Streikot plāno arī bērnudārzu pedagogi. Ko saka likums – kur tajā laikā strādājošajiem vecākiem likt bērnus?

Daži vecāki jau saņem informāciju par to, vai un cik lielā mērā izglītības iestādes iesaistīties streikā. Kādā iestādē visi pedagogi ir izlēmuši streikot noteiktu dienu skaitu, citā daži pedagogi streikos, bet citi nē. Ņemot vērā, ka streiks sāksies jau tuvākajā laikā, gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem jāsaprot, kā šo situāciju risināt.

“Svarīgākais šajā situācijā ir elastīga pieeja un runāšana. Darbiniekam ir svarīgi reaģēt un reaģēt laicīgi. Ja ir jau zināms, ka streiks ietekmēs spēju vecākiem doties uz darbu, tad vajag runāt ar darba devēju jau tagad,” mudina Līga Alberliņa. Viņa skaidro, ka streika būtība ir pievērst sabiedrības uzmanību, un skaidrs, ka tas ir apstāklis, kas nāk no citiem notikumiem, nevis darbinieka dēļ. Tomēr streiks nav kā ārkārtējs apstāklis, līdz ar to nav likuma pantā balstīta pamata, ka darba devējam būtu uz to īpaši jāreaģē.

Vai var ņemt bērnu līdzi uz darbu?

No darba drošības viedokļa – ja bērna atrašanās darba vietā nerada kaitējumu darba videi un neapdraud apkārtējos, bērns atrasties darba vietā var. Ja darba devējs ir elastīgs un pretimnākošs, bērnu uz darbu var ņemt līdzi, taču par to noteikti vajadzētu pirms tam vienoties. Tāpat ir uzņēmumi, kuros ir ierīkotas telpas, kur var uzturēties un tiek pieskatīti darbinieku bērni. Tomēr ne visos darbos var paņemt bērnu līdzi. Tāpat ir vietas, kur bērniem atrasties nav atļauts, tāpēc ne vienmēr derēs risinājums ņemt bērnu līdzi uz darbu, kā arī tas nav darba devēja pienākums – nodrošināt šādu iespēju.

Kā vienoties ar darba devēju

• Laicīgi informējiet, ja jums būs apgrūtinātas iespējas ierasties darbā streika dēļ.
• Saglabājiet elastīgumu un pacietību – vienīgais veids, kā risināt šo situāciju, ir par to vienoties.
• Lai būtu viss kā nākas, (par izmaiņām darba laikā, lūgumu rast iespēju veikt darbu attālināti vai atvaļinājuma pieprasījumam) rakstiet iesniegumu. Ja vadītājam piemīt autoritārs vadības stils, labāk rakstiet iesniegumu divos eksemplāros, vienu no tiem lūdzot parakstīt ar atzīmi “Saņemts”.

Kādas iespējas paredz likums

Ir vairāki veidi, kā atrisināt prombūtni darbā. Protams, ne vienmēr tas ir ērts un arī finansiāli izdevīgs risinājums, tomēr ir jāapzinās, ka pastāv iespējas, kā attaisnot neierašanos darbā. Līga Alberliņa atgādina – ir jāmeklē savstarpēja vienošanās.

1.Darba laika pielāgojums

No šā gada 1. augusta Darba likumā ir apjomīgas izmaiņas, jaunais regulējums paredz vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, lai saskaņotu darba un ģimenes dzīvi, kā arī darbiniekam likumā ir noteiktas tiesības prasīt iespēju veikt darbu attālināti, darbs attālināti mums jau ir ierasta prakse saistībā ar neseno Covid-19 situāciju. Darba likuma 148. panta 4.daļa noteic, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu (piemēram, elastīgu darba laiku). Tas nozīmē, ka vecāki var gan lūgt pielāgot savu darba laiku (pārcelt strādāšanu, piemēram, uz vakaru vai agrāka rīta stundām, kad bērnam ir pieskatītājs, kādā dienā strādāt ilgāk u.tml.) Likuma 148. panta 4. daļa dod darbiniekam tiesības prasīt darba laika organizācijas pielāgojumu, bet 5. daļa noteic, ka darba devējam viena mēneša laikā ir pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ir jāinformē darbinieks par iespējām uznēmumā.Ja lūgumu nevar apmierināt, tad darba devējam būtu jāsniedz objektīvs paskaidrojums.

2. Lūgt noteikt attālināto darbu

Darba likuma 148. panta 7. daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības lūgt veikt darbu attālināti, un darba devējam šis lūgums ir jāizvērtē. Protams, katram jāizvērtē, cik efektīvs un produktīvs ir darbs ar mazu bērnu no mājām. Iespējams, jāvienojas gan par elastīgu darba laiku, gan par iespēju darbu veikt attālināti.

3. Papildatvaļinājums

Jau ilgāku laiku Darba likumā ir noteikts papildatvaļinājums vecākiem. Atkarībā no bērnu skaita ģimenē, katram vecākam – gan tēvam, gan mātei –, pienākas papildatvaļinājums 1 līdz 3 dienu apmērā. Saprotams, ka bērnu pieskatīšana nav atvaļinājums, tomēr tieši papildatvaļinājuma dienas ir tās, ko varētu izmantot arī laika pavadīšanai ar bērniem. Šeit gan atkal nepieciešama saskaņošana ar darba devēju par šo dienu izmantojumu. Jāpiebilst, ka darba devējam, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. 

• Ja personai aprūpē mazāk par 3 bērniem līdz 14 gadu vecumam – ne mazāk par 1 papildu atvaļinājuma diena;
• Ja personai aprūpē ir 3 vai vairāk bērni līdz 16 gadu vecumam – 3 papildu atvaļinājuma dienas;
• Ja personai aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam – 3 papildu atvaļinājuma dienas.

4. Ikgadējais atvaļinājums

Ja ir iespēja, arī ikgadējais atvaļinājums ir kā iespēja, ja darbiniekam nav iespējas ierasties darbā. To piešķir vai nu vienojoties vai uz atvaļinājuma grafika pamata. 

5. Bezalgas atvaļinājums

Ja ir iespēja par to vienoties, darba devējs var piešķirt arī bezalgas atvaļinājumu, bet darba devējam nav pienākuma tādu piešķirt. Saprotams, ka tie ir finansiāli zaudējumi, jo tas nav apmaksāts.

6. Bērna kopšanas atvaļinājums

Nereti gadās, ka jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tikai vienu gadu, taču tas pienākas 1,5 gada garumā. Ja kāds ir devies tikai gadu garā bērna kopšanas atvaļinājumā, tad jāņem vērā, ka pusgads vecākam vēl pienākas. Tomēr bērna kopšanas pabalsts ir līdz bērna 2 gadu vecumam. Ja persona ir nodarbināta, tad arī vecāku pabalsts ir līdz bērna 1,5 gadu vecumam. Vēlāk bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana būs bez atlīdzības, tomēr tas arī ir veids, kā atrisināt prombūtni darbā. Ja ir neizmantots bērna kopšanas atvaļinājums, ir iespēja daļu pieprasīt, bet daļa nevar būt īsāka par vienu kalendāru nedēļu. 

Kas aizsargā darba devēju, kad darbinieki nevar ierasties darbā

Ciest var arī ne tikai darbinieki, bet arī darba devējam šī var būt sarežģīta situācija – ja ir daudz darbinieku ar maziem bērniem, darbs var teju apstāties. Līga Alberliņa atzīst – darba devēju šādā situācijā neviens nepasargā, tāpēc atkal jāpiemin elastīgums un spēja vienoties. “Lojalitāte no abām pusēm ļoti daudz ko nosaka. Esmu par risinājuma meklēšanu. Iespējams, lielākos kolektīvos ir iespēja meklēt risinājumus, un ne visiem darbiniekiem ir mazi bērni. Kolektīvos, kur ir sakārtota darba vide, būs vieglāk šo situāciju atrisināt. Tā, manuprāt, ir cilvēka izaugsmes pazīme, ka viņš ir gatavs elastīgi risināt jautājumus,” teic eksperte.

Kā piektdien ziņoja LTV raidījums “Panorāma”, līdz piektdienas pēcpusdienai dalību gaidāmajā beztermiņa streikā pieteikuši aptuveni 20 000 pedagogu no vairāk nekā 700 mācību iestādēm, tā bija apkopojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA). Plānots, ka streika dalībnieku skaits vēl pieaugs.

Pieteikumu par streiku plānots iesniegt šodien, ir plānota arī ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.