Vien mēnesi pēc dzemdībām divu bērnu māmiņa plāno atgriezties Ukrainā naudas trūkuma dēļ

Mazais Dāvids bija viens no pirmajiem ukraiņu kara bēgļu bērniem, kurš piedzima Latvijā. Viņa mamma Alla Rožkovana,  ukrainiete no Vinnicas, astotajā grūtniecības mēnesī šķērsoja Ukrainas-Polijas robežu kājām, līdz nonāca Latvijā. Allai, tāpat kā daudziem Ukrainas bēgļiem, beidzoties valsts atbalstam, būs jāmeklē vieta, kur dzīvot, audzinot mazo Dāvidu un skolnieci Sofiju.  

“Es ar prieku strādātu, es esmu angļu valodas skolotāja, bet - kā lai es strādāju, ja man ir tik mazs bērniņš?”

Līdz šim bēgļu izmitināšana tika atstāta pašvaldību ziņā, bet, beidzoties valsts atbalstam, lielai daļai ukraiņu nebūs iespējams norēķināties par dzīvokli, samaksājot reālo tirgus cenu. Alla ar mazo Dāvidu ir vieni no tiem, kuri krāmē ceļa somas. Viņi nolēmuši doties atpakaļ uz Ukrainu. “Mēs nezinām, kas būs tālāk. Cerējām, ka situācija Ukrainā uzlabosies, bet paliek tikai sliktāk. Vai es baidos atgriezties? Jā, baidos. Bet izejas nav. Man [Ukrainā] ir dzīvoklis. Lai arī neliels, bet mans. Kamēr situācija pilsētā ir ļoti sarežģīta, brauksim ar bērniem pie mammas uz laukiem.”

Irina Hubarčuka ir Ukrainas kara bēgļu koordinatore Ventspilī. Zinot, ka tuvojas brīdis, kad valsts vairs nesegs tēriņus ukraiņu bēgļiem, viņa nosūtījusi vēstuli Saeimai, Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām ar lūgumu sakārtot bēgļu atbalsta jautājumu. “'Mēs esam atbraukušas uz svešu pilsētu, mums nav nekādas bāzes. Mums nav nekā, tikai mūsu bērni! Alga mums ir apmēram no 300-500 eiro, ko saņēmām uz rokas. Ja paskatāmies, ka tirgū īres dzīvokļi ir 300-350-500 eiro plus komunālie maksājumi, tad - kā mums dzīvot!?”

Bēgļu koordinatore norāda, ka karš Ukrainā nebeigsies tuvāko mēnešu laikā, ir jāapzinās gan likumdevējiem, gan nevalstiskām organizācijām, kas iesaistījušās bēgļu integrācijā Latvijā. Valsts atbalstam šajā situācijā būtu jāturpinās līdz brīdim, kamēr Ukrainas pilsonis pats spēj nodrošināt sev atbilstošus sadzīves apstākļus. Uz to pašu norāda arī Sabiedrības integrācijas fonds. “Daļa no šiem cilvēkiem paliks Latvijas sabiedrībā -  kaut vai tā iemesla pēc, ka viņiem nav, kur atgriezties. Mēs zinām, ka Ukrainā ir pilsētas, kas ir nolīdzinātas līdz pat pamatiem,” saka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Priede.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, tomēr nav precīzu ziņu, cik līdz šim ir izbraukuši no Latvijas Ukrainas virzienā, cik migrē starp Eiropas Savienības valstīm un cik starp Latvijas pašvaldībām,  meklējot dzīvesvietu un darbu. Tikmēr mazais Dāvids ar māsu un mammu Ukrainā plāno ierasties jau nākamnedēļ.