Latvijas labākie skolotāji saņem “Ekselences balvu” un 1400 eiro

Par labāko bioloģijas skolotāju atzīta Lāsma Krastiņa no Bauskas Valsts ģimnāzijas, par fizikas – Kārlis Daģis no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, ķīmijas – Sandra Ziemele no Līvānu 1. vidusskolas, matemātikas – Liene Purgaile no Rīgas Franču liceja, bet “Ekselences balvu” kā labākais vācu valodas skolotājs saņēma Kirils Soklakovs no J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas. 

“Lai gan eksaktajos priekšmetos ir daudz talantu, mēs redzam, ka studentu vidū trūkst tādu, kuri studē šos priekšmetus. Talanti ir, iespējas arī, bet tiek izvēlēti tādi priekšmeti, kas neatbilst ekonomikai un darba tirgum. Jūs, mīļie skolotāji, iedvesmojat jaunos cilvēkus atklāt pasauli caur šiem priekšmetiem, caur valodu, un tādā veidā jūs radāt pamatu mūsu nākotnes sabiedrībai. Mūsu skolēni gūst labus panākumus starptautiskās olimpiādēs un konkursos, taču šis ir viens no tiem nedaudzajiem pasākumiem, kad apbalvo skolotājus. Paldies tiem, kuri izvirzīja skolotājus šai balvai! Liels paldies skolotājiem par darbu, ko darāt!” pedagogus apbalvošanas ceremonijā sveic Valsts prezidents Egils Levits.  

“Ekselences balva” ir izglītības ekspertu un uzņēmēju kopīgi radīta iniciatīva, lai pateiktu paldies un izceltu tos skolotājus, kuru sniegums kalpo par mērauklu izcilam pedagoga darbam 21. gadsimtā.

Balvas pirmajai kārtai audzēkņi, vecāki, kolēģi un skolas vadība šogad kopā bija izvirzījuši 190 bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un vācu valodas pedagogus. Kandidātus pieteicēji novērtējuši kā ekselentus sava aroda meistarus, ņemot vērā kā skolotāja darbu mācību stundās, tā skolēnu uzrādītos rezultātus un interesi mācīties. 

Fināla kārtā no pieteiktajiem 190 pedagogiem piedalījās 22 spēcīgākie (4 līdz 5 katrā mācību priekšmetā), kuri 1. novembrī tikās Rīgas Teikas vidusskolā, lai atklātā konkursā savstarpēji sacenstos par ekselenta skolotāja titulu un naudas balvu.  

Fināla kārtā skolotāji savu meistarību demonstrēja, vadot reālu mācību stundu Rīgas Teikas vidusskolas 7.–10. klašu skolēniem, kā arī analizējot un piedāvājot risinājumus nestandarta mācību situācijai. Pedagogu uzdevums bija fokusēt nodarbības uz skolēna rezultātu, mūsdienīga mācību procesa prioritātēm un skolēnu iesaistīšanu. Piemēram, bioloģijas skolotāji vadīja mācību stundas fragmentu, kura rezultātā skolēniem bija jāprot skaidrot augu lomu oglekļa apritē. Matemātikas skolotāju uzdevums savukārt bija procesa gaitā panākt, lai skolēns spēj skaidrot, kādas ir vienādas un vienlielas figūras. 
 

“Šodien konkursa finālā bija fascinējoši vērot, cik ļoti dažādos veidos var mācīt vienu un to pašu tematu, cik dažādus, radošus ceļus skolotāji izvēlas, lai sasniegtu labāko rezultātu – skolēnu izpratni par konkrēto mācību tematu. Profesionalitātes latiņa, ko šodien uzrādīja skolotāji, ir ļoti augsta – gan tajā, cik lielā mērā pedagogi iedziļinās, analizē savu darbu klasē, gan tehnoloģiju lietojumā, gan arī savos centienos strādāt ar to, kā skolēni domā,” finālistu sniegumu raksturo balvas iniciatore un Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.
 

36 FOTO

"Ekselences balva"

+ 32

Skatīt visus

Balvas pretendentu sniegumu vērtēja kā kolēģi, tā arī profesionāla žūrija, kuras sastāvā bija LU, Valsts izglītības satura centra eksperti, “Ekselences balvas” 2019. gada laureāti, kā arī uzņēmēji – konkrētās nozares profesionāļi un balvas mecenāti.