Tiesībsargs asi kritizē IZM priekšlikumu par agresīvu bērnu izglītošanu nevis skolā, bet bērna dzīvesvietā

Šobrīd tiek skatīti priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”. Viens no IZM virzītajiem priekšlikumiem vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vērtējumā ir ļoti riskants – tāds, kas bērniem ilgtermiņā var nest vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc organizācija pēta un jautā ekspertiem: vai priekšlikums bērnus ar uzvedības grūtībām izslēgt no skolas ir laba ideja? Šajā rakstā var uzzināt bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova nostāju – arī viņš ir pret grozījumu ieviešanu. 

Tiesībsargs: bērni ar uzvedības traucējumiem var palikt arī bez izglītības

"Tiesībsargs ir iesniedzis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai rakstisku viedokli. Viedoklis ir sniegts par sākotnējo priekšlikumu – noteikt izglītību ģimenē. Pēc tam izglītība ģimenē tika aizstāta ar izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā. Tāds formulējums ir MK noteikumos par ilgstoši slimojošo bērnu izglītošanu – skolotāji nāk uz mājām pie bērna. Taču 

tāds risinājums, ka skolotāji nāks uz mājām, skaidri nav pateikts, arī sarunās nav izskanējis, ka tā ir iecerēts. Rezultātā bērni ar uzvedības traucējumiem var palikt arī bez izglītības,"

priekšlikumu un tā virzību "Mammamuntetiem.lv" komentē Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

"Publiski ir izskanējusi informācija, ka daudzās skolās nav atbalsta personāla, trūkst izglītības psihologu, nav iekārtotu telpu, kur notikt mācībām “citā telpā”. Atbalsta personāla trūkums, izglītības vides nepielāgošana un spēkā esošā regulējuma nepiemērošana tiks risināta tādā veidā, ka bērns tiks aizsūtīts mājās. Bērns un ģimene tiks sodīti par pašvaldības iestāžu neizdarību. Tiesībsargs neatbalsta šos grozījumus. Tiesībsarga ieskatā vispirms ir jāizdara tas, ko normatīvie akti jau šobrīd skaidri nosaka – katru reizi bērna vardarbīgas uzvedības gadījumā ir jārīkojas precīzi, kā noteikts MK noteikumos Nr. 1338. Ja tas tiktu darīts, nebūtu nepieciešamības lemt par bērnu izolēšanu no izglītības iestādes," stingru nostāju pauž Laila Grāvere.

IZM: nevar teikt, ka bērns ar uzvedības problēmām tiek izdzīts no skolas

Neraugoties uz Tiesībsarga un citu speciālistu noraidošo attieksmi pret izteiktajiem grozījumiem likumā, IZM tos turpina virzīt, tāpēc “Mammamuntetiem.lv” sazinājās ar priekšlikumu virzītāju – Izglītības un zinātnes ministriju, lūdzot skaidrot, kāpēc IZM ir izvēlējusies virzīt šādu priekšlikumu? Atbildes vēstulē IZM raksta: “Nekādā gadījumā nevar teikt, ka bērns ar uzvedības problēmām tiek izdzīts no skolas. 

Pieminētais lēmums par izglītošanos ārpus izglītības iestādes ir galējais līdzeklis un risinājums, lai līdzsvarotu bērnu ar uzvedības problēmām tiesības ar cietošo bērnu vai pedagogu interesēm un tiesībām, kā arī nodrošinātu šādam bērnam mērķtiecīgu un reālu atbalstu. 

Svarīgi uzsvērt, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai tad, ja vardarbība notikusi atkārtoti, kā arī, uzklausot un izvērtējot atbalsta speciālistu un pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības grupas viedokli. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja sociālā pedagoga un pašvaldības rīcībā būs informācija, ka bērns, izglītojoties dzīvesvietā nesaņems nepieciešamo atbalstu, izglītības iestādes vadītājs šādu lēmumu pieņemt nevarēs. 

Nākamais aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, ka izglītošanās dzīvesvietā nenozīmē, ka bērns tiks atstāts novārtā. 

Ja bērns izglītosies dzīvesvietā, pašvaldībai līdztekus būs jānodrošina atbalsts, tostarp piesaistot speciālistus, kuru nav skolā 

(piemēram, skolā ir skolu un izglītības psihologs, bet nav klīniskā un veselības psihologa, psihoterapeita utt.). Tāpat arī gadījumā, ja skolā nav nepieciešamā atbalsta personāla, tas jānodrošina pašvaldībai. Turklāt jāņem vērā, ka skola ir mācību organizācija – skolas speciālisti var diagnosticēt problēmu un risināt tās problēmas, kuras, atbilstoši iespējām un kompetencei, ir iespējams atrisināt skolas ietvaros. Ja skolas ietvaros problēmu nav iespējams atrisināt, skolai jāceļ trauksme un tālāk jāiesaistās pašvaldības speciālistiem. Lai bērnam būtu labvēlīga mācību un emocionālā vide ģimenē – tas ir pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu pamatpienākums.

Tāpat minētie grozījumi stiprina gan izglītības iestādes vadītāja un atbalsta personāla, gan pašvaldības iesaistes nepieciešamību un atbildību par vardarbības gadījumiem skolā. Turklāt grozījumi paredz, ka situācija jārisina mēneša laikā.

Bērnu psihiatrs vērtē: piedāvātais ir sliktākais risinājums bērnam

Sarunā ar “Mammamuntetiem.lv” bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs teic, ka kontekstā ar piedāvātajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”, kas iedod skolas direktoram tiesības bērnu ar uzvedības traucējumiem sūtīt mācīties mājās – visbiežāk situācija ir šāda: bērnam ir uzvedības traucējumi un ir skaidrs, ka ģimenes resursa nav bijis pietiekami, lai bērnam palīdzētu. Tātad kaut kas ģimenes vidē nav kārtībā, šī vide bērnam nav īsti atbilstoša viņa vajadzībām. Attiecīgi sliktākais, ko mēs ar bērnu, kuram ir uzvedības grūtības skolā, varam izdarīt, ir aizsūtīt viņu sēdēt mājās. Tas ir sliktākais lēmums! 

Tas bērnu noliek vidē, par kuru jau ir skaidrs, ka resurss nebija pietiekošs, lai palīdzētu. Tas nekādā veidā neatrisina to problēmu, kāpēc skolā ir uzvedības grūtības!

Tāpat specialists akcentē bieži pieminētās pedagoga tiesības: “Runājot par šiem grozījumiem, tiek pieminētas bērnu tiesības un jautāts arī: bet kā ir ar pedagogu tiesībām? Pedagogi tāpat kā ārsti ir profesionāļi. Es esmu ārsts un man, protams, ir tādas tiesības kā visiem cilvēkiem, piemēram, būt drošībā. Tās ir vispārējas tiesības. Bet kontekstā ar konkrēto bērnu man nav tiesību, man ir pienākumi. Man kā profesionālim ir pienākums bērnam palīdzēt, sniegt atbalstu, realizēt savu kompetenci. Uz konkrēto bērnu, kas pie manis atnāk, man ir pienākumi, man īsti nav tiesību. Savukārt bērnam ir tiesības saņemt izglītību, ir tiesības saņemt palīdzību, veselības aprūpi utt. Bet man kā ārstam uz šo konkrēto bērnu pārsvarā ir pienākumi! Jo es – un arī pedagogi – esmu profesionālis. Mums ir pienākums palīdzēt!” Bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova komentāru par virzītajiem grozījumiem Izglītības likumā lasi rakstā: “Bērnu psihiatrs Bezborodovs skaidro, kādu postu bērnam var nodarīt IZM virzītie likuma grozījumi”