Ķibeles ar depozīta automātu – kāpēc dažreiz neizdodas nodot pudeles?

Patlaban Latvijā izvietotie taromāti pieņem dzērienu iepakojumus, uz kuriem redzama depozīta zīme, un tā patlaban ir izvietota uz atsevišķu dzēriena veidu, piemēram, karbonizēto un nekarbonizēto bezalkoholisko dzērienu, alus un  citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6% metāla, plastmasas un stikla iepakojumiem.

Lēmums, ka depozīta zīmes tiks izvietotas uz šādu dzērienu iepakojuma, pieņemts, vadoties pēc tā, kāda veida iepakojumi visbiežāk nonāk dabā, skaidroja uzņēmuma “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis:

“Proti, tie paši manis minētie dzērieni ir tie, kurus cilvēki lieto ārpus mājas - [dodoties] piknikos, makšķerējot, ekskursijās vai sportojot.”

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc taromāts iepakojumu nepieņem, ir tāds, ka uz tā ir neatbilstoša depozīta zīme.

Katrā valstī ir sava depozīta zīme. Un Latvijā ik pa brīdim parādās arī pa kādam produktam ar Lietuvas un Igaunijas, kā arī Norvēģijas un Somijas marķējumiem. Stūrītis stāstīja, ka, pērkot produktus ar ārzemju depozīta zīmi, mēs nemaksājam depozīta maksu. Līdz ar to šādu iepakojumu arī nevar nodot Latvijas depozīta sistēmā. Viņš arī piebilda, ka šāds iepakojums ir vienkārši jānodod šķirošanas konteinerā.

Vēl ne tik bieži, bet gadās, ka zīme ir pareiza, taču taromāts to nepieņem. Viens no iemesliem varētu būt, ja cilvēks iepakojumu taromātā cenšas pārāk cītīgi nodot, atklāja Stūrītis:

“Mēs esam konstatējuši, ka sākotnēji pat 5% no visiem gadījumiem, kad cilvēks taromātā ievietoja iepakojumu, viņš [tajā] lika visu roku iekšā.”

Tam, ka dažkārt taromāts nepieņem iepakojumu, var būt arī citi tehniski iemesli, piemēram, dzērienu ražotājs pirms tirdzniecības tā iepakojumu nav reģistrējis datu bāzē.

Vēl arī, iespējams, depozīta punkta uzturētājs nav veicis laicīgu tīršanu sensora taromātiem, tāpēc tie nespēj nolasīt uz iepakojuma esošo informāciju.

Stūrītis norādīja, ka par šādiem gadījumiem var ziņot saziņas lietotnē “WhatsApp”, nosūtot ziņu uz tālruņa numuru +371 20224214, vēlams pievienojot taromāta foto un atrašanās vietu un laiku, kad foto tika uzņemts. Ja “Whatsapp” nav pieejams, rakstīt var arī e-pastā: jautajumi@dio.lv.

Vēl taromāti arī nepieņem bojātu, proti, saplacinātu vai daļēji iznīcinātu iepakojumu. Ja to varētu nodot bojātā veidā, tas nozīmētu, ka no šī taromāta iepakojumu varētu izņemt un nodot vēl vismaz 10 un vairāk reizes, skaidroja “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs:

“Līdz ar to no sistēmas varētu nekontrolēti izkrāpt daudz naudas un sistēma, iespējams, beigtu pastāvēt un vienkārši bankrotētu.” 

Stūrītis arī atklāja, ka pēc pieņemšanas šķirošanas punktā, iepakojums dodas tālāk uz šķirošanas līniju, kur, piemēram, bundžas tiek sadalītas pēc materiāla - alumīnija un tērauda.

Un pēcāk tās nonāk 200 - 300 kilogramus smagās ķīpās, kas tiek sapresētas, sakrautas smagajās mašīnās un aizvestas uz tālāko iepakojuma pārstrādes vietu. Alumīniju pārstrādā Rietumeiropā, Vācijā, bet plastmasu jeb PET pārstrādā tepat Latvijā. 

No pārstrādāta alumīnija var saražot daudz ko, piemēram, traukus un pat automašīnu diskus. Tikmēr no plastmasas - jaunas pudeles, pat apģērbu un apavus.

To, cik populāra depozīta sistēma ir Latvijā gan patlaban ir pāragri spriest. Pirmkārt, tā ir tikko ieviesta. Otrkārt, lielākajos veikalos vēl tikai 75% dzērienu iepakojuma ir ar depozīta zīmi. Eksperts norāda, ka to, cik iegājusies šī sistēma ir Latvijā, varēs redzēt pārejas perioda beigās - proti, 1.augustā: 

“No 1. augusta [dzērienus] bez depozīta zīmes tirgot vairs nedrīkstēs un tad viss šis iepakojums būs ar depozīta zīmi. Tad mēs rudenī varēsim sākt vērtēt, kā Latvijas sabiedrība šo ieradumu ir pieņēmusi.”