Drīzumā varētu vēlreiz palielināties visi kredītu maksājumi

“Tagad notiek pārmaiņas, kas nebija pieredzētas vairāk nekā desmit gadus – kopš 2009., 2010. gada. Procentu likmes principā bija 0 līmenī. Gan hipotekāro kredītu ņēmējiem, gan uzņēmējiem procentu likmes bankās bija ārkārtīgi zemas. Bija arī zema inflācija, taču šogad vasarā piedzīvojām pārmaiņas,” speciālists ieskicēja situāciju ar kredītu procentu likmēm. 

Procentu likmes bija rekordzemā līmenī

Viņš atgādināja, ka valstīs, kur ieviests eiro, ECB ietekmē kredītu procentu likmes. ECB galvenais mērķis ir noturēt cenu stabilitāti, tā cenšas panākt, lai inflācija eirozonā būtu ap 2%.

“Pēdējos 10-12 gados tā vienmēr ir bijis, tādēļ ECB varēja atļauties uzturēt procentu likmes rekordzemā līmenī. Jāatgādina, ka īstenībā iepriekš tās tik zemas nav bijušas. Šis bija ieildzis periods, kad tās bija ārkārtīgi zemas.”

Šī gada sākumā sākās energoresursu cenu pieaugums, kā arī Krievijas kara rezultātā pārtrūka daudz piegādes kanālu, tika pārcenoti dažādi pārtikas produkti un cenas pieauga līdz sen neredzētam līmenim. Tajā brīdī ECB bija jārīkojas, jo tās galvenais uzdevums ir noturēt cenu stabilitāti, kuras šogad pietrūka.

Vasarā sāka procentu likmju palielināšanu

Vasarā ECB sāka pakāpenisku kredītu procentu likmju palielināšanu. To mērķis bija bremzēt patēriņu, lai mājsaimniecības un uzņēmēji nedaudz samazinātu savus pirkumus un ekonomisko aktivitāti. Vajadzēja panākt, lai gan ikdienas pirkumi, gan investīciju darījumi nedaudz samazinātos, jo tādā veidā varētu izlīdzināties cenu pieaugums.

“Salīdzinoši ļoti īsā periodā (no vasaras vidus līdz novembrim) ECB ir palielinājusi procentu likmes no negatīvas teritorijas līdz 2%, kas tiešā veidā atspoguļojas ikkatra klienta, iedzīvotāja un uzņēmēja kredīta procentu likmes maksājumā.

EURIBOR likmes tuvojas 3%

EURIBOR likme tiešā veidā seko līdzi ECB lēmumiem. Šobrīd redzam, ka 6 mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi aptuveni 2,4% robežu. Pēc finanšu tirgiem izskatās, ka šajā gadā varētu sekot vēl viens likmes pieaugums, kas tuvinātu EURIBOR likmes 3%.”

Ņemot vērā notikušo, Mūrnieks aicināja kredītņēmējus (gan esošos, gan tos, kas uzņemas jaunas saistības) rēķināties, ka EURIBOR likmes tuvākajā laikā noteikti būs 2,5-3% robežās.

Iespējams, varēsim izbēgt no ļoti straujiem procentu likmju pieaugumiem

Pēdējās nedēļās redzams, ka ekonomikas aktivitāte sāk bremzēties. “Izskatās, ka varbūt turpmākais inflācijas pieaugums varētu nesekot un lēnām samazināties. Te gan bieži ir jāpaskaidro: tas, ka inflācijas pieaugums samazinās, nenozīmē, ka cenas samazinās. Tas nozīmē, ka cenu pieaugums samazinās.”

Ja tā notiks (un pēc finanšu tirgiem izskatās, ka tā varētu notikt), iespējams, ka tās procentu likmes, ar ko mēs ieiesim jaunajā gadā, varētu saglabāties kādu laiku un drīzumā varētu nesekot ļoti strauji procentu likmju palielinājumi.

EURIBOR likmes 2008. gadā bija daudz augstākas 

Lai arī šobrīd ir ļoti daudz kredītņēmēju, kuri nav pieredzējuši EURIBOR likmes esošajā līmenī un ir uzņēmušies saistības, pieņemot, ka procentu likmes ir ļoti zemas, speciālists atgādināja, ka vēsturiski kredītu procentu likmes tik zemas nav bijušas vienmēr. Piemēram, EURIBOR likme 2008. gadā bija aptuveni 4,8% gadā.

“Tuvākajos gados noteikti nevajadzētu cerēt un rēķināties, ka procentu likmes varētu strauji atgriezties tajā līmenī, kādas tās bija pēdējos 10 gados,” 

Mūrnieks sacīja. Visticamāk, tuvākajā laikā tās varētu saglabāties 2-3% robežās.

Maksājums pieaudzis par aptuveni 100 eiro

Ko pēdējā laika lēmumi par kredītu procentu likmēm nozīmē kredītņēmējiem? “Tas nozīmē to, ka kredītņēmējiem ir papildus izdevumi kredītu apkalpošanai.”

Tiem kredītņēmējiem, kuri aizdevumus ņēma laikā, kad procentu likmes bija ap 0, un šobrīd kredītu atlikums ir aptuveni 50 tūkstoši eiro (tas patlaban Latvijā ir izplatītākais kredīta atlikums), līdzšinējais procentu likmju kāpums ir palielinājis ikmēneša kredīta procentu maksājumus par aptuveni 100 eiro.

“Protams, jo lielāks ir kredīts, jo pieaugums ir proporcionāli lielāks.”

Pagaidām neredz tendenci, ka daudzi nevar nomaksāt kredītus

Mūrnieks atzina: pozitīvi, ka daudzām mājsaimniecībām kovida pandēmijas laikā ir izveidojušies uzkrājumi un rezerves. Iespējams, tās saistītas ar ierobežotām iespējām tērēt naudu pandēmijas laikā.

“Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs kā banka šobrīd neredzam negatīvas tendences, ka cilvēkiem un ģimenēm patlaban būtu apgrūtinoša situācija izpildīt savas saistības. Mēs neredzam palielinātu interesi pēc kredītbrīvdienām.

Tomēr banka saglabā piesardzību

“Bet mēs kā banka ļoti piesardzīgi skatāmies uz nākotni, jo kredītu maksājumi ģimenes budžetā nav vienīgais izdevumu pieaugums. Ir arī pārtika, mājokļa uzturēšana u.c. izdevumi. Ietekme tam ir, līdz ar to uz nākotni skatāmies ar piesardzīgu skatu.

Noteikti ļoti noderējis un mājsaimniecībām bijis liels atbalsts apkures subsīdijas no valsts. Tas vieš cerības un optimismu par iedzīvotāju finansiālo stabilitāti.”