Ziema būs barga, bez pabalstiem neiztikt. Ko sola valdība

Nākamajā apkures sezonā valsts paredzējusi kompensēt pusi no energoresursu sadārdzinājuma. Piemēram, ja pagājušajā sezonā par apkuri maksājām 200 eiro mēnesī, nākamajā sezonā būs 400 eiro. Šajā gadījumā kompensācija būs 100 eiro – 50% no sadārdzinājuma, tātad būs jāmaksā nevis 400, bet gan 300 eiro.

Ja centrālapkure, tad automātiski

Tie, kas pieslēgušies centrālapkurei, mazākus rēķinus saņems jau automātiski no siltumapgādes uzņēmumiem vai apsaimniekotājiem, bet pārējiem pēc kompensācijas būs jāvēršas pašvaldībā. Tā kā valdība šādu Labklājības ministrijas izstrādāto mehānismu zināšanai pieņēma tikai pāris dienas pirms Jāņiem, tehniskās nianses, kā tas darbosies, vēl īsti nav zināmas, bet gandrīz droši var rēķināties, ka iedzīvotāji šādu kompensāciju saņems.

Valdība pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma plāno segt gan centrālapkures klientiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.

Kam kas paredzēts

• Ja iepriekšējā sezonā siltumenerģijas tarifs centrālapkurei bija 68 eiro par megavatstundu, tad nākamajā tas plānots trīsreiz lielāks – 198 eiro. Šajā gadījumā pabalsts pienāksies par pusi sadārdzinājuma summas – no 130 eiro jeb 65 eiro (pēc formulas 198 – 68 dalīts ar divi). Līdz ar to rēķins par apkuri nebūs nevis 198, bet gan 133 eiro.
• Par elektrību, tostarp siltumsūkņu darbināšanai, mājsaimniecībām, kas to izmanto apkurei un patērē vairāk nekā 500 kWh mēnesī, varētu kompensēt 50% no cenas, kas pārsniedz 16 centus par kWh, bet ne vairāk par 10 centiem par kWh virs 500 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši tirgotāja tarifam, bet virs šā sliekšņa patēriņu daļēji kompensēs.

Tā kā Latvijā nav jāveic siltumsūkņu vai citu uz elektroenerģiju balstītu apkures iekārtu reģistrācija, iedzīvotājiem nāktos iesniegt pašvaldībā apkures iekārtu apliecinošu dokumentu un elektroenerģijas rēķinu, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir mērķēts tieši uz apkures izmaksu samazināšanu. Lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu pieņemtu pašvaldība, kurai valsts atmaksās šo kompensāciju.

• Saskaņā ar aplēsēm, dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par MWh (pagājušajā sezonā 68 eiro). Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro par MWh, no kuras valsts segtu pusi.
• Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī granulām cenas pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniegs 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu. Tādējādi, ja granulas izmaksās 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība samaksās 375 eiro. Ja granulas maksās 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecība maksās 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro.
• Mājsaimniecībām, kas iegādājas granulas, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā. Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, kompensēs granulu iegādi jau no šā gada 1. maija.
• Par malkas apkuri atsevišķs atbalsts nav plānots, jo to apkurē izmantojot pamatā tās mājsaimniecības, kas ir mazāk nodrošinātas un kam plānots palīdzēt ar lielāku mājokļa pabalstu. No nākamā gada 1. janvāra plānots palielināt garantēto minimālo ienākumu – pirmajai personai mājsaimniecībā 125 eiro (tagad 109 eiro) un 87,5 eiro (tagad 76 eiro) pārējām personām mājsaimniecībā.

Lielākas pensijas

Paredzēts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, tostarp agrāka pensiju indeksācija septembrī. Pagaidām vēl nav zināms, cik liela tā varētu būt, bet valdības amatpersonas uzsver, ka būšot vēl neredzēti augsta un varētu pārsniegt 10 procentus.

No 1. novembra līdz nākamā gada maijam mazāko pensiju saņēmējiem būs piemaksa: pensijām līdz 300 eiro – 30 eiro; no 301 līdz 509 eiro – 20 eiro, no 510 līdz 603 eiro – 10 eiro.

Ģimenes, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no novembra līdz nākamā gada maijam saņems papildu 30 eiro mēnesī, nevērtējot ienākumus. Tāpat paredzēts septiņus mēnešus izmaksāt pabalstu 30 eiro mēnesī ģimenēm, kas jau saņem valsts pabalstu par bērnu ar invaliditāti.

Jāgādā gāzes rezerves

Eiropas Parlaments apstiprinājis regulu, kuras mērķis ir atjaunot Eiropas stratēģiskās gāzes rezerves, lai garantētu energoapgādes drošību. Līdz novembrim gāzes krātuvēm jābūt uzpildītām vismaz 80% apmērā, taču dalībvalstīm un operatoriem būtu jācenšas sasniegt 85%, un turpmākajos gados mērķis būs 90%, lai pasargātu eiropiešus no iespējamiem piegādes pārtraukumiem.

Maskava gāzi izmanto kā ieroci, atriebjoties par Rietumu atbalstu Ukrainai. Gazprom samazinājis gāzes plūsmu par 50% Slovākijai un par 60% Vācijai, apgalvojot, ka tas saistīts ar sen atliktiem remontdarbiem. Tikmēr Vācijai izdevies Krievijas gāzes īpatsvaru, kas kara sākumā bija 55%, samazināt līdz 35 procentiem. Slovākija vēl nesen iegādājās 80% gāzes no Krievijas, taču pakāpeniski mazina šo atkarību un gatavojas, ka šī piegāde var pārtrūkt pa visam.