norādīja: “Bet pat tie mums ir.”

Sāls trūkums ir īslaicīgs

Bet, komentējot situāciju ar sāls pieejamību, speciāliste teica: “Pirmkārt, mediķi mums saka, ka mēs par daudz sāli lietojam. Gatavajos produktos, visos konservos un visur citur sāls jau ir vairāk, nekā mums vajag. Baltmaizē un sierā sāls ir vairāk, nekā mums vajag.

Tas nav produkts, ko ražo unikāli tikai Baltkrievijā un Ukrainā. Nē, tepat aiz robežas Polijā ir sāls raktuves, arī Austrijā.” Sāls trūkums Latvijas veikalos uzskatāms par īslaicīgu jautājumu.

Skābēšanas sezonā sāli vajadzēs vairāk

“Sāli tik daudz nevajag, protams, kamēr nav sākusies skābēšanas sezona. Sāls ir konservants, kas palīdz uzglabāt pārtiku. Izaudzē kāpostus un saskābē tos, un tur ir vajadzīgs sāls. Bet tas nav tādos apjomos, lai mēs tagad kristu panikā. Nekādā gadījumā!”

Pat, ja mums nebūs pieejams Baltkrievijā un Ukrainā ražotais sāls, mēs to varam importēt no citām valstīm. To var darīt pat no netālajām kaimiņvalstīm, kas ir tepat Eiropā, nemaz nerunājot par Āfrikas valstīm, kur ir veseli sāls tuksneši. Kopumā par sāli mums nevajadzētu satraukties, Gulbe mierināja.

Ja nebūs rīsu, ēdīsim grūbas

Viņa pauda cerību, ka visas mūsu problēmas ar atsevišķiem pārtikas produktiem ir īslaicīgas. “Galvenā problēma, lai ir mierīgas debesis. Tā ir lielākā mūsu problēma. Bet, ja būs mierīgas debesis, tālāk mēs izdzīvosim visi, ja valdība paskatīsies un palīdzēs tiem, kam vajag.

Ja zemnieks var iet sēt un slaukt govis, tad viss būs kārtībā. Par to var pa īstam satraukties, nevis par to, ka tur karo un mums kaut kā pietrūks. 

Tas vispār nav uztraukuma vērts. Tiešām, mēs varam neēst rīsus, bet ēst kviešu miltu plāceņus, auzu pārslas un grūbas. Tās nav problēmas.

Pārtikas trūkums nav liela problēma, salīdzinot ar to, kas varētu būt. Galvenais, lai visi izdara to, kas jādara, lai mums ir mierīgas debesis.” Latvijā izaudzē arī zirņus, kā arī visus pamata graudus: rudzus, kviešus, miežus, auzas.

Energoresursu tarifu kāpums veicinās pārtikas sadārdzināšanos

Protams, negatīvu ietekmi uz pārtikas cenām atstāj gāzes, elektrības un degvielas cenu kāpums. “Slikti ietekmē, protams. Bet mēs redzam, ka degvielai, naftai cena sāk stabilizēties. Pīķis jau ir bijis. Degviela nav unikāls resurss, kas ir tikai Krievijā un Baltkrievijā. Ar gāzi ir sarežģītāk. Bet arī sašķidrinātu gāzi var atvest no citurienes.” Tas nav tik ātri, bet to var izdarīt. 

Kooperatīvi jau domājot, kā paši sev veidot gāzes krātuves un vest sašķidrināto gāzi, jo tā vajadzīga kaltēšanai un citiem procesiem. Gāze ir lielāka problēma, bet degviela nav unikāls produkts, kas ir tikai Krievijā, taču tā var kļūt dārgāka, ja vedīs no citām valstīm, Gulbe atzina.

Kā labāk izmantot savus resursus

Līdz ar šo situāciju mums vairāk jādomā par to, kā izmantot savus resursus, piemēram, koksni, šķeldu. Tāpat jādomā par cita veida atjaunojamo enerģiju. Mums ir arī savas hidroelektrostacijas (HES). Turklāt pastāv iespējas, kā vēl kaut ko uzlabot, lai mēs būtu labāk nodrošināti ar energoresursiem.

Protams, nevaram noliegt, ka energoresursu cenu kāpums sadārdzinās pārtikas produktus. “Tie [energoresursi] visi, protams, būs dārgāki, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pārtika būs dārgāka. Tāpēc, ka resursi ir dārgāki.” Energoresursu sadārdzinājums atstās ietekmi uz visām pārtikas preču grupām: pienu, olām, gaļu, dārzeņiem, graudiem.

Izdzīvosim, ja vien debesis būs mierīgas

Rezumējumā var teikt tā: ar pārtikas apgādi Latvijā problēmu nebūs, ja debesis virs mūsu zemes būs mierīgas, bet cenas noteikti sadārdzināsies. “Cenas būs augšā, un ir jāskatās, lai pamanītu tos cilvēkus, kuriem ir jāpalīdz.”