Priekšlikumi tautas ataudzei: dzēsti studiju kredīti, ātrāka pensionēšanās cilvēkiem jau ar diviem bērniem
Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos, Sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs, prezentējot stratēģiju, uzsvēra, ka tautas ataudzes jautājums jāskata kompleksi, tāpēc priekšlikumi skar daudz un dažādas jomas. Pēc viņa teiktā mērķis ir panākt, lai ar katru ģimenē ienākušo bērnu ģimene kļūtu vairāk pārtikusi, justos drošāk un varētu baudīt dažādas privilēģijas.
Plaši ieteikumi stratēģijā skar pirmsskolu pieejamības sakārtošanu. Ir priekšlikums vecākiem par mazuļa pieskatīšanu līdz trīs gadu vecumam paredzēt apmaksu, kā arī noteikt pienākumu pašvaldībām sniegt visiem vecākiem vienlīdzīgu atbalstu bērnu pirmsskolas izglītības saņemšanai.
Kā vēl viens no priekšlikumiem izskanēja iespēja pieaugušajiem bērniem, kas maksā nodokļus, daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām mērķēti iemaksāt savu vecāku pensijas kapitālā, tādējādi sniedzot lielāku nodrošinājumu cilvēkiem ar pieaugušiem bērniem. Tāpat ir priekšlikums paredzēt iespēju priekšlaicīgi pensionēties personām jau ar diviem bērniem, nevis pieciem, kā tas ir šobrīd.
Prezentācijā tika atgādināts, ka tikai ar šā gada 1. jūliju tika veiktas izmaiņas, lai arī bērna kopšanas periodā par personu tiktu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas līdz tam netika veikts. Tādējādi bija izveidojusies situācija, ka persona, kas ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem mazāku pensiju nekā persona pie tādiem pat ienākumiem, kas nekad nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā.
Vairāki priekšlikumi skar jauniešu iespējas veiksmīgāk uzsākt patstāvīgu dzīvi. Viens priekšlikums ir iespēja līdz ar pirmā bērna piedzimšanu vecākiem uz pusi samazināt studiju un studējošo kredīta apjomu, bet līdz ar otrā bērna piedzimšanu šo kredītu varētu dzēst pilnībā.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā dzimstības rādītājs Latvijā bijis zemākais simts gadu laikā, piedzimstot vien 17 115 mazuļiem.
Rādītājs, kas atklāj paaudžu nomaiņu un ataudzi, ir summārais dzimstības koeficients. Tas ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā. 2016. gadā šis rādītājs Latvijā pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992. gada. Sākot ar 2017. gadu, koeficients ir samazinājies un 2021. gadā bija 1,57.
Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1 jeb minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti.