Mācību iestādēs uzdarbojas vīrusi, arī mazāk zināmā impetigo infekcija

Teju katrā ģimenē, kurā aug pirmsskolas vai skolas vecuma bērni, pēdējās nedēļās bijis jāpārplāno iecerētās ikdienas gaitas – mācību iestādēs aktivizējušies dažādi vīrusi. Īpaši daudz bērnu tagad slimo ar RSV jeb respiratori sincitiālo vīrusu, taču par sevi atgādina arī vēdervīrusi un pat mazāk zināmais impetigo.
Joprojām viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā sevi pasargāt no iespējamas saslimšanas, ir roku mazgāšana.

FOTO: Shutterstock.com

Joprojām viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā sevi pasargāt no iespējamas saslimšanas, ir roku mazgāšana.

RSV izraisa akūtu bronhiolītu, kas parasti sākas ar iesnām vai aizliktu degunu, bet pāris dienu laikā tiek inficēti bērna sīkie, dziļie elpceļi (bronhiolas) un plaušas. Tajās veidojas iekaisums, sakrājas vairāk gļotu, kas apgrūtina bērna elpošanu un arī ēšanu. Un šis vīruss ir ilgstošā klepus iemesls. 
 

Nesnauž arī vēdervīrusi , kas vienam izpaužas pavisam nopietni – ar vemšanu, caureju un paaugstinātu ķermeņa temperatūru, citam tikai ar caureju. Jāteic gan, ka daļai bērnu šķidrā vēderizeja ir ilgstoša un nemitējas pat pēc medikamentu lietošanas. Tādos gadījumos noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš nozīmēs specifiskāku ārstēšanu.

 

Bet kādā no Rīgas skolām mazākajās klasēs uzradusies impetigo infekcija. 

 

Tā ir ļoti lipīga bakteriāla ādas infekcija, kuru visbiežāk novēro bērniem. Lielākoties impetigo izraisa baktērijas, kas tiek nodotas tieša kontakta ceļā. Infekcija var izpausties uz jebkuras ķermeņa daļas, taču biežāk tas skar atklātās ķermeņa vietas – seju (ap degunu un muti, jo šajās vietās ir vairāk traucēta ādas aizsargbarjera) un plaukstas. 

 

Sākotnēji tie ir strutām pildīti pūslīši, kas viegli plīst un atstāj mitrojošu virsmu, kuru pārklāj dzeltenīgas vai brūnas nokrāsas kreveles.

 

Reklāma
Reklāma

Par laimi, impetigo viegli pakļaujas ārstēšanai, tāpēc svarīgi jau ar pirmajiem simptomiem vērsties pie speciālista. 

 

Ārstēšanā galvenokārt izmanto uz ādas ziežamus līdzekļus, kuru sastāvā ir antibiotiķis. 

 

Papildus var tikt nozīmēts arī ādu dezinficējošs līdzeklis. Atsevišķos gadījumos (ja ir skarts plašs ādas laukums) nozīmē iekšķīgi lietojamas antibiotikas.

 

Lai mazinātu impetigo izplatīšanos:

  • Neaiztec vīrusa skarto ādu.
  • Vienmēr mazgā rokas, ja nejauši tā tiek skarta.
  • Mazgā rokas pirms un pēc antibakteriālās vielas uzklāšanas impetigo skartajām vietām.
  • Nelieto kopīgus dvieļus. Katru reizi izmanto tīru drānu (marli), ja nepieciešams nosusināt infekcijas skarto vietu.
  • Lai novērstu baktēriju izplatīšanos, dvieļus, gultas veļu mazgā vismaz 60 grādu ūdens temperatūrā.

Saistītie raksti