Piecgadīgajam Kristapam vajadzīga mūsu palīdzība

Iepazināmies ar Kristapu pirms diviem gadiem. Toreiz māmiņai palaimējās satikt savā ceļā speciālistus, kuri bija gatavi palīdzēt šajā smagajā situācijā. Lai apmaksātu ārstēšanos, draugi pierunāja Egiju vērsties pēc palīdzības projektā “Zaļā lampa”. Savākto līdzekļu pietika, lai zēns varētu saņemt ārstēšanās kursu Beļģijā. 

Kopš tā laika beļģu speciālisti ir ļoti palīdzējuši ģimenei, virzot, apmācot un sniedzot vispusīgu atbalstu. Tagad ārsti gaida Kristapu atkal, lai turpinātu iesākto. Un atkal ir vajadzīga mūsu palīdzība. 

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris piecgadīgajam Kristapam ziedojumu kontu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Kristapam Gulbim

No pārskaitītajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Ziedojumu tālrunis: 90006384 darbojas Kristapa atbalstam līdz 21. jūnijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
 

Kas ir laime? 

Nesen Egija piedzīvoja īstu laimes mirkli – mazais dēlēns pirmo reizi apvija rociņas ap viņas kaklu. Lai tas kļūtu iespējams, bija nepieciešami vairāki gadi pastāvīgu treniņu un nodarbību. Galvas smadzeņu bojājuma dēļ Kristapam ir traucētas svarīgas saites starp smadzenēm un ķermeni, respektīvi, smadzenes nesaņem nepieciešamos impulsus un nespēj dot pareizās komandas, lai rokas un kājas varētu atbilstoši kustēties. 

Šīs saites daudzos gadījumos var atjaunot, zinātne un medicīna strauji attīstās, un Beļģijā ir klīnika, kas veiksmīgi risina tieši šādas problēmas. Kristapa gadījumā tas strādā un palīdz.

Pateicoties regulārām nodarbībām pēc individuāla plāna, Kristaps kopš pirmā kursa ir spēris lielu soli uz priekšu. Viņam ir nostiprinājies krūškurvis, viņš ir sācis brīvi un dziļi elpot. Agrāk katru reizi, paaugstinoties temperatūrai, zēnam kļuva ļoti grūti elpot, un bija jābrauc uz slimnīcu. Tagad tas ir pārgājis, un ar zēna saaukstēšanos vecāki var tikt galā mājās paši. Tā ir laime. 

Vēl Kristaps ir iemācījies turēt muguru un galvu, kā arī spēj apķerties mammai un tētim ap kaklu – tagad viņu ir vieglāk nest uz rokām. Turklāt pieturot Kristapu nedaudz aiz rokas, viņš var pastāvīgi sēdēt. 

Vēl zēns var brīvāk pagriezt galvu, lai vērotu, kas notiek apkārt un kur ir māmiņa, jo ir kļuvuši stiprāki plecu un kakla muskuļi. Arī tā ir laime.    

“Kristaps ir kļuvis sabiedriskāks, izrunā dažādas skaņas. Mēs jau sākam saprast, kad viņš grib, lai viņam pievērš uzmanību, kad viņš ir ar ko neapmierināts, kad viņam ir slikti. Mēs varam izprast viņa emocijas un noskaņojumu. ABR speciālisti saka, ka nākamais solis ir nostiprināt rociņas un kājiņas,” stāsta Egija. 

Kristapam ir vajadzīgas pastāvīgas nodarbības ar  specialistiem arī tepat Latvijā. Un arī tas nozīmē ļoti lielas izmaksas. 
 

Sapņi 

Par to, ka Kristaps kādreiz ies parastajā bērnudārzā vai skolā, vecāki pat nesapņo. Taču Kristaps apmeklē speciālo bērnudārzu. Vecāku sapnis, ka puisēns šūposies šūpolēs, šķita neiespējams. Taču reiz sapnis par šūpolēm tomēr piepildījās, tiesa, virtuāli. Pirms trim gadiem Kristaps piedalījās aizkustinošā fotoprojektā. Fotogrāfijā Kristaps guļ uz debeszila paklājiņa, kur viņu ieskauj īpaši radītas dekorācijas. Savukārt kamera uzņem “modeli” no augšas, radot ilūziju, ka bērns sēž šūpolēs. 

Fotogrāfiju autore ir slavenā amerikāņu fotogrāfe Andžela Forkere, kura atbrauca uz Latviju, atsaucoties Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības aicinājumam. Fotosesija Latvijā ar īpašajiem bērniņiem saucās “Sapņu tilti”. Ideja bija parādīt, ka ikviena bērna dzīvība ir skaista un īpaša, neraugoties uz diagnozi. Un arī neārstējami slims bērniņš ir nenovērtējams, Dieva dots dārgums. 

Bet mamma un tētis joprojām klusi sapņo, ka dēlēns kādreiz spēs piecelties kājās un staigāt…

Bērnībā Egija sapņoja kļūt par mūzikas skolotāju. Viņas mīļākā filma ir “Mūzikas skaņas”, kas saņēmusi piecas Oskara godalgas un kurā galveno lomu atveido Džūlija Endrjūsa. Filmas galvenā varone arī ir mūzikas skolotāja, kas audzina septiņus bērnus. Egija pat ārēji ir ļoti līdzīga Džūlijai Endrjūsai. 

Egija kopā ar Kristapu mīl klausīties labu mūziku un bieži pati dzied viņam dziesmiņas. 

Viņai ir ļoti skaista balss. Savu bērnības sapni Egija nav aizmirsusi – jau daudzus gadus viņa dzied sieviešu kamerkorī Cantus. Egija ir ļoti priecīga, kad izdodas aizbraukt uz mēģinājumu, bet katra uzstāšanās koncertā viņai ir īsti svētki. 

Vēl Egija sapņo, lai viņiem ar Pēteri būtu iespēja pašiem apmaksāt Kristapa ārstēšanos un nebūtu jāvēršas pēc palīdzības. Viņi dzīvo lauku mājās Vecumnieku pagastā. Mājai ir malkas apkure, saimniecība prasa daudz laika un spēku. Nākotnē viņi gribētu nodarboties ar lauksaimniecību, lai būtu nauda dēla ārstēšanai. Tāds, lūk, ģimenes sapnis. 
 

Kas ir mīlestība 

“Mīlestībai ir daudz izpausmju. Ir mīlestība pret vecākiem, pret dzīvesbiedru, pret dabu, pret dzīvniekiem. Kristaps nāca šajā pasaulē ar savu vēstījumu – viņš man iemācīja, ka mīlestība ir absolūts jēdziens. Tā neko neprasa un nesagaida neko pretī. Mīlestība nozīmē atdot sevi un negaidīt par to pateicību. Būt pateicīgam tikai par to, ka tev ir šis cilvēks, par to, ka tu redzi un jūti viņu, par to, ka viņš ir uz šīs zemes. Mīlestība rada un vairo cilvēkā labo, mudinot pārvarēt savu egoismu,” uzskata Egija. 

Kad mazais Kristaps piedzima, ārsti neslēpa, ka stāvoklis ir kritisks un jautājums ir – būt vai nebūt… 

Mazulis sāka patstāvīgi elpot tikai pēc pāris nedēļām, un tikai tad māmiņa beidzot varēja paņemt viņu rokās. 

Ārsti brīdināja vecākus, ka dēlēns būs gulošs un rūpēties par viņu būs ļoti grūti. Šodien Egija ir pārliecināta, ka jebkura situācija ir jāpieņem ar mīlestību un pateicību. Taču tad Egijai bija ļoti baisi. Un vēl viņa vēl joprojām atceras, cik ļoti viņa baidījās apbēdināt savus vecākus, kuri jau sen sapņoja par mazdēlu. 
 

Liktenis 

“Mēs ar vīru esam komanda, un mūs priecē, ka mūsu komandas darbs rezultējas mūsu dēlēnā. Mēs priecājamies par katru, pat vismazāko sasniegumu. Dzīvē ik dienas cenšamies saskatīt tikai pozitīvo,” stāsta Egija. 

Par komandu Egija ar Pēteri nekļuva uzreiz. Viņi iepazinās jaunībā, taču toreiz mīlestības dzirksts starp viņiem neuzliesmoja. Tagad abi uzskata, ka tobrīd viņi vienkārši nebija gatavi tam, ko paredzējis viņiem liktenis. Bija jāpaiet gadiem, lai dvēsele kļūtu stiprāka, lai personību piepildītu pieredze. Satiekoties atkal pēc daudziem gadiem, viņi saprata, ka šī tikšanās nav nejauša. Bet, kad notika nelaime ar dēlēnu, viņi uztvēra to kā kopīgu mīlestības misiju. 

Egijas šī brīža dzīves moto: viss, kas notiek, notiek uz labu un tieši tad un tieši tā, kā tam ir jānotiek. Visums visu zina un izlemj tā, kā ir jābūt. Mums par labu.  
Ģimenēm, kas audzina bērnus ar smagiem traucējumiem un atkāpēm, ir ļoti nepieciešams saņemt mūsu palīdzību un atbalstu, lai viņi nejustos vientuļi un pamesti likteņa varā. Iznest šādus pārbaudījumus uz saviem pleciem vien ir neiespējami. Ārstēšanās kurss Beļģijā ir iespēja mazajam Kristapam augt stiprākam, apgūt tik ļoti vajadzīgās jaunās iemaņas. Lai apmaksātu ārstēšanos, Kristapa vecākiem ir vajadzīga mūsu palīdzība. 
 

Kādam mērķim vajadzīgi līdzekļi

Rehabilitācijas kurss pēc unikālas ABR neiroloģiskās rehabilitācijas metodes, kas palīdz veidot pareizu komunikāciju starp ķermeni un smadzenēm. Pēc vairāku mēnešu ABR rehabilitācijas šādiem bērniem tiek novēroti nelieli, taču ļoti svarīgi uzlabojumi – nostiprinās mugura, uzlabojas galvas kontrole. 

ABR metode ir ļoti populāra vecāku vidū, jo tā ir maiga un meditatīvi-saudzīga, turklāt

praktiski visos, pat vissmagākajos gadījumos šī metode nodrošina noteiktus pozitīvus rezultātus. 

Jo ilgstošāka rehabilitācija, jo noturīgāks un acīmredzamāks ir rezultāts.