Brīdina, ka Ukrainas bēgļus, ļoti iespējams, noklausās Krievijas specdienesti, ziņo ReTV

Olga Oļipova, kuru ReTV Ziņu dienests sastapa bēgļu informācijas centrā Cēsīs, pastāsta, ka Ukrainā dzīvojusi Harkivā. Tā kā pilsēta nonākusi ugunslīnijā, pēc 11 pagrabā pavadītām dienām viņa kopā ar kaimiņiem izlēmusi bēgt, taču krievu karavīri nav ļāvuši doties uz kādu citu vietu Ukrainā, bet tikai uz Krieviju. Dažās dienās, ko nācies pavadīt šajā valstī, piedzīvotas dažādas nepatīkamas un aizdomīgas epizodes. 

Olga Oļipova, bēgle no Ukrainas: “Manu telefonu pieslēdza noklausīšanās sistēmai jau uz robežas, tāpēc man prasīja, no kurienes man zvanīja un kāpēc viņam ir informācija par uzbrukumiem, tamlīdzīgi. Tad mūs aizveda uz robežsardzi. Bija bail, jo atņēma dokumentus - neviens nemeklēs kaut kādā tumšā pilsētā, kur nav ne ceļu, ne gaismas. Nosēdējām tur trīs stundas, drošībnieki tā arī neatbrauca kaut kādu iemeslu dēļ. Mūs palaida uz viesnīcu.” 

Olga vēlāk dokumentus atguvusi, bija atļauts doties uz Latviju. Viņa nav vienīgā bēgle, kura Krievijā pieredzējusi robežsardzes vai specdienestu darbinieku sevišķu uzmanību. Tas rada aizdomas par izsekošanu, zina stāstīt Ukrainas bēgļu atbalsta organizācijas pārstāve. 

Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle  Jana Streļeca: “Ja telefonu Krievijas robežsargi vai specdienesti ir paņēmuši rokās uz kādām pāris, trīs stundām, domāju, ka šis risks jau paliek pavisam reāls. Viņiem pat nevajag uzstādīt kaut kādu ļaunatūru, lai piekļūtu, piemēram, [Ukrainas mobilo sakaru operatora] “Kyivstar” telefoniem. Es līdz galam nepārbaudīju, lai varētu pavisam droši teikt, taču pavisam šķiet iespējams, ka “Kijevstar” pastarpināti pieder Krievijas uzņēmumiem. “Kyivstar” – viens no Ukrainas mobilo sakaru operatoriem.”  

Lai izvairītos no noklausīšanās un izsekošanas, Jana Streļeca iesaka caur Krieviju iebraukušajiem bēgļiem nomainīt vismaz telefona SIM karti, ierīcē atjaunot rūpnīcas iestatījumus. 

Vislabāk iegādāties jaunu tālruni, taču ne nezināmas izcelsmes vai Ķīnā ražotu, rekomendē Streļeca. Valsts drošības dienests (VDD) ReTV rakstiski norāda - jau ilgstoši dienests ir brīdinājis par izlūkošanas riskiem, kas saistīti ar Krievijas robežas šķērsošanu, un uzsver, ka tie attiecas ne tikai uz kara bēgļiem, bet uz jebkuru personu. Arī Latvijas valstspiederīgos Krievijas specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunājot un mēģinot savervēt tieši Krievijas teritorijā.

Valsts drošības dienests: “VDD aicina gan kara bēgļus no Ukrainas, gan Latvijas valstspiederīgos informēt dienestu, ja robežšķērsošanas laikā rodas aizdomas par kontaktu ar Krievijas specdienesta pārstāvi. Par to var liecināt tādas pazīmes kā neierasti pastiprināta pārbaude un izjautāšana, pārbaudes veicējs civilā apģērbā, nevis robežsardzes formā, jautājumi, kas neattiecas uz robežsardzes kompetenci, tajā skaitā privātas dabas jautājumi. Ar VDD var sazināties, zvanot uz diennakts tālruni 67208964 vai rakstot uz e-pastu info@vdd.gov.lv.”

Zināms, ka Latvijā līdz šim ieradušies ap 16 000 bēgļu no Ukrainas, taču patiesais skaits varētu būt lielāks. Ukrainas vēstnieks Latvijā paudis, ka pie mums varētu būt ap 5000 nereģistrētu bēgļu.