1. jūnijā atzīmē Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu

Tādējādi ES un tās dalībvalstis uzlabojušas normatīvo regulējumu, politikas virzienus un darbības, lai aizsargātu un veicinātu bērnu tiesības neatkarīgi no viņu valstspiederības vai uzturēšanās statusa. Konvencija pasludināja vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu - bērnu interešu prioritātes principu, kurš jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistīto jautājumu. Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku, atzīstot, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām. 

Konvencija saka, ka bērnība ir nošķirta no pieaugušā vecuma un ilgst līdz 18 gadiem; tas ir īpašs, aizsargāts laiks, kurā bērniem jāļauj augt, mācīties, spēlēties, attīstīties un cienīgi dzīvot. 

Konvencija ir kļuvusi par visplašāk ratificēto cilvēktiesību līgumu vēsturē un ir palīdzējusi pārveidot bērnu dzīves visā pasaulē (tai pievienojušās 196 valstis).

Viens no Bērnu tiesību aizsardzības likuma stūrakmeņiem ir katra iedzīvotāja pienākums sargāt ne vien savu, bet arī citu bērnu drošību. Pandēmijas laiks ierobežoja iespējas gan komunikācijai, gan dažādu prasmju apguvei,  tamdēļ, iestājoties vasarai, pastiprināta uzmanība pievēršama drošībai vietās, kur pulcējas bērni, jo īpaši ūdenstpilpņu tuvumā. Esam klātesoši saviem bērniem, nenovēršam uzmanību, un atceramies, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt nepieskatītu. Tāpat atceramies, ka īpaši drošības ziņā - ‘svešu bērnu nav’. Pamanīšana, pavērošana un jautājums ‘vai viss ir labi’, ‘kur ir pieaugušais, ar kuru esi kopā’ īpaši neapgrūtina, bet atsevišķos gadījumos var būt izšķiroša lielas nelaimes novēršanā. 

Situācijās, kad konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, katra iedzīvotāja pienākums ir ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai. Bērniem, savukārt ir iespēja bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem.