Sašutums Siguldā: parādnieku bērnus tomēr neturēs badā

Siguldas dome vasaras vidū pieņēma grozījumus noteikumos “Par Siguldas novada pašvaldības brīvprātīgas iniciatīvas pabalstiem”, kas paredzēja liegt brīvpusdienas daļai skolēnu, ja viņu vecāki vai vecvecāki, pie kuriem deklarēta bērna dzīvesvieta, pašvaldībai ir parādā nekustamā īpašuma nodokli vai “izglītojamā vecākiem pašvaldībā vai kādā no tās iestādēm ir citas parādsaistības, kuru maksāšanas termiņš ir kavēts vairāk kā divus mēnešus”.

Pēc tam, kad LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs par šādu lēmumu “uzbrauca virsū” Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam un Nacionālās apvienības Ministru prezidenta amata kandidātam Uģim Mitrevicam, Siguldas dome ātri vien atteicās no nodoma badināt parādnieku bērnus. Jāteic, ka tas, iespējams, nebūtu noticis, ja pašreiz nenotiktu “priekšvēlēšanu kaujas”, kuru diskusiju laikā arī šis jautājums tika aktualizēts.

Tā kā konkrēto noteikumu pants stājās spēkā tikai no 1. septembra, tad nevienam bērnam vēl nebija paspēts atņemt maizes kumoss. Bet šis lēmums sociālajos tīklos izpelnījās asu nosodījumu.

Drīz vien pēc tam, kad skandāls izskanēja pa visu valsti, Nacionālās apvienības politiķis, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks “tviterī” ierakstīja: “Sazinājos ar Uģi Mitrevicu. Viņš apliecināja, ka jau ir sagatavoti grozījumi saistošajos noteikumos, kas, tieši brīvpusdienu sakarā, paredz atcelt sasaisti ar jebkādu parādu esamību pret pašvaldību. Šī norma tikšot pieņemta tuvākajā Siguldas novada domes sēdē”. 

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Mitrevics nu norādījis, ka “neviena bērna tiesības saņemt ēdināšanu vecāku vai vecvecāku parādsaistību gadījumā praksē nekad nav tikušas ierobežotas”: “Tāpēc esot pamats šo normu svītrot no saistošajiem noteikumiem un tas tiks darīts jau nākamajā domes sēdē tuvākajās dienās.

Minētā norma bijusi vēsturiski kopējā pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu saņemšanas nosacījums, nevis kritērijs tieši brīvpusdienu saņemšanai”.

Savukārt Tiesībsargs norādījis, ka “personu materiālais stāvoklis nevar būt par attaisnojumu, lai nepildītu savas saistības un neveiktu rēķinu apmaksu, jo sevišķi ņemot vērā, ka minētām personu grupām lielākoties ir pieejama atbalsta sistēma. Līdz ar to nav nekā netaisnīga noteikumā, par neizpildītām saistībām persona zaudē atvieglojumus. Turklāt bērni nezaudē iespēju turpināt iegūt izglītību par vispārējo maksu”.

Siguldas pašvaldība arī norādījusi, ka lielā daļā Latvijas novadu brīvpusdienu nav vispār un ēdināšanas izglītības iestādēs ir tikai par maksu. Siguldas pašvaldība esot viena no dažām, kas krīzes apstākļos izlēmusi par šāda atbalsta formu. Lemjot par brīvpusdienu iekļaušanu kopējā pašvaldības atbalsta grozā, minētais ierobežojums ticis pārmantots no citām atbalsta formām. Šis ierobežojums savulaik tika izstrādāts, sadarbojoties vietvaras juridiskai pārvaldei, sociālajam dienestam un izglītības speciālistiem, kā arī saņemot saskaņojumu no uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Kā norāda domes priekšsēdētājs, minēto nosacījumu ideja ir vienkārša - ja iedzīvotājs vēlas saņemt tās priekšrocības, ko pašvaldība nodrošina brīvprātīgā kārtā un kādas nav pieejamas citur Latvijā, piemēram, brīvpusdienas vai dažādus atvieglojumus maksas pakalpojumiem, arī iedzīvotājam jāizpilda tas saistību minimums, ko nosaka likums, piemēram, jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis.