Apstiprināta Krišjāņa Kariņa otrā valdība. Saraksts ar 15 jaunajiem ministriem

Pirms balsojuma par valdības apstiprināšanu savā uzrunā Saeimai Krišjānis Kariņš uzsvēra: “Krievijas uzsāktais brutālais karš Ukrainā fundamentāli ir izmainījis situāciju pasaulē, tostarp veicinājis strauju energoresursu cenu pieaugumu, kas savukārt izraisījis spēcīgu inflācijas pieaugumu. Tā rezultātā mēs piedzīvojam ekonomikas tempu palēnināšanos. Šos apstākļus varam raksturot kā krīzi, bet vienlaikus tā var būt arī mūsu iespēja. Jaunajai valdībai un Saeimai šis laiks jāizmanto, lai pārkārtotu mūsu tautsaimniecību un uzlabotu labklājību. Es to kopumā saucu par plašu ekonomikas transformāciju – tas ir izdarāms ar nosacījumu, ka mēs koncentrējamies vienam mērķim – darbam mūsu valsts iedzīvotāju labā. Jaunā valdība ir apņēmības pilna īstenot valdības deklarācijā detalizētāk skaidroto programmu un uzņemties atbildību darīt visu, lai mūsu valsts iedzīvotāji dzīvotu labāk.”

Jaunās valdības jeb Latvijas 41. Ministru kabineta sastāvā ir:

• Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;
• Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece;
• Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs;
• Ekonomikas ministre Ilze Indriksone;
• Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis;
• Finanšu ministrs Arvils Ašeradens;
• Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša;
• Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars;
• Kultūras ministrs Nauris Puntulis;
• Labklājības ministre Evika Siliņa;
• Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs;
• Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere;
• Veselības ministre Līga Meņģelsone;
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks;
• Zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Valdībā pārstāvēti šādi politiskie spēki: “Jaunā vienotība”, “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība”.

Valdību veidojošās partijas ir vienojušās par turpmākajiem darbības virzieniem, un valdības deklarācijā kā prioritātes minēta valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Saskaņā ar deklarācijā pausto dažādo prioritāšu īstenošanas pamatā un kopumā valsts attīstībai svarīga ir droša vide – Latvijas kaimiņvalsts Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā un šī gada notikumi šo aspektu padarījuši jo īpaši aktuālu. Tāpēc viens no svarīgākajiem Latvijas valdības uzdevumiem būs nostiprināt pārliecību gan iedzīvotājos, gan investoros, ka Latvija ir droša un tiesiska valsts, kur dzīvot un attīstīt uzņēmējdarbību. Attiecīgi Latvijas ārpolitikā tiks turpināta nelokāma rietumu ģeopolitiskā orientācija un iestāšanās par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības un sadarbības sistēmas saglabāšanu un attīstību. Tāpat iecerēts gan aktīvi līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un paplašināt NATO spēku klātbūtni Latvijā, gan attīstīt Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kapacitāti. Tiks turpināts darbs pie Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanas un tiks stiprināta valsts kiberdrošība, pilnveidota krīžu vadības sistēma, turpināta cīņa pret korupciju un kopumā spēcināta iekšlietu dienestu kapacitāte.

Tāpat plānots veikt būtiskas investīcijas kvalitatīvā un pieejamā izglītībā, kas nostabilizēs pamatu valsts ekonomikas transformācijai. Kā norādīts valdības deklarācijā, stiprinot augstākās izglītības un zinātnes jomu, Latvija spēs palielināt eksportu ar augstu pievienoto vērtību un vienlaikus vairot arī nacionālo cilvēkkapitālu.

Kā vēl viena ekonomikas transformāciju veicinoša joma deklarācijā minēta enerģētika. 

Gādājot par pietiekamu, prognozējamu un ekonomiski konkurētspējīgu siltuma un elektrības nodrošinājumu, tiks stimulēta arī valsts ekonomika. Nozīmīga loma šajos procesos būs atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kas ne tikai sniegs pienesumu ekonomikai, bet arī palīdzēs sasniegt klimata politikas mērķus.

Tāpat starp valdības prioritātēm ierindota konkurētspējas veicināšana. Jaunās valdības plānos ir veicināt augstas pievienotās vērtības investīcijas Latvijā – jāpārorientē dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls, kā arī jāattīsta lauksaimniecība un mežsaimniecība. Jāpalielina arī jauda jauno novadu centru ekonomiskajā attīstībā un valstī jāmazina ēnu ekonomika.

Tikpat liela nozīme piešķirta arī dzīves kvalitātes, cilvēka un sabiedrības veselības uzlabošanai. Kā minēts deklarācijā, arī šo jomu sakārtošana palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju, kas savukārt veicinās valsts attīstību kopumā. Attiecīgi jaunās valdības apņemšanās ir stiprināt tiesiskumu, veselības aprūpes kvalitāti, kultūru un labklājības sistēmu, cilvēku izvirzot efektīvu pakalpojumu centrā.

Avots: Ministru kabineta mājaslapa.